Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Džeimss Krogzemis. „Ceļojuma iespaidi“. 1986. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Džeimss Krogzemis. „Augšup, lejup – dzīves moto. Rīga“. 2010. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Džeimss Krogzemja gleznas. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Diāna Rouvesa. „Barža“. 1973. FOTO Māris Brancis.

Rīgā ir galerija vai, kā paši dēvē, izstāžu zāle ar ļoti latvisku nosaukumu, kurā īsteni ievērots valodas likums, Happy Art Museum*, kas atrodas tirdzniecības centrā Galleria Riga (arī ļoti latviski, vai ne?) vai Dzirnavu ielas 67. nama 7. stāvā. Tur no 3. līdz 25. martam sarīkota Džeimsa Krogzemja un Diānas Rouvesas (Rowes) gleznu izstāde Klaidonis.

Džeimsa Krogzemja (1925-2015) vārds, pieņemu, ir labi zināms latviešu sabiedrībai – dzimtenē viņu atcerēsies kā triju grāmatu autoru – Klaidonis, Parīzes klaidonis piecos kontinentos un Ar velosipēdu pa Ēģipti, ko izdevis apgāds Jumava. Savukārt citzemju latvieši pazīs viņu kā vairāku augstskolu absolventu, ģeogrāfijas profesoru Kalifornijā, kurš 80. gadu sākumā pameta labiekārtotu dzīvi un kopā ar savu draudzeni un mūža mīlestību Diānu Rouvi nopērk holandiešu baržu, nosauca to par Klaidoni un par tās mājvietu uz ilgiem gadiem izvēlējās Sēnas krastmalu pašā Parīzes centrā, netālu no Luvras. No šejienes viņi abi devās tuvākos un tālākos ceļojumos.

Vēl te jāpiemetina, ka Džeimsa Krogzemja dzimtā ir Miķelis Krogzemis, kuru mēs visvairāk pazīstam kā dzejnieku Ausekli.

Izstādes autors nav mācījies ne zīmēšanu, ne gleznošanu, toties Diāna gan. Tas novērojams izstādē, kurā cieši blakus viens otram eksponēti viņas akvareļi un akrila darbi. Tie 70.gados ir reālistiski precīzāki, vēlāk cilvēku portretējumi un ainavas kļūst krāsaināki, spilgtāki.

Viņas ietekmē arī Džeimss Krogzemis pievērsies krāsu mākslai, tātad viņš ir autodidakts. Viņš atzinies, ka viņu vienmēr ir interesējusi arheoloģija – skulptūras, freskas, glezniecība. Sekojot Cobras grupas ideoloģijai, viņš deva vaļu rokai un zemapziņai. No sacītā secināms, ka viņš krāsās izteicies abstrakti, ļaudamies mirklīgai noskaņu un impulsu varai. Tā kā Džeimss Krogzemis ir bez skolas, bez pamatzināšanām mākslā, tikai iekšēja aizraušanās, tad katrs viņa darbs ir savādāks – visu nosaka intuīcija, zemapziņa. Viņa gleznas un zīmējumi ir tādas kā dienu piezīmes, pieraksti, kuru vērtību nosaka autodidakta veiksme, ko ar laiku papildina vai koriģē arī zināmas iemaņas, prasmes.

Viņš pats ir izteicies: „Visumā, abstraktās gleznas, ko šeit redzam, mēs katrs varam iztulkot subjektīvi, atrodot pazīstamus attēlus, iespaidus, domas. Varbūt tā ir viena no abstraktās prezentācijas vērtībām – atraisīt mūsu bagāto fantāziju.“

Šeit nav ko piemetināt – Džeimss Krogzemis ir sevi precīzi novērtējis.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“

* angl.: „Laimīgās mākslas muzejs.