Edgars Krūmiņš

Edgars Krūmiņš.

Nesen pienāca elektroniskā vēstule no, kā šķita, sveša cilvēka. Baidīdamies no vīrusiem un nevēlamiem spamiem, to jau gandrīz iesviedu mēslainē, kad piesaistīja uzmanību vēstules virsraksts, kas atklāja, ka tā ir kaut kādā saistībā ar Toronto mākslinieku Edgaru Krūmiņu. Par viņu biju sarakstījis grāmatu un 2009. gadā Rīgā to izdevis Jāņa Ogas apgāds Mansards. Mazliet savādais sūtītāja vārds Dyniss lika atcerēties tā latvisko variantu – Dainis. Uzreiz atausa atmiņā Edgara Krūmiņa 2002. gadā darinātā glezna Dainis un oranžā galaktika. Jau tad vectēvs lepojās ar savu mazdēlu, kurš savus pārdzīvojumus raida kosmosā ar trompetes skaņām. Kā rādīja Dyniss jeb Daiņa vēstule, vectēvs Edgars Krūmiņš pirms vairākām dienām ir izgājis cauri mūžības vārtiem.

Jāatgādina, ka Edgara Krūmiņa dzīves rīts atausa Rīgā, taču bērnu dienu lielākā daļa pagāja Skrundā, kur tēvs bija atvēris apavu veikalu. Tēvs bija arī tas, kurš, pamanījis dēlēna veiklo zīmēšanu, 1938. gadā aizveda parādīt zēna prasmes Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas direktoram Hermanim Aplociņam. Pēc šīm pārrunām 16 gadus vecais puisis sāka mācīties šajā skolā. Tas jaunietim bija visskaistākais laiks. Te jāatzīstas, ka pēc mākslinieka vēlēšanās grāmatā tika noklusēta viņa neilgā mācīšanās Latvijas Mākslas akadēmijā 1940./41. mācību gadā. Kara laikā viņš atgriezās Liepājā un 1944. gadā beidza skološanos ar diplomdarbu – ar dekorācijām kādai Akuratera lugai.

Sekoja bēgļu gaitas Vācijā, kur viņš ar ģimeni apmetās Eslingenā un kur mācījās Mākslas skolā pie Ludolfa Liberta. Kad sākās izceļošana, Edgars Krūmiņš devās uz Kanādu. Pēc līgumā paredzēto divu gadu atstrādāšanas, viņš dabūja darbu Kanādas valsts telekompānijā CBC. Tolaik televīzija tikai sāka savu uzvaras gājienu. Tas nozīmēja, ka TV ļaudīm viss bija jāmācās no jauna, jāpielāgo TV specifikai, arī latviešu māksliniekam, kurš labus pamatus mākslā bija ieguvis dzimtenē, un tas cēla viņa prestižu. CBC Edgars Krūmiņš nostrādāja 33 gadus, veidodams dažādu TV pārraižu, koncertu, dramatisko uzvedumu dekoratīvo noformējumu. Viņš bija pirmais latvietis, kurš saņēma Emmy (ASV) balvu – 1968. gadā par dekorācijām TV uzvedumam Puķu smarža.

Blakus darbam televīzijā mākslinieks intensīvi gleznoja un iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē. Daugavas Vanagu teātrī Toronto viņu uzaicināja izgatavot dekorācijas Princesei Gundegai un karalim Brusubārdam. Viņš bija arī pie Kanādas Latviešu mākslinieku vienības Latvis dibināšanas 1954. gadā, pēc tam to 25 gadus (ar pārtraukumiem) vadīdams.

Mākslā viņš daudz eksperimentēja, intensīvās, piesātinātās krāsās un saspringtiem ritmiem gleznoja pilsētas skatus, buru laivas un klusās dabas. Bet 70. gadu otrajā pusē viņa domas atgriezās sākotnē – Latvijā. Izmantojot dažādus materiālus, lai iegūtu faktūru daudzveidību gleznās, Edgars Krūmiņš krāsās un tēlos stāstīja par dzimteni. Tai atgūstot valstisko neatkarību, mākslinieks veidoja dažādas figurālas kompozīcijas par politisko dzīvi Latvijā, tādējādi izkopjot latviešu glezniecībā neizkoptu žanru – politisko satīru. Gleznotājs, runājot par tautas likteņiem 20. gadsimtā, nevairījās izmantojot personīgos piedzīvojumus brīvvalsts laikā, darbos iesaistot paša fotogrāfijas un citus materiālus.

Mūža otrajā pusē viņš savu dzīvi sasaistīja ar dzejnieci un mākslinieci Gunu Ikonu (1922 – 2011). Tas bija laiks, kad lielās dzīves vētras bija jau aiz muguras, un mūža otro pusi varēja vadīt harmonijā un saskaņā.

Mākslinieks bija laipns, smaidīgs un gaišs cilvēks, gatavs vienmēr izpalīdzēt. Viņš runāja klusinātā balsī, dalīdamies ar savu dzīves pieredzi, bet īpaši neizceļot sevi. Likās, ar to viņš vēlējās teikt, ka darījis visu no sirds, ar visdziļāko mīlestību pret mākslu un Latviju.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“