Lieldienu oliņas

Kad tēvu zemē plaukst jau pūpoliņi
Un košāk atmirdz saulstariņi;
Kad putnu dziesmas skaļāk skan,
Un visa daba mostas, san,
Kad akmens ir no kapa vēlies,
Un Jēzus Kristus augšā cēlies,
Tad nav vairs tur ko gudrot, minēt,
Jo Lieldienas ir jāsāk svinēt.
Un zinu es, pavisam droši,
Ka oliņas vaig' krāsot koši,
Ar tām tad varam draugus sveikt
Un „Priecīgas Lieldienas!“ tiem teikt.
Un pēc šī jaukā vēlējuma,
Pēc mūsu senā paraduma
Tās kopā sist ar liel jaudu,
Pēc tam tās notiesāt ar baudu.

Vikbens
Laikrakstam „Latvietis“