DV Adelaidē atkal svin svētkus!

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Svētku dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Artūrs pasniedz savu karalaika dienasgrāmatu nodaļas priekšniecei Guntai Rudzītei. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Divi nodaļas dibinātāji – Juris un Artūrs izpūš kliņģera svecītes. FOTO Pēteris Strazds.

Kā dziesmā skan: dzīvojam mēs vienos priekos... Tikko pagājušo gadu beiguši ar Ziemas svētku eglītes priekiem, tā šo gadu sākam ar nodaļas dzimšanas dienas svinībām sestdien, 30. janvārī, un to jau 64. reizi. Priekšniece izmisumā vai matus plēš, – kādas izpriecas un jautrības nu atkal lai liek tautai priekšā, lai nebūtu jāiztiek tikai ar ēšanu, dzeršanu un dziedāšanu? Jāaizpilda vismaz pāris stundas laika. Hmm...

Un tad kā glābējs eņģelis palīgā nāk Astra Kronīte ar labu ideju: rādīt labu, lustīgu filmu, kas aizņem vismaz simts minūtes – Džimlai rūdi rallallā. Gatavs! Filma par pensionāriem, kas iestājas Latvijas Bruņotos Spēkos, lai paši justos kam derīgi un valsts kasei aizpildītos lielais robs, ko rada izmaksātās pensijas. Lai maksā no armijas kases par padarīto valsts aizsardzības darbu. Tieši kā filma par mums pašiem! Turklāt izrādās, ka Ilga Vēvere patiešām var parādīt mums kaut ko par mums pašiem no seniem laikiem, bet par to vēlāk. Tā nu pavisam vienkāršā veidā, programmai paredzētais laiks aizpildīts.

Lai publika neielaistu saknes savos krēslos, filmu rādīja ar pārtraukumu pēc 45 minūtēm. Vajag jau arī laiku, lai pie bāra uzpildītu glāzes, apciemotu komfortstaciju, utt. Pa to laiku, pārmaiņas pēc, notika kas cits: Artūrs Berķis, caur nodaļas priekšnieci, pasniedza DV Adelaides nodaļai savu karalaika dienasgrāmatu; notika kliņģera ceremonija; svecītes izpūta divi vēl šai saulē palikušie nodaļas dibinātāji Juris Dancis un Artūrs Berķis, un šampanieša tosts ar Nevis slinkojot un pūstot. Turpat uz vietas pa galdiem izdalīja jau iepriekš sagriezto kliņģeri, un tad jau pēc dažām minūtēm bija laiks, parādīt filmas otro daļu un uzzināt, kā klājās bijušiem pensionāriem jaunajā dzīvē –armijā.

Tā kā nodaļas priekšniecei ir zelta zivtiņas atmiņa, ar visu to, ka bija pierakstīts, tad aizmirsās dažādi ziņojumi. Vispirms jau vajadzēja sveikt svētku viesus, kuri bija ieradušies gan no Sidnejas, gan no Rīgas. Vajadzēja atgādināt, ka no Ziemassvētkiem bārā vēl pērkamas dažas paciņas piparkūku, kas garšo tikpat labi – ir Ziemassvētki vai nav. Pavisam noteikti vajadzēja atgādināt arī par sestdien, 5. martā, paredzēto Kalpaka/Kurzemes Cietokšņa atceres sarīkojumu DV namā. Taču tas viss izgāja no galvas. Laimīgā kārtā neaizmirsās noslēgt formālo daļu ar kopīgi nodziedātas Vanagu dziesmas Še kopā mēs biedri pirmo pantu.

Tā kā ar kliņģera šķēlīti vien nav iespējams izsalkumu apmierināt, filmai sekoja Vanadžu sarūpētais, bagātīgais kafijas galds.

Nu jau ilgus gadus Adelaides Ziņotājs informē tautiešus par sabiedriskā dzīvē gaidāmiem notikumiem. Ilga Vēvere visus 704 Ziņotājus (līdz šī gada februārim) ir sakopojusi datorā, un tā nu varējām izstaigāt Vanagu nodaļas dzīves interesantākos notikumus pirmajos 20 gados. Izvilkumi uz ekrāna palīdzēja atcerēties balles, koncertus, Vīru Kora sarīkojumus, šaušanas sekcijas dibināšanu, mūsu pašu nama iegādi, pārbūvi un prieka un gandarījuma pilno atklāšanu pirms 48 gadiem un laikus, kad vēl vajadzēja īrēt telpas. Atcerējāmies laiku, kad biedru skaits sniedzās vairākos simtos. Atcerējāmies aizsaulē aizgājušos, tik ļoti pašaizliedzīgos un tālredzīgos Vanagus un Vanadzes, kuri neatsverami daudz ir devuši mūsu nodaļai, un uz kuru pleciem mēs šodien stāvam. Mūsu pienākums ir viņus neaizmirst un viņiem pateikties.

Daudz kas ir mainījies, daudz kas ir bijis un izbijis, bet viena lieta nekad nemainās: kā toreiz, tā šodien jāatgādina biedriem, ka jānokārto biedru maksas! Vēlams, jau laikus. Šis atgādinājums pirmajos divdesmit gados atkārtojās atkal un atkal. Un tā arī šodien: biedri, ar jauno gadu, lūdzu, nokārtojiet savas biedru maksas.

Tagad jau laikus jāsāk galva lauzīt: kā svinēsim pēc gada, kad būs jau lielāka – 65 gadu jubileja? Īstā nodaļas dibināšanas diena iekrīt tieši Austrālijas dienā, 26. janvārī, tātad, brīvdienā. Varbūt tieši pareizā dienā var kaut ko sarīkot? Jāpadomā.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“