Latvijas simtgades gaidās

Palielināt / Enlarge

Līga Ejupe referē. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Līgas Ejupes referāta klausītāji. FOTO Vilnis Trops.

Līgas Ejupes referāts 2016. gada 16. aprīlī Indianāpolē.

Cienījamās Vanadzes un Vanagi! Sirsnīgi jūs sveicu vanadžu 62. un vanagu 66. sapulču ikgadējās reizēs. Es arī personīgi pateicos par ielūgumu Jūs visus uzrunāt šajā reizē. Ar savu nacionālo nostāju Jūs esiet rādījuši priekšzīmi ne tikai Latvijā un visā pasaulē, bet arī šeit ASV. Latviešu apvienība ir lepna, sadarboties ar Jums.

Es vēl gribu parunāt par vēl vienu drošību Latvijai. Tie esam mēs. Latvijas Kultūras ministre man pajautāja – Ko man nozīmē Latvijas Simtgade un vai es būšu daļa no tās? Es Jums uzdodu tos pašus jautājumus? Pēc diviem gadiem mēs piedzīvosim neatkārtojamu reizi cilvēka mūžā – Latvijas 100 gadus. Arī latviešu tautas mūžā – simts gadus! Latvija un latvieši neatkarības gados ir piedzīvojuši neatkarības sapni, iedvesmojumu, sīvas cīņas, ekonomiskas grūtības, suverēnas Valsts cieņu, politisku saviļņojumu, trīs okupāciju bēgļu gaitas, starpnāciju depresiju un vēlreiz neatkarības sapņa iedvesmojumu.

Ko mums nozīmē simtgade un kā mēs to varam svinēt, atzīmējot tikai vienu dienu 2018. gada 18. novembrī? Kultūras ministre Dace Melbārde man uzdeva gādāt par to, lai mēs, diasporas latvieši, būtu daļa no simtgades. Sadarbosimies un kārtīgi nosvinēsim Latvijas jubileju! Tā būs tika reizi mūžā! Latvijas mūžā!

Gatavošanās laikam būs vairāki etapi. Tas sāksies ar Latvijas rotāšana, kā arī dāvanu gatavošanas svētkiem. Kultūras talka būs tā, kuras laikā kārtībā savedīs Brīvības gatvi un citas vietas. Mēs gatavojamies Dzimšanas svētkiem, un, vārdu sakot, mums sava māja ir jāsaved kārtībā. Dzimšanas dienas dāvanas – nacionālas un vietējas nozīmes.

Mums ir jāatceras, ka mēs nebūsim vienīgie, kas svinēs simto gadskārtu. Lielākā sadarbība būs no Somijas līdz Baltijai. Tāds kā loks ap Baltijas jūru. Ļaudis atkal varēs nostaigāt Baltijas ceļu gar jūru. Specifiskas akcijas sāk jau darboties. Pirmā akcija ir Baltā galdauta svētki, kuri sāksies jau 2016. gadā. Jūs sāksiet manīt, ka tā risināsies jau 4. maijā, kas ir Latvijas atjaunotās Neatkarības diena un kuru ne visai sevišķi izceļ. Tā doma ar Balto galdautu svētkiem ir saklāt baltu galdautu, kas latviešiem ir saistīts ar tikumu, ka tad Tu aicini savus draugus un kaimiņus sēdēt pie Svētku galda, un kuru mēs viegli arī varētu iesākt un kas turpinātos jau pēc 1921. gada Latvijā. Balto galdautu svētki ir rituāls, kuru mēs viegli varētu iedarbināt. Otra tāda diena, kas sākās ar 1917. gadu, ir Uzvaras ziedu diena 11. augustā, kas ir Latvijas Brīvības cīņu piemiņas diena. Latvijas brīvvalsts laikā 11. augustā pārdeva baltas puķes un sprauda pie cepures vai žaketes, vai praķa. Tajā laikā ir domāts godināt tos cilvēkus, kas izcīnīja Latvijas brīvību.

Dziesmu svētki – tas ir tas, ko mēs arī svinēsim, vai ne? Tie būs no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Katram savu tautas tērpu jau laikus mūsdienīgi pamācīt un iepazīstināt ar tā rašanos un raisīt interesi veidot katram pašam savu tautas tērpu. Ja jums ir interese par tā darināšanu, jūs variet apskatīt internetā Katram savs tautas tērps.lv , jo tur šī akcija ir jau sākusies.

