Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Jāzepa Pīgožņa balva latviešu ainavu glezniecībā – 2. izstāde

Laikraksts Latvietis Nr. 406, 2016. g. 8. apr.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kopbilde. FOTO Māris Brancis.

Laine Kainaize. „Cesvaines muiža“. 2015. FOTO Māris Brancis.

Maira Veisbārde. „Rapšu lauks“. 2015. FOTO Māris Brancis.

Katrīna Vīnertee. „Ķēniņkalns vakara saulē“. 2016. FOTO Māris Brancis.

Jānis Ziņģītis. „Iela“. 2014. FOTO Māris Brancis.

Uldis Zuters. „Langervaldē pavasaris“. 2015. FOTO Māris Brancis.

Jāzepa dienā, kas svinama 19. martā, Rīgas Pētera baznīcā atklāja 2. izstādi Jāzepa Pīgožņa balva latviešu ainavu glezniecībā, kas galvaspilsētā būs skatāma līdz 1. maijam. Salīdzinot ar pagājušo gadu, balvas nolikumā izdarītas vairākas būtiskas korekcijas. Vispirms galvenās balvas ieguvēju pasludinās tikai Preiļos, Jāzepa Pīgožņa dzimšanas dienā – septembrī, kad turp aizceļos šī izstāde. Rīgā žūrija, kuras priekšsēdētājs ir pagājušā gada balvas ieguvējs profesors Roberts Muzis, paziņoja tikai trīs nominantes, no kurām vienai kritīs galvenā balva – medaļa un zelta diploms, kam nāks līdzi krietna naudas summiņa – 3000 eiro. Pēc žūrijas ieskatiem uz balvu pretendē Silva Linarte, Vēsma Ušpele un Alise Mediņa. Žūrijas speciālbalva tika Ansim Butnoram. Rīgas pilsētas domes simpātiju balvu saņēma kino režisors un amatiergleznotājs Jānis Streičs, bet Preiļu novada dome savu simpātiju balvu piešķīra jelgavniekam Uldim Zuteram par 2015. gada gleznu Langervaldē pavasaris. Kā atklāšanā tika paziņots, pirms preilēniešiem Jāzepa Pīgožņa balvas izstādi redzēs arī Jēkabpils iedzīvotāji.

Kā vēsta katalogs, šogad bija iesniegti vairāk nekā 130 darbu, bet no tiem izstādei izraudzītas 63 autoru 83 gleznas, kamēr pagājušajā gadā sabiedrībai rādīja 77 mākslinieku 107 darbus. Bez šaubām, mākslā skaitļi nav tik būtiski, tomēr šādus tādus secinājumus iespējams rast, piemēram, acīmredzot šogad bija iesniegti mazāk izstādes līmeņa darbi. Diemžēl arī pati izstāde šogad bija krietni vien bālāka. Kādēļ?

Kaut kādu iemeslu dēļ nepiedalās redzami ainavu gleznotāji – Līga Purmale, Dace Lielā, Vita Merca, Paulis Postažs un daudzi citi. Par ko tas liecina? Vai par to, ka informācija par kārtējo Jāzepa Pīgožņa balvas izstādi nesasniedza visus māksliniekus? Ka daļai autoru tā neliekas pievilcīga, pietiekoši prestiža? Naudas summiņa tomēr ir krietni paliela, un lielākā daļa mākslinieku dzīvo, kā saka, no rokas mutē. Tātad par prestižumu finansiālā ziņā laikam doma jāatmet.

