Tev pateicos, Dievs!

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.“ (Ps 139:14)

Mīļie draugi Jēzū Kristū!

Atvaļinājuma laikā abi ar Lindu nodarbojāmies ar pāris mozaīku mīklu jeb, kā angliski sauc, jigsaw puzzles salikšanu. Liekot visu kopā, galvā ieklīda domas, kas lika domāt par dzīvi, par Dievu un Viņa plānu.

Mūsu izvēlētajai mozaīku mīklai bija 1000 gabaliņu. Katrs no tiem ir atšķirīgs. Daudzi gan izskatās līdzīgi, bet tomēr nav vienādi, un katram gabalam ir sava īpaša vieta. Reizēm šķiet, ka viens gabals neiederas nekur. Savukārt, ja kāds gabals iztrūkst, tad bilde nav pilnīga un pabeigta. Bet, ja kāds gabals ir ielikts nepareizā vietā, tad arī bilde nav precīza.

Atverot iesaiņojumu, redzama salikta mozaīka – tā ir pilnīga un pareiza bilde. Tad tā tiek izjaukta dažādos atsevišķos gabaliņos, un precīzai veidojums ir zudis. Svarīgi, ka tā iesākas kā pilnīga bilde un pabeigta atkal ir pilnīga.

Citētais psalms ir daļa no ļoti skaistas lūgšanas, ko uzrakstījis Dāvids. Tās virsraksts ir Dievs visuzinātājs un visu valdnieks. Šajā psalmā Dāvids šo patiesību izsaka dažādos veidos, piemēram: „Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.“ (Ps 139:13–16)

Šī patiesība ir izteikta daudzās vietās Dieva Vārdā. Pirms pasaule tika radīta, Dievs mūs bija paredzējis. Viņam tā bilde bija un ir pilnīgi skaidra. Dievs redz sākumu un galu, un visu, kas pa vidu. Pāvils raksta: „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.“ (Ef 2:10) Mēs šeit neesam gadījuma pēc. Mēs esam Dieva radījums, un katram no mums ir savs īpašais uzdevums mūsu kopīgajā mozaīkā. Katrs esam gabaliņš. Katrs esam unikāls. Mēs mēdzam būt līdzīgi, bet tomēr katrs no mums ir atšķirīgs. Mēs neatkārtojamies, nav otra pilnīgi vienāda cilvēka. Katram cilvēkam ir pilnīgi unikāls pirkstu nospiedums.

Svarīgi, ka mēs to saprotam, ne tik vien saprotam, bet arī attiecīgi dzīvojam un kalpojam. Problēmas bieži rodas tad, ja mēģinām būt tie, kas neesam, kad neesam apmierināti ar to, ko Dievs ir paredzējis tieši mums. Mums katram ir sava vieta, un katram ir savs uzdevums. Tu neesi es, un es neesmu tu. Nemēģini būt tas, kas tu neesi. Nevērtē sevi salīdzinājumā ar citiem. Saproti, ka tu esi Dieva roku darbs, radīts Viņa darbam. Tev ir sava vieta Dieva mozaīkā. Ja tu mēģini sevi ielikt cita vietā, tad tu tur neiederēsies un labi nebūs. Var mēģināt mozaīkā vienu gabalu iespiest tur, kur tas neiederas, bet rezultātā tas gabals vai nu salūzīs, vai nu sabojās visu bildi.

Pāvils šo domu izsaka, izmatojot līdzību ar ķermeni: „Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu. Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem. Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, – tomēr tā pieder pie miesas. Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, – tomēr tā pieder pie miesas. Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja.“ (1Kor 12:12–18)

Dievs ir noteicējs. Viņš tevi un mani ir radījis, kā Viņš gribēja, un Viņš mūs ir nolicis tur, kur Viņš gribēja. Tāpēc Jēzus mācīja mūs lūgt: „Tavs prāts lai notiek.“ Kad sekojam Dieva prātam un pildām Viņa uzdoto uzdevumu, tad esam svētīgi. Svarīgi ir uzzināt Dieva prātu, paļauties uz to. Sākumā sevi ir pilnībā jānodod Dievam ar pateicīgu un uzticīgu sirdi. Jāapzinās, ka Dievs tevi radījis ar nodomu, un ka Viņam ir paredzēta vieta tieši tev.

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.“ Vai tava dvēsele to labi zina? Vai tu pateicies Dievam katru dienu par to, ka tu esi brīnišķs radījums? Ja ne, tad sāc tagad. Tā ir atslēga, kas sniedz milzīgu svētību. Ja tu Dievam pateicies, tu saņem Viņa labvēlību, Viņa svētību.

Turpretim, ja tu esi nepateicīgs, tad tu sevi attālini no Dieva. Ja tu sūdzies, tad tu uzskati, ka Dievs ir kļūdījies. Dievs nekļūdās. Tu esi unikāls radījums, dārgs un vērtīgs Viņam. Tik vērtīgs, ka Dievs izlēja sava Dēla asinis pie krusta, lai tevi atpirktu no grēka un mūžīgās nāves, lai tev būtu vieta Viņa mozaīkā. Regulāri patiecies Dievam par visu. Psalmists raksta: „Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavām taisnajām tiesām.“ (Ps 119:164) Septiņas reizes dienā psalmists Dievam pateicās par Viņa Vārdu, par Viņa taisnajām tiesām. Cik reizes dienā tu pateicies?

Mums jātrenē sevi pateikties Dievam. Kad gribēsim sūdzēties, tad jāspēj apturēt šo vēlēšanos un tās vietā jāliek pateicība. Mūžīgais Dievs, visuvarenais Dievs tevi personīgi pazīst, Viņš tevi mīl, Viņam ir vieta un uzdevums tev, ko tikai tu vari izpildīt, neviens cits. Viņš tevi pazina pirms tavas dzimšanas. Viņš tevi ir mīlējis pirms pasaules radīšanas. Kā var Viņam nepateikties?

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.“ Iesāc katru dienu ar šādu lūgšanu, ar pateicību Dievam. Ar šo pašu lūgšanu arī pabeidz dienu. Arī dienas vidū atrodi mirkli teikt Dievam paldies.

Jo vairāk tu to darīsi, jo vairāk tava dvēsele to zinās un tu sajutīsi, ka dzīvē būs lielāks miers un lielāks prieks. Nav labākas vietas dzīvē, kā būt Dieva gribas centrā. Kad tu atrodies Dieva gribas centrā, tad tu esi īstajā vietā. Tu esi pareizajā vietā Dieva mozaīkā, un bilde ir pilnīga un skaista.

Regulāra pateicība Dievam palīdz uzturēties Dieva gribas centrā. Regulāra pateicība novērš tavu skatu no sevis un pievērš Dievam. Regulāra pateicība palīdz neizcelt tavu ego, lepnību un iedomību. Tas ir ļoti svarīgi, jo kur es ņem priekšroku, tur ir bēdas, ciešanas un grēks.

Apņemsimies Dievam regulāri pateikties. Meklēsim Viņa vaigu un sekosim Viņa prātam gan kā atsevišķas daļas, gan kā draudze. Būsim pateicīgi visās lietās un vietās, un mēs būsim svētīgi. Āmen.

Mācītājs

Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)
Laikrakstam „Latvietis“