Ziem...svētki?

Dzerdams vīna glāzi, lasīju Janča interesanti uzrakstīto rakstu šajā laikrakstā par Svētku svinēšanu Ciemā, iegrimu dziļās filozofiskās pārdomās: kādus tad Svētkus mēs svinam – Ziemsvētkus vai Ziemassvētkus? Man tas šai brīdī likās ļoti svarīgi, jo arī man pašam kādreiz bija jābūt šo Svētku galvenajai personai – Ziem...svētku veča lomā, un man tak tas ir jāzin, kas es īsti esmu bijis?

Tvēru pēc otrās vīna glāzes un gāju meklēt atrisinājumu Pareizrakstības vārdnīcā, kas atradās manā grāmatu plauktā. Bet, ak vai! Tādu vārdu nevarēju atrast, jo tikai tad atskārtu, ka šī grāmatiņa tika izdota Latvijā, 1981. gadā, un tad šādu Svētku tur oficiāli nemaz nebija...

Nokreņķējies tvēru pēc trešās vīna glāzes un turpināju filozofēt.

Pēc laiciņa nonācu pie vienreizēja (Latvijā teiktu – unikāla, jo tik prastu latviešu vārdu kā vienreizējs, neviens vairs nelieto.) atklājuma. Tā kā Latvijā šos Svētkus svin ziemā, tad viņi ar mierīgu sirdi var lietot vārdu Ziemassvētki, bet tā kā mēs svinam vasarā, tad mums šis ziemas jēdziens būtu jāsamazina līdz minimumam, un būtu jālieto vārds Ziemsvētki.

Apmierināts un noguris no lielās piepūles, tukšoju vēl vienu vīna glāzi.

Viks
Laikrakstam „Latvietis“