Pārspēts nepārspējamais – atkal!

Palielināt / Enlarge

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas Izlaiduma koncerts. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas Izlaiduma koncerts. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas Izlaiduma koncerts. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas Izlaiduma koncerts. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas Izlaiduma koncerts. Ints Teterovskis un Lilita Daenke. FOTO Pēteris Strazds.

Tie vārdi no manas tautas,
Un dziesma man arī no tās;
Un zinu, neviens manā vietā
To nedziedās.

Inga Cipe Mana Dziesma.

Pirms gada apgalvoju, ka 2015. g. Annas Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) izlaiduma koncerts bija nepārspējams; šodien man jānorij vārdi – ahem(!) jāpārvērtē spriedums – un jāatzīst, ka tieši šī gada koncerts bija tas nepārspējamais. Noteikti būtu prātīgāk, nemaz nemētāties ar šādiem ekstrēmiem vērtējumiem, kas mani iedzen strupceļā un liek atkāpties, bet ko var darīt, ja priekšnesums sasniedz tādu līmeni, ka liekas, labāk vispār vairs nevar?

Taisni brīnums, ko jaunieši var sasniegt trijās īsās nedēļās, ja ir profesionāla (brīvprātīga) vadība, iedzimta apdāvinātība un laba griba. Palīdz arī tas, ka jaunieši, atskaitot pirmo klasi, nav savstarpēji sveši, jo vismaz trīs vasaras jau tikušies un iepazinušies. Pateicoties AZVV pamatos iemūrētai sirsnībai un draudzībai, arī pirmās klases audzēkņi pavisam ātri iedzīvojas, un katrs var justies nozīmīgs un novērtēts. Nav iespējams pārspīlēt AZVV pilna kursa pozitīvo iespaidu šo jauno ļaužu dzīvēs un latviskā audzināšanā.

Sarīkojumu sestdien, 23. janvārī, atklāja LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte, savu uzrunu beigdama ar aicinājumu, kopīgi nodziedāt valsts himnu.

Pie liecību izsniegšanas, īpaša balva tika katras klases centīgākajam skolniekam, un klases skolotāja pateica jaukus vārdus par katru savu audzēkni. Pirmās klases astoņas meitenes bija kā radītas otrās klases astoņiem puišiem, un tautas deju dārziņš gatavs! Tāpēc jau laikam tie tūlīt nodejoja Sudmaliņas, pašu skolnieku četru mūziķu (vijole, flauta, ģitāra, bungas) pavadījumā. Pāris meitenes pat nometa kurpes, pilnīgi kā zaļumballē, uzticēdamās, ka partneri neuzkāps uz pirkstgaliem!

Darbības vārdi ir labi;
Darbības vārdi ir vajadzīgi;
Darbības vārdi ir mīlestība.

Tā vēstīja otrās klases audzēknis Fēlikss Baumanis, apdziedādams klases latviešu valodas mācības vielu – darbības vārdus. Paša dzejā un kompozīcijā, ar paša ļoti veikli spēlētu klavieru pavadījumu un mēli mežģošu tekstu, Fēlikss nodziedāja vairāku darbības vārdu locījumus tagadnē, pagātnē un nākotnē. Tas bija asprātīgs kabarē stila priekšnesums, par kādu nekaunētos pat rūdīti skatuves mākslinieki, un šis talantīgais zēns ir tikai agrajos padsmitniekos! Bravo!

Trešā klase bija šogad vislielākā, ar divpadsmit audzēkņiem, tātad nākamgad būs divreiz vairāk absolventu, kā šogad. Ceturtās klases audzēkņiem, blakus liecībām un centību balvām, skolas vadītāja Lilita Daenke pie krekliem piesprauda absolventu saktiņas. Bija arī balvas par vēstures un latviešu valodas zināšanām.

Atzinība tika arī skolotājiem, administratoriem, audzinātājiem un pavāriem, kuri ziedo savas brīvdienas, lai strādātu bez atalgojuma Vasaras Vidusskolā. Pārsteigums bija Jānis Laurs, kurš bija nolicis pie malas savu čello, lai pārzinātu skolas saimes ēdināšanu un vadītu virtuves darbus! Liels ziedu pušķis tika vadītājai Lilitai par atbildīgo darbu ne tikai pāris nedēļās janvārī, bet visu cauru gadu.

Apsveicēju vidū bija Dāvids Dārziņš no Dzintaru valdes, Gunta Rudzīte no Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas, Ilze Radziņa no Adelaides Latviešu biedrības un Reinis Dancis no Dienvidaustrālijas Latviešu apvienības.

