Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Ak, svētā Lestene!“

Lestenes baznīcas iekārtas glābšanas vēsture un restaurācija

Laikraksts Latvietis Nr. 406, 2016. g. 8. apr.
Inese Klestrova -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izstādes skats. FOTO Kristīne Ozola.

Izstādes skats. FOTO Kristīne Ozola.

Izstādes skats. FOTO Kristīne Ozola.

Izstādes skats. FOTO Kristīne Ozola.

Detaļa. FOTO Kristīne Ozola.

Lestenes baznīcas interjers ir izcilākais un viengabalainākais baroka sakrālās mākslas komplekss Latvijas laukos. Šī baznīca un tās izcilā baroka kokgriezumu iekārta 20. gadsimtā daudz piedzīvojusi – kara laiku, ugunsgrēku, padomju varas attieksmi, tostarp noliegumu, vienaldzību, nevērību, pārbūves, pakļaušanu bojāejai – un arī atdzimšanas gaidas. Lestenes baznīcas arhitektūras kompleksa atjaunošana un Rundāles pils muzejā saglabātās kokgriezumu iekārtas restaurācija un atdošana baznīcai ir Latvijas kultūrvidei nozīmīga norise, kam Tukuma muzejs vēlas pievērst līdzcilvēku uzmanību.

Masīvā un ārēji vienkāršā baznīcas ēka reiz glabājusi Latvijas spožākās koktēlniecības zvaigznes Ventspils kuģu būvētavas meistara Nikolausa Sefrensa, Jaunākā, 18. gadsimta sākumā veidoto krāšņo iekārtu, kā arī Liepājas ērģeļbūvētāja Kornēliusa Rāneusa darinātās ērģeles, kas tapa pēc Lestenes muižas īpašnieka, poļu armijas pulkveža Georga fon Firksa pasūtījuma. Krusta un zvaigžņu velvēm rotātais trīsjomu dievnams pārsteidza ar saviem monumentālajiem izmēriem un augstajiem logiem. Drīz vien pēc dievnama interjera pabeigšanas (1704.) pie darba ķērās koktēlnieks Nikolauss Sefrenss, Jaunākais, izveidojot (1704. – 1709.) Lestenes baznīcas iekārtas ansambli par vienu no stilistiski viengabalainākajiem dievnamu iekārtu ansambļiem Latvijā.

Izstādē Ak, svētā Lestene! ar fotogrāfijām, priekšmetiem un zīmējumiem atklāts stāsts par baznīcas likteni padomju gados, Jurģa Skulmes un Tukuma muzeja darbinieku uzdrīkstēšanos, cīņu, cerību un darbu Lestenes dievnama mākslas vērtību glābšanā un atjaunošanā. Izstādes pamatlīniju veido stāsts ne vien par Lestenes baznīcas iekārtas likteni un pašreizējo stāvokli, bet arī par cilvēku iesaistīšanos, līdzdarbošanos un atbildību šai procesā. Par izvēli. Par attieksmi. Par vēlmi darīt iespējami labāko, kas attiecīgajos apstākļos ir iespējams. Tukuma muzeja vēsturē šis stāsts par kolēģiem, kuri sajuta nepieciešamību piedalīties šo vērtību saglabāšanā, ir ļoti svarīgs.

Izstādes tematiskajā centrā ir Lestenes baznīcas iekārtas priekšmeti un fotogrāfijas, kas uzbur vīziju par kādreizējo baznīcas iekštelpu bagātību un greznību. Lestenes baznīcas iekārta ir viens no izcilākajiem Kurzemes baroka koktēlniecības ansambļiem, kura monumentalitāte un mākslinieciskā kvalitāte jau no baznīcas ansambļa radīšanas sākuma padarīja Lestenes dievnamu par apbrīnas un leģendām apvītu objektu, kur cilvēki interjera krāšņuma un varenības iespaidoti metušies ceļos, izsaucoties: Ak, svētā Lestene!

To apvij stāsti par baznīcas iznīcināšanu, nodošanu kolhozam Lestene un kaltes ierīkošanu. Traģisku lappusi baznīcas iekārtas liktenī iezīmē epizode Pūres baznīcā, kurp tā daļēji tika pārvietota no Tukuma muzeja vietas trūkuma dēļ. Rīgas kinostudijas filmas Kad lietus un vēji sitas logā uzņemšanas laikā iekārtas priekšmeti tika izmesti no baznīcas un aizmirsti, nolemjot tos bojāejai. Pateicoties Artūra Vaidziņa iniciatīvai, Tukuma muzejs uzdrošinājās tiesāties ar Rīgas Kinostudiju par Rīgas Kinostudijas filmēšanas laikā Lestenes kokgriezumiem nodarītiem postījumiem un pat saņēma nelielu kompensāciju to atjaunošanai.

