Nesen atvērts jauns restorāns „Casa Nostra“

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ēriks Mikelšteins, Sandra Kļaviņa, Uldis Brūns. FOTO Sandra Kļaviņa.

Staigājot pa Elizabetes ielu Rīgā, ir grūti neievērot Elizabetes 10b – vienu no arhitekta Mihaila Eizenšteina jūgendstila ēku – zilu ar baltu krāsu ķieģeļu šedevriem ar lielām sejām frontonā. Parasti pretējā ielas pusē tūristu grupas aktīvi bildē šo brīnumu. Paskatoties ēkas apakšdaļā, redzams puspagraba stāvā nesen atvērtais itāļu restorāns; baltiem galdautiem klāti galdi ar 45 sēdvietām. Nesen ir atvērts restorāns ar nosaukumu Casa Nostra, kas itāļu valodā nozīmē mūsu mājas (nesajaukt ar Cosa Nostra, ar pilnīgu citu nozīmi – mūsu lieta). Saņēmu ielūgumu uz tā neseno atklāšanu novembrī, bet biju aizceļojis uz Austrāliju sasildīties un tikties ar ģimeni un draugiem, un tā iznāca restorānu apciemot tikai februārī.

Manu interesi jau izraisīja fakts, ka tā līdzīpašniece ir latviete no Austrālijas Sandra Kļaviņa, kas kopā ar vīru Adriano Karlēzī (Adriano Carlesi) pārcēlušies no Romas, un Rīgā dzīvo jau gandrīz gadu. Sandra dzimusi Melburnā, bet dzīvojusi arī Sidnejā un Brisbanē. Pēdējos 20 gadus pavadījusi Romā. Pēc profesijas zvērināta grāmatvede, ar pieredzi lauzties caur birokrātijas džungļiem Itālijā. Lielāko šķērsli, uzsākot restorānu, viņai sagādāja gāzes pieslēgšana. Likums nosaka, ka vajag kontaktēties ar katru namu iedzīvotāju, šoreiz 26 dzīvokļos, puse no kuriem nedzīvo Latvijā, un noskaidrot, vai viņi piekrīt, ka gāze tiek ievilkta puspagraba stāva restorānā!

Krēsli, galdi, bufetes un virtuves iekārtas pirktas un atvestas no Itālijas. Restorāna priekšējais logs bija jāizņem, lai varētu ienest picas krāsni un citus lielākus objektus. Vitrāža, kas instalēta iekšā labajā pusē no durvīm, tika sekmīgi atvesta no Itālijas, piesieta pie VW Toureg mašīnas jumta. Sānu telpā pa kreisi kā dekorācijas atrodas oriģināli ādas kostīmi no slavenās filmas Ben Hur un tālāk koridorā var aplūkot melnbaltas fotogrāfijas no Melburnas. Izstādītie mākslas darbi ir lielāko tiesu no Sandras personīgās kolekcijas.

Restorāns ir ļoti mājīgs, cenas par primi (sākuma ēdiens) ap 7 eiro, secondi (galvenais ēdiens) – ap 10 eiro un par pasta – ap 7,50 eiro. Antipasti (visādi ēdieni, kurus ēd pat pirms primi) un dolci – saldie ēdieni – ir arī restorāna piedāvājumā. Ēdienu kartē ir arī ap 15 veidu picas, bet bieži parādās dienas jaunizgudrojumi. Man jau iepriekš draugi bija minējuši, cik gardas ir Casa Nostras picas, un es, kā picu ēdājs, tās varu stingri ieteikt. Pats es pasūtīju picu ar Gorgonzolas sieru un grillētiem cukīni, domādams pusi paņemt līdzi uz mājām, bet notiesāju visu uz vietas. Vīni nāk no vairākiem itāļu reģioniem, piemēram, Toskānas, Sardīnijas, Veneto un Sicīlijas. Virtuvē galvenajam šefpavāram itālim Frančesko Galīna (Francesco Gallina) divas dienas nedēļā – svētdienās un otrdienās – piebiedrojās ēdienu gatavošanā pieredzējušais Ēriks Mikelšteins, latvietis no Toronto, kurš jau 8 gadus dzīvojis Rīgā.

Doma – dzīvot Latvijā, Sandrai un Adriano parādījās pēc Latvijā nosvinētiem tradicionāliem Jāņiem 2012. gadā pie Austra Graša. Sandru, kura mācījās 1976. gadā Minsteres Latviešu ģimnāzijā, arī iepriecina iespēja tikties ar agrāk studējušiem draugiem un cilvēkiem, ar kuriem kopā uzauga, jo vairāki no vieņiem arī pārcēlušies uz Latviju, un tas, ka Latvijā vērojamas visas 4 sezonas. Dzīves ritms šeit pēc Romas lēnāks, var viegli pārvietoties un arī atrast, kur mašīnu novietot, kaut Rīgā tas ir dārgi. Sandra saka, ka šeit jūtoties kā mājās.

Tagad latviešiem, viesojoties no ārzemēm, ja sagribas kaut ko no itāļu virtuves vai arī satikties ar Sandru, var iegriezties Elizabetes ielas jaunā restorānā Casa Nostra.

Krišjānis Putniņš, daudziem ārzemju viesiem un arī latviešiem jau pazīstamais populārās Folkklubs Alas īpašnieks, turpat pretim Alai Peldu ielā, Vecrīgā, ir atvēris jaunu restorānu – džeza klubu Trompete, bet par to, nākamajā rakstā.

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“