Dažas piezīmes pie grāmatas

Palielināt / Enlarge

1974. gadā Melburnas lidostā Ritu Saivu sagaida  bijušais pasaules rekordists soļošanā  Jānis Daliņš (no kreisās) un Arnolds Šmits. Grāmatā ir ievietoti divi Šmita raksti. FOTO no Saivu ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Rita Saiva un Andra Jaunzeme FOTO no Saivu ģimenes arhīva.

Pirms dažām dienām man bija iespēja ieskatīties šajā pāri par 280 lappušu biezajā, jau vairākus mēnešus kārotā, lielformāta grāmatā. (Skat. grāmatas sastādītājas mag. hist. Ilzes Jākabsones rakstu laikrakstā Latvietis 380, 2015. gada 29. septembrī).

Caur laikraksta slejām vēlos sveikt grāmatas sastādītāju par viņas monumentālo veikumu. Protams, ka bija arī ļoti patīkami redzēt, ka 182. lappusē bija citēta arī daļa no mana kādreizējā raksta avīzē Austrālijas Latvietis 1972. gada 14. aprīļa numurā par peldētāju sasniegumiem okupētajā Latvijā.

Cik gan daudz vecu laikrakstu un žurnālu nav bijis jāsameklē un jāizskata, lai iegūtu nepieciešamo informāciju! Jāpieņem, ka tikai jaunāko gadu informācija bija pieejama digitālā formātā. Manuprāt, grāmatas sastādītāja ļoti meistarīgi liek daudziem citātiem it kā pašiem stāstīt peldēšanas vēsturi. Tik meistarīgi izvēlēties daudzos citātus sastādītāja varēja tikai tamdēļ, ka vairākus gadus pati, kā Latvijas jaunatnes peldēšanas čempione, bija arī šīs vēstures viena posma veidotāja.

Ar lielu interesi lasīju par laika posmu līdz Otrajam pasaules karam, jo par to manas zināšanas bija vājas. Kādi gan laika tecējumā nav bijuši peldēšanas stili! Interesanti bija lasīt aprakstus par veciem peldēšanas stiliem, par to apgūšanu, par trenēšanos un tā laika peldēšanas noteikumiem. Peldēšanas stilu un noteikumu evolūcija vēl nav beigusies. Gandrīz vai katru gadu notiek kādas izmaiņas.

Redzam, ka vēl līdz Otrā pasaules kara sākumam Latvijā nebija paspēts uzcelt nevienu peldēšanas baseinu mūsu patreizējā izpratnē. Sacīkstes notika upēs vai ezeros norobežotās peldētavās. Atceros, ka 1939. gadā arī Pļaviņās ierīkoja peldētavu, gan ļoti pieticīgu, – Daugavā novietojot divus steķus 50 m attālumā. Tā kā pie Pļaviņām Daugavas straume bija Zemgales pusē, tad peldētavas rajonā ūdens bija samērā mierīgs. Notika arī sacīkstes. Puikām (pats vēl biju par jaunu) tomēr vairāk interesēja lekt no Grūbes klints t.s. Velna atvarā.

Lai gan grāmata ir par peldēšanas sportu Latvijā, ar prieku jākonstatē, ka tajā tomēr ir iekļauti arī ārpus Latvijas dzīvojošo peldētāju sasniegumi. Lasām, ka Otrā pasaules kara beigu posmā trimdā nonāca pāri par 20 Latvijas peldētāju. Varētu viņus apzīmēt par pirmo trimdas peldētāju paaudzi. Viņu vidū bija arī Latvijas rekordiste kraulā Tatjana Plūme. Grāmatā daudz trimdas preses citātu, bet par atklātu sazināšanos ar viņiem varēja draudēt sodi. Par nākošo trimdas paaudzi varētu uzskatīt tos, kas gan bija dzimuši Latvijā, bet savas peldēšanas gaitas uzsākuši ārpus Latvijas. Grāmatā šo paaudzi pārstāv pasaules rekordisti Ilze un Jānis Konrādi. Trešo trimdas peldētāju paaudzi veidoja peldētāji, kas bija dzimuši ārpus Latvijas. Tos grāmatā pārstāv Rita Saiva (Austrālija) un Mariona Aizpore (Vācija). Viņas abas sasniedza starptautiska mēroga rezultātus.

Visu trimdas peldētāju vārdu iekļaušana Latvijas (latviešu !) sporta vēsturē kļuva iespējama tikai pēc neatkarības atgūšanas. Ritas vārds gan ir pa reizei parādījies toreizējā Latvijas presē, bet neminot viņas tautību.

Mēs tomēr dažādā veidā mēģinājām uzturēt sakarus ar Latvijas peldētājiem. Tā kā peldkostīmi, peldcepures un brilles savā laikā bija deficīta preces, tad ar dažām šīm mantām varējām iepriecināt Ritas vecuma peldētāju Intu Jēkabsoni.

Ar brīvā stila peldētāju Aldi Cīruli Rita apmainījās vairākām vēstulēm. 1978. gada ziemā, Latvijas apmeklējuma laikā, Rita satikās ar Aldi. Saprotamu iemeslu dēļ piedalīšanās kādā Latvijas peldētāju treniņā nebija iespējama, bet divatā ar Aldi tomēr varēja savus stilus nodemonstrēt Daugavas peldbaseinā.

Kad 2002. gadā Rita ar Latvijas pasi kabatā atkal apmeklēja Latviju, tad satiekoties ar Ineses Jaunzemes meitu triatlonisti Andru, abas varēja pārrunāt savas peldēšanas gaitas.

Viena Ritas peldēšanas medaļa savā laikā tika nodota Sporta muzeja vadītājai Dzidrai Grundmanei.

180. attēlā ir ieviesusies kļūda. Nav redzama Ilze Konrāde, bet gan Rita Saiva. Attēls ir no Kanādā iznākošā Mēnešraksta latviešu sportistiem svešumā Sporta Apskata 1973. gada maija numura titullapas, sakarā to, ka Rita Saiva kā pirmā latviete pasaulē peldējusi 800 m brīvajā stilā zem 10 minūtēm, pārspējot Ilzes Konrādes veikto. Fotogrāfs Jānis Tilibs. Tā diemžēl grāmata ir palikusi bez kādreizējās pasaules rekordistes Ilzes Konrādes attēla.

1989. gadā mēs Sidnejā tikāmies ar Sporta redaktoru Andreju Kausu. Pārrunās Kauss uzzināja, ka Ritas māte un mana dzīvesbiedre Brigita ir arī dziedātāja. Pēc neilga laika Brigitai pienāca ielūgums dziedāt Latvijas Olimpiskās nedēļas ietvaros paredzētā dievkalpojumā Rīgas Domā 1990. gada 29. jūnijā, kurā prāvesta Jāņa Liepiņa vadībā pieminēja laika gaitā mirušos, gan karā kritušos, kā arī represētos un bojā gājušos Latvijas sportistus.

Grāmatā lasām, ka Olimpiskās nedēļas ietvaros 26. un 28. jūnijā Rīgā notika arī peldēšanas sacensības Olimpiskā taisne.

Olimpiskās nedēļas apbalvošanas vakarā Brigita Saiva saņēma Latvijas Olimpiskās nedēļas Goda Diplomu.

Rita Saiva, prec. Svensone (Svensson), nesen ir sākusi ar labiem panākumiem piedalīties veterānu (masters) sacensībās. Viņa ar interesi vēlētos redzēt Latvijā sasniegtos rezultātus.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“