Kā vienojošais motīvs visu izstādi caurvij mākslas zinātnieka Jurģa Skulmes gleznas un sāpe par kādreiz tik skaisto Lesteni un pašaizliedzīgie centieni glābt izcilos Ventspils koktēlnieku darbnīcas kokgriezumus.

Lestenes baznīcas barokālo kokgriezumu glābšana bija viens no nozīmīgākajiem Tukuma muzeja īstenotajiem pieminekļu aizsardzības pasākumiem. Tukuma muzejā sarīkotajā Lestenes kokgriezumu izstāde (1966-1967) un ekspozīcija (1968) savā ziņā bija protesta akcija. Izpostītās baznīcas iekārtu fragmenti, iespiesti salīdzinoši mazajās muzeja telpās, bija kā mēms pārmetums attieksmei pret kultūras vērtībām. Muzejā apskatei izliktie, no izvazāšanas paglābtie baznīcas iekārtas fragmenti, skulptūras, konstrukcijas, pirms 50 gadiem raisīja sabiedrībā sašutumu par sakrālā mantojuma likteni.

Cilvēki ne vien aktīvi pauda savu nostāju rakstiskās atsauksmēs par izstādi, bet arī nesa uz muzeju atrastos iekārtas fragmentus. Muzeja zinātniskais līdzstrādnieks Artūrs Vaidziņš rūpīgi fiksēja katru ziņu, katru norādi par iespējamo detaļu ceļu un atrašanās vietu, mēģinot pēc iespējas apvienot izkliedētās mākslas vērtības.

Pirms visu priekšmetu nodošanas Rundāles pils muzejam, tika veikta arī atsevišķu priekšmetu restaurācija, kurā iesaistījās arī mākslinieks-restaurators Alberts Pauliņš. Kokgriezumus inventarizēja, un mākslas zinātnieks Dainis Bruģis Rundālē (1983) izveidoja ekspozīciju Ventspils koktēlnieki. Tās centrālais eksponāts ir tieši Lestenes baznīcas altāra vizualizācija.

Pateicoties Imanta Lancmaņa ierosmei norit baznīcas atjaunošana. Lai veicinātu, organizētu un atbalstītu Lestenes baznīcas atjaunošanu un saglabāšanu, 2011. gadā nodibināts Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds. Lestenes baznīcas un tās iekārtas atjaunošanā iesaistījušies profesionāli arhitekti, restauratori, mākslas zinātnieki un kokgriezēji, amatniecības skolu audzēkņi un arī pašvaldība. Tukuma jauniešu Tu TV televīzijas veidotajā sižetā mūsdienu situāciju raksturo bijušais Tukuma novada Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un Irlavas-Lestenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis.

Rundāles pils muzeja deponētie kokgriezumi un fotogrāfijas, Tukuma muzeja arhīva materiāli, fotogrāfijas no Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja arhīva un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centra, Jurģa Skulmes gleznas no ģimenes un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kokgriezumi no Rīgas Amatniecības vidusskolas, Arņa Šablovska atrastie kaltes attēli, Gata Dieziņa, Gunāra Janaiša un Vitolda Mašnovska fotogrāfijas neapšaubāmi tikai ieskicē baznīcas kādreizējā krāšņuma apveidus, padomju gadu realitātes un atsevišķu cilvēku lomu, glābjot kas glābjams, liekot aizdomāties par dzīves pamatvērtībām, par sapņiem un cerībām, notikumiem un to atbalsīm.

Tukuma muzejs lepojas ar drosmīgajiem cilvēkiem, kuri uzdrošinājās un nav vienaldzīgi un aicina atbalstīt kopīgo ideju, kuras vārdā, mums visiem līdzdarbojoties, iespējams atdot Lestenes baznīcai tās dārgumu atjaunotā, spožā izskatā.

Izstādes veidotāji: Inese Klestrova, Agrita Ozola, Santa Silava, Kristīne Ozola, Juris Visockis, Aivars Šmitenbergs, Jānis Vārpiņš.

Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds
Juridiskā adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts „Lestenes baznīca“, LV-3146
Reģ.nr.: 40008178049
Swedbank, HABALV22
Konts: LV16HABA0551030745431

http://www.lestenesbaznica.lv/index.php?action=page&id=restoration

Inese Klestrova
Laikrakstam „Latvietis“

Red.: Par Lestenes baznīcas glābšanas fonda dibināšanu laikraksts „Latvietis“ ir ziņojis jau laikraksta Nr.157 2011. gada 27. jūlijā: http://www.laikraksts.com/raksti/1574



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com