Latvieši šogad atkal pulcējas Trinidadā un Tobago

Palielināt / Enlarge

Kurzemnieku piemineklis ar salidojuma dalībniekiem 2012. gadā.

Palielināt / Enlarge

Kurzemes hercogistes kuģis „Die Pax“ ar sarkani melnu krabja karogu, droši vien radies salas iespaidā, jo tādu krabju Latvijā nav. (F. Baurs).

2016. gadā atkal notiks latviešu salidojums Trinidadā un Tobago, pēc kārtas – astoņpadsmitais; tas paredzēts Jāņu laikā no 18. līdz 28. jūnijam, abās šīs valsts salās. Latviešu salidojumi ir vairāk nekā vieta, kur jauki pavadīt atvaļinājumu, peldoties zili zaļos palmu ielogotos līčos un baudīt šīs zaļās Karību salas košo floru un faunu. Salidojumi rod iespējamību iepazīties ar vietām, kur 17.gs. mita kurzemnieki, kā arī atklāt to senās gaitas Tobago salā. Protams, arī ar salas patreizējiem iedzīvotājiem, un ne tikai no tūrisma darbinieku redzes loka; salidojuma dalībnieki nāk saskarsmē ar valdības pārstāvjiem, ziņu avotu un iestāžu darbiniekiem, kultūras pārstāvjiem un grupām, kā arī parastajiem iedzīvotājiem. Salidojumi arī tuvina latviešus, kas pulcējas no vairākām, kādreiz pat desmit, mītnes zemēm.

Vietējie uzskata kurzemniekus kā daļu no šīs valsts daudzkultūru mantojuma. 1693. gadā, kad kuģi no Kurzemes vairs nenāca, garāmbraucoš dāņu kuģis tomēr liecina par patstāvīgu kurzemnieku koloniju, un ir domāts, ka vismaz daļa kolonistu vēlāk saplūda ar citiem salas iedzīvotājiem. Šodien 95% Tobago iedzīvotāju ir afrikāņu izcelsmes. Tomēr daži ir atklājuši arī kādu kurzemniecisku cilmi. Reiz kāds gluži melns jūras kapteinis savu kuģi ievedis Brazilas Santosas ostā. Tur sastapis mūsu tautieti, Dzidru Ādāmsoni, un stāstījis par savu kurzemniecisko pagātni. Viņa ģimenes mantojumā esot gara, blonda bize no vecvecvec... māmiņas, ko nodod tālāk nākamās paaudzes vecākajam dēlam. Ģimenes maltītes arī esot atšķirīgas, un ir pratis aprakstīt dažus latviešiem pazīstamus cūkgaļas ēdienus. Šie arī protot darināt pastalas!

Prof. Edgars Andersons savos pētījuma ceļojumos ir saticis ļaudis ar uzvārdiem Sils, Birse, Dibbens, arī Wilks. Kurlander ir visai populārs uzvārds Rietumindijas melnajiem iedzīvotājiem, un profesors min haitiešu mūziķi Henriju Kurlanderu. Mūsu dienās saites ar vietējiem ir veidojušās kopš piecdesmitajiem gadiem, kad salu sāka apmeklēt latviešu zinātnieki un ceļotāji, bet īpaši, sākot ar 1959.gadu, kad prof. Andersons, pabeidzot savu doktora disertāciju par seno kurzemnieku gaitām Āfrikā un Amerikā, pirmo reizi tur ieradās pētniecības nolūkos. Nākamajos gados, iesaistīdams vietējos vēsturniekus un zinātniekus ekspedīcijās, atklāja ne tikai kurzemnieku, bet arī citu tautību pēdas, tai vidū arī seno indiāņu – aravaku un karību – apmetnes. Jau pēc pirmajiem sekmīgajiem izrakumiem, saliniekos radās liela interese par savu vēsturi un izcelsmi. Prof. Andersonam bija jāatlicina laiks priekšlasījumiem un intervijām žurnālistiem.

1974. g. viņš noorganizēja pirmo latviešu salidojumu, līdz sava mūža noslēgumam novadot pirmos septiņus. Īpaši spilgts izvērtās trešais salidojums, kad atklāja kurzemnieku pieminekli, un Lielajā Kurzemes līcī pūtēju orķestris no karakuģa spēlēja latviešu tautasdziesmas. Pieminekli, kas atrodas virs Jēkaba cietokšņa paliekām, cēla vietējā valdība ar latviešu sabiedrības pabalstu – piedalījās arī PBLA, un latvieši saplūda salā, aizņemdami vairākas viesnīcas. Notika oficiālas valdības pieņemšanas, formāls sadraudzības koncerts un vietējo piedalīšanās mūsu Jāņu vakara programmā. Režisors Vilis Lapenieks filmēja. Arī 8. un 9. salidojumi bija īpaši vērā ņemami, jo pirmo reizi piedalījās kultūras grupas no Latvijas, mūziķi no ansambļa Mantojums; Vektora u.c. tautas deju dejotāji, kas uzstājās televīzijā, valsts prezidenta rezidencē un citos pasākumos.

