Jaukā rudens dienā...

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Dārza svētki Birztaliņā. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Ilga un Imants dala ēdienus. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Viktorīna – Gunta un Imants paziņo par gudrākajiem. FOTO Agris Ezeriņš.

Mīļā Mildiņ!

Adelaidē šogad rudens ir bijis kā visjaukākā vasara, bet kad nedēļu pirms DV Adelaides nodaļas gadskārtējiem Dārza Svētkiem, televīzijas laika pareģotāji sāka nedēļas nogalei, sevišķi sestdienai, paredzēt nokrišņus un vēju, tad DV valdei bija iemesls uztraukties. Dārza svētki telpās kaut kā neliekas gluži tik interesanti, taču beigās, Lielais Laika Kontrolieris apžēlojās, un dieniņa – sestdiena, 30. aprīlis, atplauka kā zieds pēc lietus – silta, saulaina, mierīga. Paldies, paldies, paldies! Ne jau, ka lietus nebūtu vajadzīgs... dārzi galīgi izkaltuši,... bet var taču līt pa nakti. Un beigās, tā arī bija.

DV nama Birztaliņā, diemžēl, jau pāris gadus nav vairs neviena bērza, jo Adelaides sausais klimats tos lēnām, taču neatlaidīgi nokaltēja, par spīti bagātīgai laistīšanai. Tagad aug izturīgāki, piemērotāki krūmi; dārzs tāpat ir skaists, bet uz sentimentālu atmiņu pamata, pagalmu vēl arvien godā par Birztaliņu. Viens atlikušais stumbrs kalpo kā kāja apaļam galdiņam, kur novietot loterijas laimestus. Toties varam vēl priecāties par kupliem ozoliem, kurus priekšas dārzā iestādīja nama pircēji un veidotāji tālajos sešdesmitajos gados, simbolizējot Vanagus kā Latvijas ozoldēlus.

Liels paldies pienākas čaklajiem rūķiem, kuri visu sagatavoja gan dārzā, gan virtuvē. Paldies nenogurdināmajiem brāļiem Jaudzemiem, paldies trim paaudzēm Kronīšu vīriem, kuri ārā uz lauka pavarda meistarīgi cepa desas; paldies strādīgām Vanadzēm, bez kurām nebūtu ne salāti, ne maize, ne kūkas un kafija; paldies Mārim, kurš pat ar ievainotu roku neatteicās no solījuma cept kotletes. Paldies tiem, kas ziedoja mantas loterijai, un īpaši tiem, kas pirka biļetes (man atkal nelaimējās!).

Dārza svētki ir iespēja iekasēt biedru naudas un pierakstīt jaunus biedrus, jo biedriem pusdienas ir bez maksas, bet nebiedriem jāmaksā $20; ja biedru maksa ir tikai $25, tad katrs tālredzošs letiņš sapratīs, ka liekais $5 ieguldījums eventuāli atmaksāsies ar uzviju, jo arī nodaļas gada svētkos un eglītē nāk labumi bez maksas! Gudrs aprēķins, vai ne?

Šogad uz svētkiem bija atnākuši diezgan daudz latviski nerunājošie, tādēļ viktorīnas jautājumi daudziem nebija veicami, un arī pašiem latviešiem bija grūtības ar dzeju rindām, kurām bija jāpieliek autora vārds. Daži šo lapu izlaida pavisam. Galvas sāpes radīja arī dziesma Kur Gauja plūst, kuras tekstā drukas velniņš bija ierakstījis vairākus nepareizus vārdus, kurus vajadzēja atrast un izlabot. Daži izlaboja pat pareizo tekstu! Jau labāk veicās ar jautājumiem par Vanagiem un Adelaides nodaļu. Nākamgad vajadzētu kādu jautājumu lapu arī angliski, lai visi var piedalīties sacensībā, jo godalgas ir vērtīgas – šampanietis un labs vīns, kā arī importētais alus, ko visi kāro. Viktorīnas sastādītāji varēja darboties pēc populārā multiple choice principa, tad būtu labākas izredzes atbildēt pareizi. Es iesaku sākt jau tagad gudrot jautājumus par Bold and Beautiful, televīzijas pavārmākslas programmām un futbola spēlēm.

Kamēr gaidījām uz pusdienām, varējām palasīt uz galda atstāto reklāmu par gaidāmo DV Kabarē pēcpusdienu 21. maijā, uz kuru jāpiesakās jau priekšlaicīgi, lai lietuviešu šefi var aprēķināt, cik ēdienu pirkt un gatavot. Pēcpusdiena solās būt patiešām neaizmirstama, ar vakariņām un tad vakara cēlienu – izpriecas gan tradicionālā, gan modernā gaumē. Uz to esmu jau pieteikusies.

Ēdiens bija bagātīgs (varēju būt pat mazākas porcijas; daudzi savējo nevarēja pieveikt!) un garšīgs. Katram desa un kotlete, Astras gardie skābo kāpostu salāti un ceptie sīpoli, kartupeļu salāti un svaigie salāti. Vēlāk vēl kūkas, kafija un augļi. Bija arī iespēja svinēt dzimšanas dienas, un Rasa savu lielo kliņģeri izdalīja visiem klātesošiem. Viņu un Vanadžu kopas priekšnieci Regīnu apsveicām ar dziesmu. Bārā tirgošanās sita augstu vilni; Imants ar savu akordeonu uzjautrināja tautu (dziedāšana gan bija tāda pašķidra), un saulīte pa zemes virsu staigāja tik mīlīgi, ka brīžiem kļuva pat gandrīz par siltu, tā kā man bija iemesls priecāties par līdzpaņemto cepuri un saulesbrillēm. Nozīmīgākos brīžus, kā parasti, iemūžināja fotogrāfs Agris.

Un mācība no visa tā? Netici visam, ko Tev mēģina iestāstīt televīzijas laika ziņās!

Visu labu,

Gunta.