Nākamā akcija liekas ļoti interesanta. Apceļo, aplido, apmīļo Latviju – tāds ir nosaukums šai akcijai. To atbalsta un sponsorē ļoti daudz Latvijas uzņēmumu. Latvijas robeža ir 1836 km gara, un to jau šogad ir uzsākusi šim pasākumam jeb akcijai nozīmēta grupa, kas visapkārt Latvijas robežai ir sākusi veidot taku, sadalot robežu simts gabalos ik pa 18 km. Doma ir, šādas akcijas rezultātā, veicināt Latvijas vietējo tūrismu, un arī 2018. gada saulgriežos – 21. jūnijā izveidot rokās sadevušos dzīvo ķēdi, līdzīgu Baltijas ceļa izveidotajai akcijai. Viss pasākums tiks filmēts, un arī izveidota grāmata par šo notikumu.

Ar Senās uguns nakts pasākumu, kurā visapkārt pa jūras robežu tiks iededzināti lieli ugunskuri, tādējādi uzsvaru liekot uz jūru kā tautas mīlestības simbolu. Jubilejas gada augusta pēdējā sestdienā visi ir aicināti pie jūras aizdedzināt lielus ugunskurus, kurus varēs no satelīta fotografēt pa visu jūras piekrasti, sākot jau ar Igauniju un beidzot ar Lietuvas Baltijas jūras piekrasti, sārtiem nepārtraukti iezīmējot Baltijas valstu jūras piekrastes aprises kontūras.

Kas attiecas uz dāvinājumiem Latvijas Valstij, tad jūs varat izlemt, kā to varētu izdarīt ar jebkuru materiālo un tam atbilstošo laika vērtību. Ja jūs ieguldiet brīvprātīgi atstrādāto laika vērtību, tad tas ir domāts to virzīt vienam mērķim – Latvijas simtgadei. Esot pastāvīgā saistībā ar kultūras ministri, vienmēr rodas kāda jauna ideja. Simts ASV latviešu pasākumu Latvijas simtgadei. Vai tas nebūtu to vērts, periodā no 2017. gada līdz 2018. gada novembrim visos lielākajos ASV centros parādīt, ko spēj latvieši visās kultūras jomās, manifestējot Latvijas simtgadei? Ir pēdējais laiks runāt par to, ka Latvija nav tik maza valsts, kā ļaudis domā. Ko mēs varētu dot Latvijai, šeit nelatviešos, ir pacelt Latvijas redzamību augstākajā pakāpē. Ar lozungu ASV – Celebrate the 2018, to ko mēs varētu izdarīt, varētu būt mūsu labākā dāvana Latvijas Valsts simtgadei. Tas varētu notikt trīs dažādos vilcienos. Pirmkārt: tas viss būtu rada lielai marketing kampaņai, kur visu pirms būtu ārpuskārtas koncerti ar jau zināmiem mūziķiem, latviešu Dziesmu svētki Baltimorā, kuriem sauklis ir Ceļā uz simtgadi, ASV viesosies folkloras grupas, mūzikas trio, Baltijas skaņas turneja, Latvijas simtgades Dziesmu dienas Garezerā, un šis saraksts vēl turpināsies. Amerikas Latviešu apvienības (ALA) mājas lapai būs vēl pievienota atsevišķa nodaļa, ar tā saucamo Ideju Banku, kas vēlāk pārvērtīsies atsevišķā mājas lapā Celebrate the 100. Ņemot vērā, ka mums priekšā vēl būs 13 mēneši, tad jaunatni noteikti varētu saistīt saucamo Zibakciju plāns. Starp jauniešu idejām, kad es šo sarakstu iedevu viņiem tā, starp citu, parādījās vairākas interesantas idejas, kas var būt noderīgas laikā pirms svinībām, un arī ieinteresēja par Latvijas simtgades sarīkošanu atbildīgās personas Kultūras ministrijā. Viens no ieteiktajiem pasākumiem bija tieši jauniešu veidotās Zibakcijas, viņiem, esot lieliskiem tautas dejotājiem, pēkšņi kādā no Latvijas atzīmējamo svētku dienām ierasties kādā no Čikāgas vai Indianāpoles centriem, vai Valdības nama priekšā un pusdienas laikā nodancot dažas latviešu tautas dejas, vienkārši un bez kādiem aktiem vai runām, un pēc tam beigās izdalīt lapiņas ar informāciju par Latvijas republiku. Personām Latvijā ļoti iepatikās šī informācija, ka šo akciju varētu sākt Latvijā un tad apdancot visu pasauli.

