Vai Trešais pasaules karš iesāksies Latgalē?

Reti kurš izdomāts fiktīvs notikums, kāds attēlots BBC2 televīzijas filmā World War Three: Inside the War Room (Trešā pasaules kara komandcentrā), ir izprovocējis tik daudzus oficiālus valdības pārstāvjus – šo filmas stāstu ir atraduši par vajadzību komentēt Latvijas aizsardzības un ārlietu ministri, neformālā sarunā arī Lielbritānijas ārlietu ministrs, pat kāds ASV ģenerālis – par Latgales pašvaldību vēstuli un Ždanokas piketu nerunājot.

Bet vai šī filma savos iedīgļos patiešām bija tik ļoti fiktīva? Arī Latvijas presē tagad ir izskanējusi informācija, kas vasaras beigās kļuva zināma, t.i., par ASV valdībai pietuvinātās privātās domnīcas Potomaka fonda (Potomac Foundation) jau 2014. gadā iegūto Krievijas izstrādāto kara plānu iebrukumam Baltijā. Plāns pa īstam paredz, ka visam esot jāiesākas Latgalē.

Cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka publiski, daļēji ar rietumu preses starpniecību un ar dažādiem paziņojumiem no Krievijas amatpersonām, notiek netiešs dialogs starp abām pusēm? (Paldies stratēģim Lūkasam Milevskim par vairākiem no šiem punktiem.)

– 2014.g. pavasarī Potomaka fonds (Vašingtonā) iegūst Krievijas kara plānu un tura šo faktu slepenībā.

– Nākamā gada laikā RAND korporācijas (Kalifornijā) pētnieki 16 reizes izspēlē Krievijas iebrukumu Baltijā, katru reizi secinot, ka ASV zaudē, attāluma dēļ. Šāds atkārtots rezultāts kļūst publiski zināms tikai vēlāk, Foreign Affairs (Ņujorka) 2015.g. 18. septembra numurā, toties Latvijas prese, pārstāstot tikko iznākušo rakstu, izlaiž faktu par 16 sakāvēm.

– 2015.g. jūlijā militārajām aprindām paredzētais RUSI Journal (Londona) publicē ASV valdības piegādātu rakstu, par kādas fiktīvas nākotnes (t.i. 2016. gada) vēsturi (sk. apakšā). Uz šo rakstu vēlāk netieši atsaucas Krievija. Ap šo laiku arī sāk izplatīties ziņas par iegūto kara plānu.

– 2016.g. 25. janvārī Ir žurnālists Aivars Ozoliņš Rīgā intervē Potomaka fonda direktoru Kārberu, kas atklāj vēl papildus nianses par Baltijas aizstāvēšanai paredzēto vai vēlamo.

– 2016.g. februārī ASV paziņo par smagā bruņojuma pastāvīgu izvietošanu Austrumeiropā un Eiropas aizsardzībai paredzētā budžeta četrkāršošanu, līdz 3,4 miljardiem dolāru. Lielbritānija paredz nosūtīt uz Baltijas jūru četrus savus kuģus.

Līdz šim nav manīts, ka Latvijas prese būtu ievērojusi ļoti interesanto RUSI Journal rakstu. Tas, pirmkārt, ir ievērojams ar to, ka atšķirībā no gandrīz visiem ASV valdības speciālistu publicētajiem rakstiem, autors nepievienoja obligāto norādi, ka visas izteiktās domas ir viņa paša un neatspoguļo ASV valdības viedokli. Gluži pretējais – autors Ričards D. Hukers (Richard D. Hooker, Jr., Nacionālās Aizsardzības universitātes Nacionālo stratēģisko studiju institūta direktors) specifiski norāda, ka raksts tapis sava oficiālā amata uzdevumā un ir uzskatāms par ASV valdības darbu, – un līdz ar to kļūst skaidrs, ka ASV šo rakstu ir tīši ievietojušas žurnālā, tiem, kam derētu to izlasīt – sabiedrotajiem un pretiniekiem.

Desmit blīvi aprakstītās lappusēs autors izklāsta smalki izstrādātu plānu, vēsturiskā atskatē uz fiktīva 2016. gada Krievijas iebrukuma Baltijā, kas sīki un gari pastāsta, kuras specifiskās NATO vienības no kurām specifiskām valstīm veiks kādus specifiskus aizsardzības vai pretuzbrukuma uzdevumus, un kad, un cik ilgi, un ar kādu iznākumu. Pašās beigās autors spekulē par Austrumeiropas mierizlīguma scenārijiem, kuras, ja īstenotos viņa redzējumā, varētu (šīs lasītājas uzskatā) zināmā mērā skart Ukrainas suverēno lemšanas un rīcības brīvību.

Vēl kāds aizsardzības jautājumiem pietuvināts privāts ASV fonds, kas īpaši neizsludina vēl nenobeigtos piešķīrumu projektus, ir sācis veltīt līdzekļus Austrumeiropas jautājumiem: tas šogad atbalsta vismaz divus jauno doktoru pētījumus, Lūkasa Milevska par Baltijas telpu no stratēģijas viedokļa šodienas apdraudējumu kontekstā, un Krisa Millera (Chris Miller) par Putina ekonomiku sankciju laikmetā.

ASV aktivizējas – valsts, kā arī privātajā līmenī; jautājums tagad paliek, kas ar pārējo NATO, par kuras nepilnīgo sagatavotību atkārtoti tiek ziņots, un, tai skaitā, kas ar pašu Baltiju? Ir laimīgi novērsts Mistral kuģu darījums, pret kuru jau 2010. gadā rakstīja Milevskis citā RUSI izdevumā, un pret kuru JBANC organizācijas latvieši, igauņi un lietuvieši vēlāk cīnījās ASV Kongresā. Mistral gadījums ļoti redzami norādīja uz iekšējo plaisu NATO izpratnē par tā uzdevuma būtību.

Un kā ar mums pašiem, nespeciālistiem, vai nebūtu laiks labāk izzināt savu vēsturi un nopietnāk pievērsties saviem drošības jautājumiem? Seko mazs eksāmens, kuram atbildes būs jārod topošajā izdevumā par Baltiju no stratēģijas viedokļa:

1. Kā topogrāfijas izmaiņas ietekmē Baltijas aizstāvību, šodien iepretim agrāk?

2. Kuras svešo varu okupācijas ienāca Baltijā pa jūras ceļu un kad?

3. Kā Kurzemes hercogiste noturēja neatkarību starp karojošajām lielvarām?

4. Kāpēc Baltijas valstu karavīri nesasniedza savam skaitam atbilstošu efektu 1938.-1940. gados?

Bonuss jautājums:

5. Kas 2013.g. vasarā pārsteidza Kuršu kāpu pludmalē sauļojošos?
(Atbilde skatāma Youtube: https://www.youtube.com/watch?v=Pk-8OFA1zqE)

BBC filmu izrādīs Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā 2. aprīlī; tuvāka informācija sekos.

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“