Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Palielināt / Enlarge

Pulcēšanās pie Okupācijas muzeja. FOTO Andrejs Mežmalis.

Palielināt / Enlarge

Tuvojoties Brīvības piemineklim. FOTO Andrejs Mežmalis.

Palielināt / Enlarge

Latvijas valdības pārstāvji, vēstnieki, Latvijas Bruņoto spēku vadība/pārstāvji un militārie atašeji. FOTO Andrejs Mežmalis.

Šogad Lielā piektdiena iekrita 25. martā, Latvijas sēru dienā, kas arī ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 42 000 Latvijas pilsoņu. Pēc dažādu pētnieku datiem no 1940. gada jūnija līdz 1953. gadam, kad nomira Staļins, Latvija bija zaudējusi 320 000 Latvijas pilsoņu; – deportēti, nošauti un bojā aizgājuši Padomju-Krievijas okupācijas varas tiešās politikas dēļ; cietumos miruši, nošauti un aprakti nezināmās kapu vietās, miruši Padomju-Krievijas vergu nometnēs un dažādu piespiedu darbu vietās Sibīrijā.

Lai atzīmētu un pieminētu šo brutālo Padomju-Krievijas genocīdu pret latviešu tautu, mūsu tautieši sāka pulcēties pie Okupācijas muzeja 25. martā jau ap plkst. 12.00, lai pēc tam dotos gājienā un noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, kur arī piedalījās Latvijas valsts vadošās personas, Latvijas Bruņoto spēku vadība/pārstāvji, ārzemju valstu vēstnieki un militārie atašeji, dzīvi palikušie izsūtītie (daudzi no viņiem tai laikā Sibīrijā bija bērna gados) un tautieši. Rīgas mērs Nils Ušakovs nebija nekur redzams.

Andrejs Mežmalis
Laikrakstam „Latvietis“