Cita lieta, – ko pieņem un ko nepieņem izstādē. Nolikumā teikts: „Latvijas ainavu glezniecības izstādē piedalās profesionāli mākslinieki, mākslas studenti un mākslas skolu beigušie jaunie autori.“ (Diez, kas tie tādi par mākslas studentiem?) Jautājums rodas, ko nolikuma sastādītāji domā ar vārdiem profesionāli mākslinieki. Jānis Streičs nav mācījies gleznot nevienā mākslas skolā, to apguvis pašmācības ceļā pie J. Pīgožņa un O. Zvejsalnieka, kā lasāms katalogā. Tātad profesionāls mākslinieks šajā nozīmē arī kino režisors? Un viņš nav vienīgais, tā sakot, autodidakts izstādē. Tikai kādēļ jāuzsver, ka šī ir profesionālu mākslinieku izstāde? Tiesa gan, Jānis Streičs glezno un visai labi, tādēļ viņš saņēma Rīgas pilsētas domes simpātiju balvu. No vienas puses, tas vēsta par galvaspilsētas domes mākslas izpratnes līmeni (par gaumi nestrīdas, vai ne?). Vistraģiskākais ir tas, ka abas Jāņa Streiča gleznas ir labākas par viena otra it kā kādu mākslas augstskolu beiguša autora darbiem. No citas – cik noprotu, nav vairs nekādas atšķirības starp profesionālo un amatieru mākslu. Arī še vairs nav robežu, tās ir izzudušas. Šis ir viduvējību un amatierisma laikmets.

Un tomēr, – ja kāds pretendē vai vismaz sapņo iegūt naudas balvu, tad acīmredzot viņam tās labad jāpūlas. Tagad bieži vien mākslinieki iesniedz studiju rakstura gleznojumu, kādu nelielu ekspresiju vai mēģinājumu. Izstādē iesniegti maz nostrādātāki darbi, kā to dara, piemēram, Osvalds Zvejsalnieks, Uldis Zuters, Alise Mediņa, Maira Veisbārde, Vēsma Ušpele, turkmēnis Rahmeds Radžepovs un daži citi. Patiesi, ne jau izmēri nosaka gleznas kvalitāti.

Ja runā par izstādi konkrētāk, tad lielākā daļa mākslinieku lielākā vai mazākā mērā gleznojuši no dabas – Laima Akmentiņa, Liene Bernāte, Laine Kainaize, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Ritma Lagzdiņa, Ligita Caune, Laila Balode. Silva Linarte iespaidus gūst dabā, ko vēlāk uzliek uz audekla. Jānis Plivda soli pa solim seko Jāzepa Pīgožņa iemītām pēdām. Raitis Junkers dekoratīvā krāsu daudzveidībā fiksē dabā gūtās izjūtas.

Lielākā daļa autoru krāsās iemūžinājuši viņiem sirdij tuva lauku ainavas motīvu. Māksliniekus mazāk piesaista pilsētas motīvi – Juris Ģērmanis, Nataļja Mansurova, Raitis Junkers. Jānis Ziņģītis centies krāsās attēlot gājēju un transporta kustību pilsētas ielās. Vēl retāk izstādē ieraugāmi jūras vai ostu skati – Sarmīte Caune, Alise Mediņa, Roberts Muzis. Savukārt Andra Ivdra, Guna Millersone savus pārdzīvojumus uz audekla īsteno ar abstraktu krāsu valodu. Andželas Lesītes Rudens, atainojot lapas tuvplānā, varētu būt pieskaitāms kā pie ainavu, tā pie klusās dabas žanra.

Izstāde kopumā izsauc visai dalītas jūtas. No vienas puses, sagādā prieku fakts, ka ainava pievelk ļoti daudzus māksliniekus, pie tam arī jaunāko paaudžu autorus; labprāt glezno tiešā saskarē ar dabu, piemēram, Ilze Griezāne, Katrīna Vīnerte, Alise Mediņa, Vēsma Ušpele un daži citi. Ainavā, tāpat kā mākslā vispār, arvien vairāk vadības grožus pārņem tā saucamā vājā dzimuma pārstāves. No otras puses, novērojamas diezgan daudz paviršības, virspusējības, no tā izriet arī sentiments un salkanība.

Žūrija no tā gan centās izbēgt, turpat vienu trešo daļu noliekot malā bez ievērības, taču tas izstādes māksliniecisko līmeni nav cēlis.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com