Par visām šīm lietām es esmu daudz domājusi un secinājusi, ka mums ASV ir pietiekoši sazarots tīkls, lai to ņemtu visā nopietnībā. Trīs galvenās latviešu organizācijas – ALA, LELBA un Daugavas Vanagi – Amerikā jau eksistē daudzus jo daudzus gadus, un kuriem ir sakari daudzos latviešu centros. Tad 1991. gadā mums piebiedrojās Latvijas vēstniecība ar visiem goda konsuliem, un tādēļ es iesāku ar šīm, visām trim latviešu organizācijām, jo kāpēc mums uzņemt jaunus sakarus, ja mums tas tīkls jau eksistē. Šīm organizācijām ikkatrai no viņam ir ļoti interesanti stāsti, par kuriem mums, bezmaz, jau ir jāsāk taurēt. Tas ir mūsu uzdevums! Kāds man iebilda skeptiski: Visi jau nesadarbosies. Kā Jūs visu to izdarīsiet? Ja ne uz simtgadi, es jūs personīgi vilkšu, stumdīšu, bakstīšu, kamēr mēs to izdarīsim. Jo reāli, ja jūs esiet Daugavas Vanagi, tad cik no jums pieder kādai no draudzēm? Cik no jums arī esat draudzes valdē? Tajā pašā laikā, cik no jums esat ALA biedri? (VT: No klātesošajiem atskan pozitīva atbilde.) Tad rodas jautājums, kādēļ jums no jauna izgudrot ratu? Mēs jau visu darām! Tas mums būtu jādara tikai kopā!

Šie ir tie uzdevumi, ko Latvijas valsts ir izsapņojusi un kas būtu jādara mums visiem. (VT: Uz ekrāna vēlreiz tiek pārskatīts uzdevumu saraksts.) Sekosim viņiem. Mēs godināsim Latvijas Valsts dibinātājus un notikumus, kas ir sekmējuši Latvijas Valsts izveidi. Vai variet nosaukt uz ekrāna parādīto cilvēku? Tas ir pēdējais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arvīds Lauris, kurš mira 2003. gadā Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī. Aiz tā seko liels, neizstāstīts viņa dzīves stāsts.

Vai visi atceras šo cilvēku uz ekrāna? Jā, tas ir Kārlis Ulmanis, kurš ir studējis Nebraskas universitātē, kurā atrodas viņa lielākais arhīvs. Kārlis Ulmanis bija klāt 1918. gada 18. novembrī, kad deklarēja Latvijas Valsts neatkarību. Jums vēl ir dots laiks, lai grieztos pie universitātes vadības ar ieteikumu organizēt speciālu izstādi. Jums būs tas universitātei jāatgādina, jo arī viņai tas būs liels gods.

Apliecināt Latvijas vērtības, tās brīvību, demokrātiju. Vai atpazīstat ekrānā redzamos dokumentus? Tie ir Latvijas nelikumīgās okupācijas neatzīšanas papīri. ASV nekad to nav atzinusi! Lūk, par to mums skaļi būs jāstāsta nelatviešiem, jo mums pašiem tas ir jau zināms.

Mums būs arī daudzināt Latvijas izcelsmes cilvēkus, kas sevi ir apliecinājuši ar saviem talantiem. Pēc attēla jūs atpazīsiet Marku Rotko, Gunāru Birkertu, Sandi Ozoliņu, Lolitu Ritmani, ar mistikas auru apveltīto Eduardu Liedskalniņu, Jēkabu Deivisu (līdzizgudrotājs Levi Strauss džinsiem), ievērojamo auto rūpnieku Augustu Krastiņu no Klīvlandes un citus. Mēs šeit, šajā valstī, esam bijuši jau daudzus gadus. Latvija ir tikai kā valsts, kas ir piedzīvojusi sarežģītu nācijas veidošanu.

Labākais no visām šīm Latvijas simtgades akcijām ir tas, ka mēs varam tajās iesaistīt visus tos, kuri ir daļa no mūsu ģimenes, bet kas nav dzimuši latvieši, kuri ir ieprecējušie vai ir grūtības ar latviešu valodu. Būs arī sagatavotas brošūras kopā ar Latvijas Institūtu, kur, piemēram, ja jūs gribat dancot, tad jums no ALA būs sagatavots materiāls, lai cittautiešiem sniegtu patiesu informāciju par Latviju. Vārdu sakot, jums būs tā saucamās preses paketes, kurās viss būs jau sagatavots, ja kādam būs nopietnāka interese par Latvijas faktu publicēšanu preses vai interneta un TV formā. Katram ir jāizjūt, ka Latvijas valsts piedalās svētku radīšanā un pats gaviļnieks izvēlēs kādu lietu, ar kuru savi asociēt un dalīties ar visiem pārējiem darīšanā. Es daru Latviju, es radu Latviju, es esmu Latvija! Radi, dari, iesaisties, atbalsti un svini!

