|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 395, 2016. g. 21. janv.
Gunta R. -
Annas Ziedares Vasaras vidusskolas koris. Diriģents Ints Teterovskis. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Nora Vītiņa, Elīna Šmukste, Laura Jēkabsone. FOTO Pēteris Strazds.
Reizēm tiešām ir žēl, ka baznīcā nav pieņemts aplaudēt, jo vairākkārt tik ļoti gribējās jau tūlīt turpat uz vietas izrādīt savu patikšanu un šaubos, vai biju vienīgā. Šis dievkalpojums svētdien, 17. janvārī, bija retums, vismaz manā pieredzē (kas varbūt tikai pierāda, ka man baznīcas apmeklējums vispār ir retums!). Lai nu kā, Annas Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) viesu mācītāja no Amerikas Dr. Sarma Eglīte regulārā dievkalpojumā iedvesa pavisam jaunu, brīvu garu, uzrunādama un iesaistīdama visu draudzi.
Vispirms jau varēja priecāties par Vasaras Vidusskolas kora dziedāšanu. Ja kori apmāca Latvijas diriģents Ints Teterovskis, tad nemaz nav brīnums, ka, Dievu slavējot, balsis atraisās un skaņa kāpj debesīs. Varēja domāt, ka klausāmies kādu profesionālu, sen dibinātu kori, nevis tikai uz pāris nedēļām no visas Austrālijas salasītu jauniešu grupu. Un ne jau tikai dziedāšana ietilpst Vasaras Vidusskolas programmā; – tā ir tikai maza daļa no paredzētās mācību vielas! Šeit muzikālais sasniegums ir vienreizējs un apbrīnojams.
Koris dziedāja trīs dziesmas: Ņemi maizi un Magnificat (abas Žaks Bertjers (Jacques Berthier)) un Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs. Profesionālu palīdzību ar savām balsīm sniedza trīs jaunas dāmas no grupas Latvju balsīs (Latvian Voices), kuras bija aizķērušās Vasaras Vidusskolā pēc Austrālijas Latviešu 34. Jaunatnes dienām Adelaidē. Šis trio (Red.: Laura Jēkabsone, Elīnu Šmukste un Nora Vītiņa.) ievadīja dievkalpojumu ar dziesmu Augstais un mūžīgais Dievs. Trīs skolotas, skaistas un spēcīgas balsis kopā skanēja kā ērģeles. Gribējās klausīties vēl un vēl gan uz trio, gan kori.
Dr. Sarma dievlūdzējus ņēma priekšā ne tikai kā mācītāja, bet arī kā skolotāja. Kad uz viņas teikto Gavilē kungam, visa zeme dievlūdzēji atbildēja tīri mehāniski Kalpojiet Kungam ar prieku, bet nemaz sevišķi priecīgi neizklausījās, viņa lika visu atkārtot, lai rastos vajadzīgā sajūsma, jo tā neesot bēru dziesma. Tas tikai pierāda, ka liturģiju bieži runā aiz ieraduma, drīzāk nekā aiz pārliecības. Dr. Sarma visiem sapurināja smadzenes un lika piedomāt pie vārdiem. Tālāk jau skanēja līksmāk!
Un tas vēl nebija viss. Arī to pašu mīļo Tēvreizi bieži skaitam pavisam automātiski, kā bērnībā mācījāmies, rociņas salikuši, nopietni nemaz nepiedomādami par vārdu īsto nozīmi. Toreiz vajadzēja tikai zināt no galvas, lai vecāki var lepoties, kad dēliņš gāja iesvētīties. Pa vidu varbūt pat prātā iezogas domas par gaidāmām pusdienām, vai draudzes dāmu komitejas kafijas galdu. Tā nu Dr. Sarma sāka skaitīt, taču tālu netika, jo pēc Mūsu Tēvs debesīs... viņu pārtrauca sulīga balss no augšas (!) – šinī gadījumā, baznīcas balkona – ar vārdiem Es klausos.
Un tad notika saruna starp mācītāju un balsi no augšas, kurā frāzi pa frāzei tika analizēts, ko mēs īsti lūdzam, kad izsakāmies, lietojot šo senāko no visām kristīgām lūgšanām. Lūgšanai jābūt sarunai starp lūdzēju un Dievu, ne tikai saraksts no tā, ko es gribu, lūdzu, dod man. Lūgšana nedrīkst būt ieradums, jo pasaules centrs nav lūdzējs, bet gan Pielūgtais, ko apstiprina beigās teiktais Āmen – lai tā notiek. Ne tikai skolniekiem, bet arī pārējiem baznīcēniem noderēja padomāt par pazīstamiem vārdiem. (Iesvētes mācība bija tik sen, un diez vai pat toreiz tas viss tika tik labi izskaidrots?)
Svētvārdus no Vēstules romiešiem lasīja Toms Gross. Vienmēr var papriecāties par jauniem cilvēkiem, kuri runā skaidru latviešu valodu bez jebkādas angliskas pieskaņas. Paldies, Tom, un paldies vecākiem, kas bērniem iemāca tīru valodu.
Vidusskolnieki bija izteikuši vēlēšanos dievkalpojumā dziedāt arī kādas jaunas dziesmas, un tādēļ dziesmu lapiņā bija iedrukāti ne tikai dziesmu vārdi, bet arī notis; diemžēl grūtākai no divām jaunām dziesmām pietrūka vietas, tādēļ draudzei nebija viegli izsekot. Ērģelnieks Markus Dragūns darīja, ko varēja, lai noskaidrotu meldiņu, un varējām paklausīties arī Inta Teterovska vadošo balsi – skaisti!
Dievkalpojums bija priecīgs un pacilājošs gan jauniem, gan ne tik jauniem. Ļoti maldās tie, kuri apgalvo, ka sievietes nedrīkst ordinēt par mācītājām. Bravo, Dr. Sarma!
Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“