Zviedrijas Latviešu apvienība

Palielināt / Enlarge

Jaunievēlētā ZLA Padome un valde savā pirmajā sanāksmē 2016. gada 3. aprīlī kopā ar Latvijas vēstnieku Zviedrijā Gintu Jegermani (1. rindā 2. no kreisās). FOTO Vita Viktorsone.

Palielināt / Enlarge

Jaunievēlētā ZLA valde:
1. rindā no kreisās Centrālās valdes priekšsēdis Juris Rozītis, ZLA pārstāve ELA Maira Eriksson, biedrzine Justīne Krēsliņa.
2. rindā no kreisās valdes sekretāre Iveta Gaile, priekšsēža vietniece Laine Lasmanis-Vikmarka (Wikmark), apvienības kasiere Vija Kalniņa Skogum un biedrzines palīdze Ilze Šakare. FOTO Vita Viktorsone.

Palielināt / Enlarge

ZLA rīkotais seminārs sabiedriskiem darbiniekiem Latvijas vēstniecībā Stokholmā pulcēja vairākus desmitus klausītāju. FOTO Aira Miķelsone.

Šā gada 2. un 3. aprīlī Latvijas vēstniecībā Stokholmā valdīja nedēļas nogalei neierasta rosība – šeit ar vēstniecības laipnu gādību uz savu pirmo tikšanos pulcējās Zviedrijas Latviešu Apvienības (ZLA) jaunievēlētā padome. Klātesošo teju 35 sēdes dalībnieku vidū bija gan pārstavji no Gēteborgas, Upsalas, Dienvidzviedrijas, Ziemeļzviedrijas, gan arī Stokholmas latviešu organizācijām. Divu dienu sanāksmē tika paveikts daudz – ievēlēta apvienības jaunā valde, sarīkots izglītojošs seminārs jaunpienācējiem sabiedriskajā darbā un aizsācies apvienības jaunās padomes un jaunizveidotās valdes triju gadu darbības mandātperiods.

„Iepriecinoši, ka šajā jaunajā padomē ir vairākas jaunas sejas,“ uzsver ZLA centrālās valdes līdzšinējais un atkārtoti amatā ievēlētais priekšsēdis Juris Rozītis un piebilst, ka jaunizveidotās organizācijas pirmie trīs gadi lielā mērā bijuši veltīti organizācijas noenkurošanai uz abu veco organizāciju – ZLCP un Latviešu Palīdzības komitejas, pamatiem, un stabilu darba rutīnu iedibināšanai. Viņaprāt, nule uzsāktais otrais trīs gadu darbības posms būs vairāk vērsts uz nākotnes darbību, cenšoties iesaistīt arvien vairāk aktīvu jaunu darbinieku, kas organizāciju varēs vadīt nākotnē.

Padomes sēdes norise un apspriežamie jautājumi

Sestdiena, 2. aprīlis, bija veltīta nodaļu semināram, kurā jaunie ZLA nodaļu darbinieki un interesenti varēja tuvāk iepazīties ar ZLA organizācijas uzbūvi, administratīvajām rutīnām un sadarbību ar Zviedrijas iestādēm, kas darbojas ar Nevalstisko organizāciju un demokrātijas veicināšanas jautājumiem. Īpašs akcents seminārā tika likts uz sadarbību starp apvienības nodaļām un organizācijas centrālo valdi. Tika pārrunātas esošās un turpmākās iniciatīvas Zviedrijā dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo interešu pārstāvniecībai un aktīvākai iesaistīšanai organizācijas darbā.

Savukārt svētdien, 3. aprīlī, notika ZLA padomes gadskārtējā sēde, kurā padome atskatījās uz ZLA valdes darbību pagājušajā gadā, kā arī ievēlēja jaunu valdi un jaunu revīzijas komisiju.

Diskusijās par nākotnes darbību apvienības padome pieskārās vairākiem svarīgiem jautājumiem. Tostarp, tika pārrunāts, kā piesaistīt vairāk biedru ZLA. Kā zināms, ZLA katru gadu var uzrādīt tikai nedaudz vairāk par pieprasītiem 1000 biedriem, kas ir pamatnoteikums, lai saņemtu finansiālu pabalstu no zviedru iestādēm. Taču nav noslēpums, ka Zviedrijā mītošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo skaits ir ievērojami lielāks. Kā labāk sasniegt, uzrunāt un ieinteresēt šos cilvēkus? Par šiem un citiem jautājumiem klātesošie diskutēja lielākās un mazākās sēdes darba grupās.

Tika pārrunāts arī ZLA un latviešu organizāciju telpu jautājums Stokholmā un konstatēts, ka esošās telpas izmaksā neproporcionāli dārgi, salīdzinot ar pabalstu summu, ko centrālā organizācija izmaksā ZLA nodaļām, lai veicināto to regulāro darbību. Padome uzdeva jaunajai valdei šo problēmu risināt.

Izskanēja arī ierosinājums ZLA aktīvāk iesaistīties Eiropas Latviešu apvienības (ELA) projektos. ELA turpmākajos gados plāno rīkot gan dziesmu dienas, gan kultūras svētkus, gan kongresu un seminārus ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem Eiropā.

Padome arī pārrunāja Latvijas Republikas simtgades atzīmēšanu. Vai rīkot kopīgu pasākumu visā Zviedrijā? Vai rīkot svinības kopā ar Zviedrijas igauņiem un lietuviešiem? Kā mēs vēlētos atzīmēt Latvijas simtgadi katrā Zviedrijas latviešu saimē, ko pavēstīt zviedru sabiedrībai?

Šie ir daži no aktuālajiem jautājumiem, kas apvienībai drīzumā jārisina.

Ievēlēta un sākusi darbu jaunā Zviedrijas Latviešu apvienības valde.

Padomes sēdē tika ievēlēta arī jaunā ZLA valde 10 locekļu sastāvā. Pēc sēdes jaunievēlētā valde sanāca uz savu pirmo sēdi, kur ātri nokārtoja formalitātes un sadalīja amatus. Tika ievēlēta arī revīzijas komisija.

Jaunais ZLA valdes sastāvs 2016.-2018. gada mandātperiodam ir sekojošs:

Priekšsēdis – Juris Rozītis; priekšsēža vietniece – Laine Lasmane-Vikmarka (Wikmark); sekretāre – Iveta Gaile; kasiere – Vija Kalniņa-Skogum; biedrzines – Ilze Šakare, Justīne Krēsliņa; pārstāve ELA prezidijā – Maira Eriksone; valdes locekļu atvietotāji: Lilita Zaļkalne, Ieva Reine, Aira Miķelsone; revīzijas komisija: Elita Veide un Andrejs Leimanis; atvietotāja: Austra Krēsliņa.

Lai arī jaunajai apvienības padomei un valdei priekšā aktīvs darba cēliens; rezumējot, var sacīt, ka aizvadītās nedēļas nogales sanāksmes bijušas veiksmīgas un ražīgas. Līdztekus formālajam darbam dibināti jauni un stiprināti esošie kontakti organizācijas nodaļu starpā, notikušas auglīgas diskusijas un ideju apmaiņa pozitīvā gaisotnē. „Kā liekas, vairums dalībnieku svētdienas pievakarē devās mājā gandarīti,“ iepriecināts par nedēļas nogalē paveikto ir arī ZLA priekšsēdis Juris Rozītis, kurš apvienības padomes vārdā pateicas par labo darbu līdzšinējai valdei un novēl veiksmi un labu sadarbību arī jaunajai valdes komandai.

Juris Rozītis, Aira Miķelsone
Laikrakstam „Latvietis“