Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvijas vēsturē 18. novembris ir viens no zīmīgākajiem datumiem. Šo datumu svinam kā jaunās valsts dzimšanas dienu, kaut arī 1918. gada 18. novembrī nebija sevišķi redzamas maiņas Latvijas apstākļos. Jā, tautas priekšstāvji pasludināja neatkarību, bet pagāja vēl labs laiks, līdz kamēr šī neatkarība tika īstenota. Rīgā vācu okupācijas spēki gan nodeva varu jaunai valdībai, bet tūliņ jau ienāca Sarkanās armijas spēki, un tikai pusotru gadu vēlāk varēja svinēt uzvaru pār abām – austrumu un rietumu – okupācijām.

Tuvojas 4. maijs, kas ir oficiāla svētku diena ar nosaukumu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Šai dienā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet uzreiz nebija redzamas lielas maiņas. Padomju Savienība, kā jau daudzus gadus desmitus, turpināja okupēt Latviju, robežas kontrolēja padomju spēki, un padomju armija netaisījās nekur doties prom. Vēl kādu laiku neatkarības pretiniekiem bija brīvas iespējas rīkoties.

Tikai ar puča izgāšanos pašā Maskavā nākamā gada augustā bija iespējams īstenot neatkarību un sarunāt okupācijas armijas iziešanu no Latvijas teritorijas vēl trīs gadus vēlāk.

Ņemot vērā vēstures norises, ir interesanti, ka abos gadījumos mēs daudz vairāk svinam datumus, kas saistīti ar ideju (18. novembris un 4. maijs), nekā datumus, kas ir saistīti ar reāliem sasniegumiem. Ja vēl ļoti redzama ir uzvaras diena pār vācu spēkiem – Lāčplēša diena 11. novembrī, tad cik daudzi varēs nosaukt datumu, kad parakstīts Miera līgums ar Padomju Krieviju? Šai svētku dienai oficiālā nosaukumā pat nav minēts miera līgums; tā ir tikai Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena – 11. augusts.

Tāpat neatkarības reālās atjaunošanas diena nosaukta tikai par Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas dienu – 21. augusts.

Gandrīz liekas, ka mēs esam vairāk idejas cienītāji nekā rezultātu cienītāji. Šai pašā garā varbūt varam iztulkot jaunizveidoto 4. maija tradīciju – Baltā galdauta svētkus. No vienas puses ir mazliet dīvaini, ka svarīgo svinamo dienu vēlās atvietot vai papildināt ar svētkiem ar pilnīgi savādāku nosaukumu, bet no otras puses Balto galdautu svētku ideja sakrīt ar devīzi – idejas virs darbiem: „ģimene, draugi un kaimiņi no vienas mājas, vai vairākām blakus mājām sanāk kopā pie viena galda, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei“.

Varbūt arī tā ir labāk – vispirms visu rūpīgi pārrunāt un tad ķerties pie darbiem. Tikai neaizmirsīsim, ka idejas jau ir laba lieta, bet ja tām neseko darbi, tad tās ir bijušas tikai tukšas pļāpas.

Lai mums visiem Balto galdautu svētkos pārrunātās labās idejas tiktu īstenotas dzīvē!

GN
2016. g. 28. aprīlī