DV Pertas nodaļas sarīkojumā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

No kreisās: A. Vārpiņš, A. Rozītis, J. Purvinskis, māc. G. Balodis, leģ. J. Blumbergs, leģ. I. Bergmanis un I. Rudaks. FOTO Jānis Purvinskis.

Marta mēneša sākums mūsu tautas vēsturē ir iezīmējies ar trim svarīgiem notikumiem: mūsu jaundibinātās valsts pirmo militāro vienību vadoņa Oskara Kalpaka nāves dienu, latviešu leģiona atceri un mūsu leģiona lielo Kurzemes cīņu atceres.

Šie notikumi ik gadu tiek pieminēti Daugavas Vanagu organizācijas nodaļās visā plašajā pasaulē. Tā to arī dara DV Pertas nodaļa, kad tā svētdien, šī gada 6. martā, savā klubā Pertā, pulcināja tautu godināt tos tūkstošus latviešu karavīru, kuri tais notikumos nolika savas galvas un savas ciešanas Mātes Latvijas klēpī.

Laikā, kad 1918.g. dzima mūsu Latvijas valsts, tauta neticēja, ka tā varētu pastāvēt. Valsts vēl bija ienaidnieku iekarota, un to karaspēki pārvaldīja pār mūsu zemi. Tomēr, kad no ienaidnieka bija jāaizstāv Rīga, Oskars Kalpaks ar saujiņu studentu un latviešu jauniešiem bija gatavs to darīt. Kalpaka ticība jaunajai Latvijai, mūsu pašu valstij, bija tik spēcīga, ka viņš iedvesmoja simtiem citu vīru kaujā, no kuriem vēlāk tapa Latvijas armija.

Kad mūsu kaimiņa krieva karaspēks 1940. g. iekaroja mūsu zemi, iznīcināja mūsu valsti, tad izlaupīja mūsu dzīvi, atņēma mūsu brīvību un mantu, paņēma daudzas mūsu dzīvības un tūkstošus aizveda uz vergu nometnēm Sibīrijā, radās mūsu latviešu leģions. Latviešu vīri, kaut vai svešās uniformās, bet vērsti pret īsto ienaidnieku un, kā Anglijas ministru prezidents Čerčils teica: „...pret pareizo ienaidnieku es sabiedrotos ar pašu Velnu“, sabiedrojās cīņā pret Sarkano velnu, bet vēl vairāk, par brīvu Latviju. Leģions necīnījās nekādam citam mērķim, kā tikai aizstāvēt mūsu tautu no otra Baigā gada briesmām.

Kad 200 000 latviešiem ienaidnieks ceļu uz Kurzemi nogrieza Rīgas jūrmalā, latviešu leģiona sīvās kaujas Kurzemes cietoksnī mums, bēgļiem, atvēra šo ceļu un mūs izglāba no krievu moku ceļiem. Bez leģiona cīņām mēs Rietumu brīvībā nebūtu tikuši. Par to mēs būsim latviešu leģionam vienmēr pateicīgi un leģionārus nekad neaizmirsīsim.

Šie tad nu ir tie trīs Latvijas vēstures notikumi, kurus mēs atceramies, un šo mūsu varoņu piemiņu vienmēr godināsim.

Tā nu arī svētdien, 6. martā, iesākām ar DV Pertas nodaļas karoga svinīgu ienešanu, kam sekoja māc. Guņa Baloža svētbrīdis, kad mēs izlūdzāmies svētību mūsu leģionāriem un visai mūsu tautai. Svētbrīdim sekoja DV Pertas nod. valdes priekšsēža Ilmāra Rudaka izsmeļoša uzruna, kurā viņš mums atgādināja tos tūkstošus dzīvību un ciešanu, kuri izcieta gan Kurzemes cīņās, gan Sibīrijas tundrās un vēl arī Latvijā, kur viņu ziedošanos tauta neizprot un pat nicina. Latviešu tauta abos karos kopumā zaudēja 30% no sava dzīvā spēka un vēl 50 gadus ienaidnieka okupāciju. Ilmārs beidza savu uzrunu, mūs aicinot dziedāt mūsu valsts himnu: Dievs svētī Latviju!

Pēc himnas Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis sveica DV nodaļu un pateicās tai par ikgadējām šo notikumu atcerēm. Mūsu starpā bija vēl divi bijušie leģionāri un K!K! pārstāvēja Andris Rozītis (Pat.). Tad pakavējāmies pie uzkodām.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“