25 – daudz vai maz

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Renārs Zaļais, Laimdota Straujuma, Ināra Mūrniece, Edgars Rinkēvičs. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Jānis Skanis, Ināra Mūrniece, Laimdota Straujuma. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ugunskurs Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Šogad 25. reizi pieminam barikādes – katram savas atmiņas, dažam viss acu priekšā tikpat kā vakar, citam tas viss kā seno laiku vēsture.

20. janvārī Rīgā oficiālie barikāžu piemiņas pasākumi ritēja nu jau tradicionāli – no rīta dievkalpojums Doma baznīcā un ugunskura iedegšana Doma laukumā; ziedu nolikšana II Meža kapos, kur vietām bija sniegs līdz ceļiem, pie Brīvības pieminekļa un pie barikāžu laikā nošauto piemiņas akmeņiem Bastejkalnā; ugunskurs pie Saeimas nama un vakarā koncerts Domā.

Šogad bija pārsteigums – 1991. gada barikāžu laukuma atklāšana starp Pulvertorni un Bastejkalnu. Ziedu nolikšanas ceremonijās piedalījās Valsts augstākās amatpersonas un ārvalstu vēstniecību pārstāvji. Pie Brīvības pieminekļa Valsts himna militārā pūtēju orķestra izpildījumā un karavīru godasardze. Bastejkalnā, pirms oficiālās ziedu nolikšanas, katra kritušā piemiņu godināja skolēnu pulciņi kopā ar skolotāju, bet mani patīkami pārsteidza meitenes ar rozēm (bez skolotājas), un viņas, kādreizējā skolnieka Edija Riekstiņa piemiņas akmeni zināja bez meklēšanas.

No Bastejkalna visi tērcītē jeb zosu gājienā nonācām jaunajā laukumā, kur klātesošos uzrunāja aktieris Jānis Skanis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, barikāžu laika Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks un Dainis Turlais. Tika pārgriezta un sadalīta laukuma atklāšanas lenta, rokas spiedieni un fotografēšanās.

Pie Saeimas saulrieta laikā tika iedegts ugunskurs, ap kuru sanāca daudz pazīstamu cilvēku, arī Atmodas laika aktīvisti. Ļoti skanīgs koris ar savu priekšnesumu radīja možu noskaņojumu ziemas -12°C. Uzrunu teica Ināra Mūrniece, aicinot iedegt svecīti uz barikāžu fragmenta, kuru tolaik apzīmēja 15 gadīgs skolas zēns, kurš šobrīd ir vīrs labākajos gados.

Rokas spiedieni, apskāvieni un atmiņas. Doma laukuma ugunskurs deva siltumu ļaudīm visu dienu, par to atbildīgie bija jaunsargi. Ļaudis te nāca un gāja. Man gan būtu labāk paticis, ja Doma laukumā atkal būtu lauka virtuve, par kuru rūpējas karavīri, nevis termosi un knapmaizītes pie Saeimas ugunskura.

Katram savas atmiņas, bet nākotne mums visiem viena.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“