|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 405, 2016. g. 30. martā
Gunārs Nāgels -
Sveicināti, lasītāji!
Lieldienu laiks vienmēr ir zināmā mērā neviennozīmīgs. Sēras un prieks reizē. Nāve un atdzimšana. Nāve un grēku piedošana.
Piedodi mums mūsu parādus, kā mēs piedodam saviem parādniekiem. Kas ir tie mūsu parādnieki? Pārāk bieži tiek aizmirsta individuālā atbildība, un vainu par nedarbiem uzkrauj citu pleciem. Tāpēc, ka ir tās pašas tautības vai ticības kā vainīgais.
Ja Briseles spridzinātāji bija Beļģijas pavalstnieki, vai uzskatīsim visus beļģus par teroristiem? Ja spridzinātāji Lieldienu svinībās Lahorā, Pakistānā bija Alkaida grupējuma musulmaņi, vai mums ir tiesības uzkraut vainu kādam citam musulmanim?
Ja pagājušā nedēļā starptautiskā tiesa notiesāja kristieti Radovanu Karadžiču par genocīdu un kara noziegumiem, to starpā par vairāk nekā 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanu 1995. gadā, vai tas pataisa citus kristiešus līdzvainīgus? Atcerēsimies, ka 1994. gadā Pareizticīgā baznīca piešķīra Karadžičam Zantes Svētā Dionisa pirmās šķiras bruņinieka ordeni.
Vēstulē galatiešiem Pāvils rakstīja: „Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā. Jo ikkatram jānes sava paša nasta.“ (6:4-5). Līdzīga doma ir Korāna: „Neviena dvēsele nenopelna grēkus, izņemot pati pret sevi. Neviens nastu nesējs nenesīs cita nastu“. (6:164).
Tātad neviens īstais kristietis un neviens īstais musulmanis neuzvels kāda ļaundara vainu citam vai citiem. Piedodi mums mūsu parādus...
GN
2016. g. 31. martā