Ja, patiešām, mēs nevaram sanākt kopā simtgadē, tad priekš kā mēs visus šos gadus te esam? Man arī ir viens ļoti labs piemērs. Lai man iemācītu latviešu valodu? Labi! Izdarīts! Kad es runāju par to, kā jūs varat palīdzēt? Redzu, jo vislabākais piemērs šeit ir atkal linkolnieši. Esiet pieci delegāti. Es uzaugu mazā, bet ļoti rosīgā pilsētā. Man interesē, cik daudz ir DV delegātu no Linkolnas? Mans piemērs ir par rupjmaizi. Cik reizes jūs cepiet to? Vienu mēnesi cep Daugavas Vanagi, un otru mēnesi cep draudze. Iznāk tā, ka tie ir vieni un tie paši cilvēki, jo visi esiet draudzē un arī vanagos. Un jūs to dariet tikai sev un visus 80 kukulīšus arī izpārdodiet. Čikāgā dzīvo samērā daudz lietuviešu, bet Linkolnā nevar nopirkt latviešu rupjmaizi. Es atceros, ka savu laiku mūsu vecmamma īstos rudzu miltus nevarēja pat nopirkt. Iedomājieties to lietu, ka Linkolnas latvieši cep katru mēnesi rudzu maizi tikai sev. Viņi sanāk kopā un dara savu darbu, tiem ir liels prieks par to. Un viņi pārdod savu rupjmaizi tikai sev. Un to dara gadiem un gadiem. Ja es sagādātu preses paketi, kur ir informācija par Latviju, kurā jūs variet pielikt pāris paragrāfus informācijas par latviešiem Nebraskas pavalstī; pat būtu samērā viegli to izdarīt, jo ir filma DVD veidā. Jūs to variet aizsūtīt uz Journal laikrakstu, un es varu garantēt, ka to tajā ievietos pat Svētdienas izdevumā, ar virsrakstu Jau 60 gadus latvieši paši cep sev maizi, jo viņi to nevar šeit sev nopirkt. Jūs man ticiet, vai nē? Un jūs tās lietas tur dariet un dariet, un dariet un pūšiet to tauri skaļi... un klāstiet par Latviju un latviešiem.

Tāpat kā Latvijā, arī šeit ALA, es un Latvijas vēstnieks, rīkosimies un būsim tikai koordinētāji, padomdevēji un atbildēsim, kamēr mēs to varam. Tāpat kā Latvijā, turienes simtgades rīcības komiteja tikai izmet idejas, un arī šeit mēs būsim tikai koordinētāji. Lūdziet, lai tikai cilvēki piedalās! Jūs variet to, ko vēlaties! Vienīgais, ko es lūdzu, ir tas, ko jūs izvēlaties darīt, pieliekat klāt Latvia 100 celebrate 2018. Būs žetoni, būs lipekļi, būs bumper stickers, būs viss kas. Pielieciet to klāt, lai jūs vismaz vēl vienam cilvēkam variet pamācīt, ko tas nozīmē.

Man ar to arī šodien ir viss!

Līga Ejupe
Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja

* * *

Pārrunas pēc Līgas Ejupes referāta

Čikāgas DV kopsapulces pārstāvis jautāja par tiem daudzajiem pasaules līmeņa latviešu zinātniekiem, uz ko Līga atbildēja:

Latvijas simtgades Rīcības komiteja grib uzsvērt to, ka Inovācijas forumā noteikti vajadzētu atgādināt par Latviju kā 21. gs. valsti, un viņi visi būs tur atzīmēti. Es, vienkārši, pieminēju tos vieglākos piemērus. Viss tas tiks saliedēts vienā apjomīgā interneta vietnē, kur katrs varēs apskatīt saites uz notikumiem visā pasaulē, kas notiek vienā vai otrā vietā un ir saistībā ar Latviju.

DV ASV priekšnieka Andra Kursieša ieteikums bija par to, lai visas DV apvienības saņemtu šā vēstījuma kopijas.

Līga Ejupe vēlreiz uzsvēra:

Tas, ko mēs piedzīvosim ar Latvijas simtgades rīkošanu, kā mums, tā arī pārējiem ir tikai vienu reizi mūžā. Ne mēs, ne arī kāds cits to savā mūža vairs nepiedzīvos.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis Līgas referāta nobeiguma piebilda, ka tikai tāds cilvēks kā Līga, kura ir kā ar dinamīta eksplozīvo spēku apveltīta, var dabūt gatavu visu. Mums par to jāpateicas ne vienai citai personai kā viņai. Viņas aktivitātes pozitīvi ietekmē arī Latvijas Kultūras ministriju, ar tās Latvijas simtgades svētku sarīkošanu.

Viņa vēlreiz lūdza ASV Daugavas vanagus aktīvi iesaistīties Latvijas Valsts simtgades jubilejas svinībās, jo šeit Amerikā ir visvairāk latviešu. Viņu ir arī daudz Eiropā un Austrālijā, bet šeit ASV mēs esam tas dzinējspēks, kas var virzīt lielas lietas.

Vilnis Trops, Indianāpolē/Toledo
Laikrakstam „Latvietis“