Tobago Asambleja (parlaments) rīkoja Kurzemnieku ierašanās dienas programmu, 1989. gadā, sakarā ar pirmo kurzemnieku nokļūšanu salā pirms 350 gadiem. Te jāpiezīmē, ka vietējiem arvien ir patikuši mūsu krāšņie tautas tērpi, un ka tie ir vairākkārtīgi centušies tos atdarināt. Gaida, kad kāds iemācīs kādu latviešu tautas deju!

Trinidadas un Tobago valsts prezidenti Eliss Klārks, Nūrs Hasanālijs, Arturs N. R. Rabinsens, Džordžs Maksvels Riardss un tagad, Antonijs Karmona, turpina pieņemt kurzemniekus savā rezidencē vai darba telpās. Joprojām notiek preses intervijas, uzstāšanās televīzijas raidījumos, it īpaši, kad salidojumos piedalās kāda latviešu kultūras vienība. Prezidents Rabinsens, atzīmējot savu 75 gadu jubileju 2011. gada decembrī, bija ielūdzis ciemā Latvijas valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Salidojumi arvien turpina notikt komponista un diriģenta Guntara Geduļa vadībā; patlaban, ik pa diviem gadiem. Blakus Jāņu svinībām pie Lielā Kurzemes līča, kur apkārtnē agrāk bija uzturējušies kurzemnieki; kā arvien, salidojums izsekos kurzemnieku gaitām, apmeklējot vietas, kur tie agrāk apmetušies un vispār bijuši. Ir arī paredzēta pelde Kuršu līcī – pirmajā līcī, ko sasniedza kurzemnieku kuģi, un jūras brauciens gar salas ziemeļu jeb kurzemnieku piekrasti. Salidojuma laikā arī būs iespējams iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem kārtējā salas ekumēniskajā dievkalpojumā, muzejos u.c. iestādēs, arī iepazīstot kultūras ansambļu dalībniekus. Salā tagad ir ierīkots īpašs Kurzemes līča vēstures muzejs, kur pārsvarā ir eksponāti par kurzemniekiem. Pa salidojuma laiku arī būs iespējams peldēties ar krāsainām zivīm Bukūrīfā, sauļoties slavenajā Pidženpointa pludmalē, apmeklēt Robinsona Krūzo alu (autors Daniels Defo droši vien vielu savam romānam ir ņēmis no hercoga Jēkaba pasūtītā Tobago apraksta vadoņa), salas botāniskā dārza un Skārborovas apskate, kā arī ceļojums uz attālo Šarlotvilli caur pirmo rezervātu pasaulē.

Ir cerams, ka no Latvijas varēs piedalīties kultūras vienības un ar savu klātbūtni īstenot jaunu kurzemnieku ierašanās dienas programmu, arī lai novadītu Jāņu vakaru, kur ielūdz piedalīties salas iedzīvotājus. To klātbūtne arī ir ļoti nozīmīga salidojuma sākotnējā posmā Portofspeinā, Trinidadā, kur blakus ekskursijām arī notiek intervijas, uzstāšanās televīzijā un ļoti bieži valsts prezidenta apmeklējums. Latvijas goda konsuls Antonijs Hosangs cer ielūgt diplomātisko korpusu uz latviešu koncertu. Iepriekšējā salidojumā toreiz jaunievēlētais valsts prezidents Antonijs Karmona iepazinās personīgi ar katru salidojuma dalībnieku un dzīvoja līdz stāstījumam par kurzemnieku gaitām Tobago salā. Tādēļ īpašs lūgums Latvijas iestādēm atbalstīt šo kultūras vienību piedalīšanos salidojumā šogad!

Piedalīšanās oficiālajos latviešu salidojumos dod iespējamību iedziļināties seno kurzemnieku gaitās, jo ierodoties salā ārpus salidojuma ietvariem nav viegli uzzināt, kas kur atrodams, un ne visiem saleniekiem ir skaidra savas salas sarežģītā vēsture.

Salidojuma pieteikšanās veidlapa un tuvāka informācija ir saņemamas rakstot diriģentēm Marijai Perejmai un Inesei Lainei uz a.a.k.atbalsis@hotmail.com. Materiālus var pieprasīt ne tikai Atbalsis dziedātāji, bet ikkatrs, kas vēlētos piedalīties salidojumā.

Guntars Gedulis
Karakasā, 2016. g. 2. martā
Laikrakstam „Latvietis“