Literatūra dzīvo, lai dzīvo literatūra!

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Liāna Langa, Māra Celmiņa, Aivars Celmiņš, Laris Krēsliņš. FOTO Janeks Sirms.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Juris Kronbergs, Māra Celmiņa. FOTO Janeks Sirms.

Palielināt / Enlarge

Juris Kronbergs lasa savu dzeju. FOTO Janeks Sirms.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Laila Medne, Maija Medne, Sandra Milevska, Liāna Langa, Juris Kronbergs, Andrejs Baidiņš, Ģirts Zeidenbergs. FOTO Janeks Sirms.

Lietains, drēgns pirmdienas vakars, pie tam satiksmes stunda, 2016. gada 4. aprīlis. Kas gan varētu izvilināt cilvēkus no savām siltajām mājām, lai neparedzētā kārtā dotos ceļā uz Filadelfijas Brīvo latvju biedrību?

Izrādās, ka šķietami vistrauslākā no disciplīnām, praktiski bez matērija, ja vien neskaita kādu plānu papīra lapu, spēja pacelt gaisā un atlidināt literātus no Eiropas, kā arī izraut mūsu klausītājus no savām migām. Paldies Latvijas ASV vēstniecības pirmajai lēdijai Guntai Razāna kundzei par izkārtoto iespēju, pa ceļam uz viņu uzstāšanos Vašingtonas Kongresa bibliotēkā, noklausīties Noru Ikstenu ar savu tulku uz angļu Margitu Gailīti, dzejnieci Liānu Langu un Zviedrijas asprāti Juri Kronbergu! Paldies arī Baltic International Bank, kas atbalstīja šo braucienu.

Iekārtojušies Biedrības bohēmiski piemērotajā patumšajā bārā, intīmos apstākļos publika varēja noklausīties vispirms Noras Ikstenas jaunākā izdevuma Mātes piens izvilkumus divās balsīs – Margita Gailīte kā māte, Nora Ikstena kā meita. Autore pastāstīja par šī darba ieceri un tapšanu, kā arī par 2018. gada Valsts simtgades atzīmēšanai veltītu daudzu autoru veselu jaundarbu virkni radīšanu, kas jau notiek un kas turpināsies līdz pat lielajai jubilejai. Bet Margita Gailīte, pārceļoties pirms daudziem gadiem uz Latviju, sev ir izveidojusi pilnīgi jaunu un plaukstošu karjeru, tulkojot visu vislabāko rakstnieku darbus.

Dzejniece Liāna Langa nosvērtā, dobjā balsī nākošā lasīja no sava 2010. g. izdotā dzejoļa krājuma Vilkogas, kura vāku savā unikālajā stilā vēl paspēja radīt aizsaulē aizgājušais izcilais mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Dzejniece, lasīšanai izvēloties neuzkrītoši paasus politiskus dzejoļus, ar šo izvēli apstiprināja savu tviterā uzturēto pazīstamo interešu loku, un jādomā arī piemērojās vecās trimdas publikas nacionālajam noskaņojumam. Tomēr, pašās beigās Langa atkāpās citā plāksnē un nolasīja mīlestības dzejoli...

Kā pēdējais mums priekšā nostājās visiem sens paziņa, kas šai rakstītājai allaž atgādinājis lāci – augumā garš un liels, ar garu matu un bārdas apmatojumu. Vienīgi tagad šis apmatojums ir sirms, un kāpēc gan ne, ja jau dzejnieks kļūst par kādas doktora disertācijas cienījamu subjektu un kaut kad, it kā ap 9. augustu, apritēs viņa apaļā jubileja, kuru paredzēts atzīmēt ar sarīkojumu Rīgā – nenokavēt! Juris Kronbergs, kā vienmēr, mūs smīdināja ar savu asprātību, no neparasta redzes leņķa skatot un atkārtojot vārdus, to skaņu, to nozīmi un pat to garumu, rotaļājoties ar valodu, bet vienmēr pie reizes arī kaut ko patiešām pasakot. Kāds prieks baudīt dzejoļus, kas izmanto visus dzejas paņēmienus, jo šodien tas jau ir retums.

Bija arī iespēja ar literātiem aprunāties un pavaicāt jautājumus. Māra Celmiņa cildināja Mātes pienu, bet vienlaicīgi norādīja uz to, ka ne visi saprot krieviski (padomju laiku gaisotnes radīšanai izmantoti krievu vārdi, izteicieni), ka šo parādību sastop arī teātra izrādēs. No tā izcēlās vesela plaša saruna par svešvalodu ietekmi tur un šeit, vai no krievu vai no angļu, nonākot beigās pie lieliem smiekliem par Gailītes agrā rīta telefona zvaniem autorei Ikstenai, prasot ko nozīmē šāds vai tāds trīsstāvīgais krievu lamu vārds!

Un tad pēkšņi viņi bija prom, vēlā stundā aizrauti tālāk uz pirmo latviešu literātu lasījumu pasaules vislielākajā literatūras un informācijas krātuvē, Kongresa bibliotēkā.

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“