Viesu skolotāja Elisa Freimane no Garezera Vasaras Vidusskolas (ASV) atgādināja par milzīgajiem izdevumiem, ko prasa skolas ikdiena, piemēram, internets $600 gadā, 100 litru dzeramā ūdens $100, kopējamais papīrs $200, lielais autobuss $4500 par trim nedēļām, pirmās palīdzības piederumi $200, brīvprātīgo darbinieku ēdināšana $28 dienā par katru, utt. Viņa aicināja publiku ziedot skolas vajadzībām, un starpbrīdī viņas sagatavotajā un foajē novietotajā kastītē, cerams, ieslīdēja tautiešu dāvanas.

Koncerta programma sākās ar Ilonas Brūveres iestudēto ludziņu, kurā atzina, ka Annas Brigaderes Sprīdītis ir vecmodīgs un vairs neatbilst moderno laiku un politiskās pareizības prasībām, tādēļ, tas pilnīgi pārrakstāms. Lai neapvainotu feministus, no Sprīdīša iznāca Sprīda, kura tad arī nediskriminē pret neliela auguma personām. Pēc visādām pārmaiņām no oriģinālās lugas gandrīz nekas pāri nepalika, bet tā vismaz apmierināja moderno laiku prasības! Žēl, ka nedarbojās mikrofons, un lielu daļu asprātīgā teksta bija grūti sadzirdēt.

Pats Rainis teica, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies, tādēļ arī Lāčplēsis piemērojās mūsdienām un šai vietai, jo Austrālijā lāču vispār nav, toties laukos ap nometni ganās ķenguri. (Koalas pēc bioloģijas nav lāči, lai gan daudzi viņus tā sauc.) AZVV jaunizveidotais vīru koris tādēļ saucās Ķengurplēsis, un skolas orķestris pieņēma nosaukumu Ķengurvētra, jo nosaukums Prāta Vētra ir jau aizņemts.

Sešpadsmit priekšnesumu muzikālā programma bija tiešām žilbinoša savā kvalitātē un daudzveidībā. Dziedāja viss astoņu balsu koris, dziedāja mazākas grupas, spēlēja instrumentālisti visādās kombinācijās ar un bez dziedātājiem. Dzirdējām gan iemīļotās klasiskās kora dziesmas, gan pavisam modernus rok gabalus. Muzikālais talants šinī jauniešu grupā liekas neizsmeļams, un neviens nespēlē kā iesācējs, pat tādus instrumentus kā flautu, bungas, saksofonu, dažāda tipa ģitāras, trompeti, vijoli, ukelele, klavieres un kokli. Liels paldies jāsaka Latvijas viesiem Intam Teterovskim, Laurai Jēkabsonei, Elīnai Šmukstei, Norai Vītiņai par šī talanta novērtēšanu un ievadīšanu pareizās sliedēs.

Pēdējā dziesma – Renāra Kaupera/Ingas Cipes Mana Dziesma (sk. augšā) tā aizrāva klausītājus, ka tie, kājās stāvēdami, izlūdzās atkārtojumu. Diriģents Ints Teterovskis, Lilitu ap pleciem apskāvis, aicināja publiku pievienoties dziesmai.

Šo aprakstu nedrīkst beigt, nepieminot skolēnu rokdarbus. Foajē uz veseliem četriem galdiem bija izstādītas austas prievītes un jostas, kaparā kaltas rotas, koka dedzināšanas darbi un izšuvumi. Visi bija čakli strādājuši, un katrs vedīs mājās kādu praktisku piemiņu un pieredzi kādā jaunā mākslā. Nometnes žurnāls ar katru gadu kļūst profesionālāks un apjomīgāks. Šī gada redakcijā darbojās Kristaps Brūns un Kārlis Daenke, kuri patiešām centušies atspoguļot AZVV ikdienu. Krāsainās fotogrāfijas padara žurnālu patiešām pievilcīgu.

Sarīkojumu veiksmīgi vadīja piektās klases audzēkne Brita Kalēja, un par skaņu un gaismām atbildīgi bija Džeimss Noubs (James Nobes) un Ēriks Strauts.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“

PS: Ar to vēl nebija beigas, jo sekoja vakariņas un danču vakars visiem, kas nespēja šķirties, un kuriem nebija mājās jāsteidzas. Dzirdēju, ka apkūlības ilga līdz vēlai vakara stundai. G. R.