Melburnā viesmācītāja no Pitsburgas

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Roberts Birze, Sandra Birze, māc. Dainis Markovskis, māc. Dr. Sarma Eglīte, Ivars Cinkuss. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

Māc. Dainis Markovskis un māc. Dr. Sarma Eglīte. FOTO Roberts Birze.

Svētdien, 24. janvārī, Melburnas Svētā Krusta baznīcā notika kārtējais dievkalpojums, kas bija ļoti īpašs, jo dievkalpojumā kopā ar Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes mācītāju Daini Markovski kalpoja LELBA Baznīcas liturģijas un mūzikas nozares vadītāja, Klīvlandes Apvienotās draudzes un Pitsburgas kopas mācītāja Dr. Sarma Eglīte. Sprediķis šajā dievkalpojumā bija viņas ziņā, ko ar lielu interesi noklausījās ap pussimts klātesošie.

Patiess prieks bija atkal Sv. Krusta baznīcā dzirdēt mūsu viesi, Dziesmu svētku virsdiriģents un Latvijas XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncerta Līgo mākslinieciskais vadītājs, Ivaru Cinkusu; šoreiz trio – Sandra Birze – Ivars Cinkuss – Roberts Birze. Viņu izpildījumā dzirdējām 2 dziesmas – No Zvaigznēm (Leona Brieža vārdi, Uģa Prauliņa mūzika); Uģa Prauliņa dziesmai Pilsētā (Aigara Graubas vārdi) Sandra dziedāja solo. Šīm abām dziesmām klavieru pavadījumu arī spēlēja Ivars – ļoti spēcīgi un emocionāli. Šis bija dziedājums, kas iepriecināja – tās bija gaviles! Draudzes ērģelnieks Braians Kopels (Brian Copple), kā arvien, spēlēja meditācijas, bet šoreiz tās skanēja klavieru izpildījumā, jo ērģeles patreiz gaida uz nelielu remontu; ir čakli kalpojušas jau garus gadus.

Pēc dievkalpojumu baznīcas zālē sekoja kafijas galds. Mācītāja Dr. Sarma Eglīte pastāstīja par Zvannieku mājām Latvijā, papildinot stāstījumu ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu, kas bija skatāmas uz ekrāna. Mācītāja turp devusies strādāt uz gadu, bet šis laiks kļuvis garāks – viņa tur pavadījusi 3 gadus. Ar lielu mīlestību viņa stāstīja par bērniem, kas tur atraduši sev mājas.

Zvannieki (http://www.zvannieki.lv/) ir alternatīvās ģimenes mājas, apmēram, 30 bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm.

Zvannieku mājas lapā lasām:„Zvannieku mājas darbojas pēc kopienas principa – kopīga dzīvošana, maltītes, kopīgs darbs, saimniecība, kopīga atpūta, savstarpējas atbalsts, mācīšanās uzticēties un kalpot otram. Šāda kopienas dzīve, kurā noris aktīva paaudžu sadarbība, ļauj Zvanniekos dzīvot vairākām ģimenēm un kopīgi audzināt divdesmit piecus pirmsskolas un skolas vecuma bērnus un pusaudžus, kuri ir palikuši bez vecākiem, vai to vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, kā arī vairākus jauniešus, kuri nespēj dzīvot ārpus kopienas. Kopienā ir vairākas mammas, tēti, lielie brāļi un māsas, kas rūpējas par bērniem, dodas ar tiem pārgājienos, riteņbraucienos, slēpot, slidot, peldēt, pikoties, rūpēties par dzīvniekiem. Bērni un jaunieši apmeklē baleta nodarbības, mākslas skolu, sporta skolu, mūzikas skolu, interešu pulciņus. Zvannieku filozofija ir – bērnam ir nepieciešama droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgam, izkopt talantus. Zvannieki ir atvērta tipa kopiena, kuru var apmeklēt ikviens, tās ir mājas, kurās vienmēr var atgriezties, tā ir pašdziedinoša vide, kurā atveseļošanos piedzīvo ne tikai bērni un pusaudži, bet arī pieaugušie. Zvanniekos vienmēr ir laipni gaidītas ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība bērnu audzināšanā, kā arī garīgs atbalsts ikdienas gaitās.“

Mācītāja Dr. Sarma Eglīte sava stāstījuma noslēgumā aicināja atbalstīt Zvannieku māju iemītniekus; veidi, kā to darīt, ir ļoti daudz.

Pēcpusdienā viešņa no ASV piedalījās dievkalpojumā Latviešu Ciemā un tikās ar Ciema ļaudīm.

I.N.
Laikrakstam „Latvietis“