Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jubileju laiks

Gleznotājam un arhitektam

Laikraksts Latvietis Nr. 395, 2016. g. 21. janv.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja kāpņu telpa. FOTO Aina Gailīte.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja durvis. FOTO Aina Gailīte.

Plāksnīte uz dzīvokļa durvīm. FOTO Aina Gailīte.

No kreisās: Kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Baiba Moļņika. FOTO Aina Gailīte.

Informācijas sniegšana par Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltītajiem pasākumiem. FOTO Aina Gailīte.

Kultūras ministre Dace Melbārde un Jaņa Rozentāla ķitelis. FOTO Aina Gailīte.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēka. FOTO Aina Gailīte.

Plāksne ar Birkerta bibliotēkas aprakstu. FOTO Aina Gailīte.

Grāmatas par Gunāru Birkertu. FOTO Aina Gailīte.

Gunāra Birkerta bibliotēka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas lasītavā. FOTO Aina Gailīte.

Sarunājas Anna Muhka un Valters Nollendorfs. FOTO Aina Gailīte.

No kreisās: Andris Vilks, Jānis Dripe. FOTO Aina Gailīte.

150 dzimšanas dienu šopavasar, 18. martā svinam Janim Rozentālam. Piektdien, 15. janvārī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Rīgā, Alberta ielā 12-9 tika rīkota preses konference ar nolūku informēt medijus par mūsu izcilā gleznotāja jubilejas gada pasākumiem Latvijā un arī aiz tās robežām. Pastāstīšu, ko es tur redzēju.

Atzīšos, ka šajā slavenajā arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektētajā Alberta ielas ēkā un muzejā biju pirmo reizi. Ieejot kāpņu telpā, es jau jutos kā citā pasaulē, un tā bija līdz pat piektajam stāvam – kāpnes, margas, sienu un griestu dekoratīvie zīmējumi un logi – ļoti nepierasti un bezgala skaisti; es pat sakaunējos par saviem Rīgas ielu sāls putrā sabristajiem zābakiem.

Piektajā stāvā blakus durvīm novietots muzeja stends un uz 9. dzīvokļa durvīm maza balta plāksnīte Jan Rozenthal, tāds respekts, ka noņēmu cepuri. Mākslinieka viesistabā ar tā laiku mēbelēm preses ļaudis sagaidīja kafijas galds.

Vispirms es ielūkojos Rūdolfa Blaumaņa pieticīgajā meitas istabiņā un parunājos ar muzeja gidi par rakstnieka dzīves posmu Rīgā. Tad pa šaurām kāpnītēm devos augšā uz gleznotāja darbnīcu, kur notika preses konference. Puse darbnīcas ar virsgaismu, pie sienām daudz portretu, nedaudz sadzīvisku mēbeļu un gleznotāja baltais ķitelītis. Teju visu telpu aizņem krēsli mēdiju pārstāvjiem, un zem logiem garš galds, pie kura sasēdās septiņi profesionāļi, kas sniedza informāciju par Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltītajiem pasākumiem: kultūras ministre Dace Melbārde, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa, Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejas pasākumu patronese Anna Žīgure, Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce, Saldus novada p/a Saldus TIKS centrs direktore Laura Liepiņa, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Baiba Moļņika un Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis. Alberta ielas muzejs un Saldus novads organizē jubilejas pasākumus visa gada garumā, Latvijas Nacionālais muzejs Jaņa Rozentāla darbu izstādi atklās 12. augustā; Rīgas Latviešu biedrības nams 15. martā rīko starptautisku konferenci Janis Rozentāls. Rīgas pilsoniskā sabiedrība un Rīgas Latviešu biedrība. 1866-1916-2016 un sarīkojumu Janis Rozentāls. Dzīve kā palete.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: „Janis Rozentāls ir ietekmīga sava laika personība sabiedriskajā un mākslas dzīvē un nozīmīga figūra Latvijas kultūrā arī 21. gadsimtā – viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem, kurš 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim un kura radošais veikums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanonā. Šis gads ir lieliska iespēja ikvienam no mums padziļināt savas zināšanas par Jani Rozentālu, aktualizējot viņa māksliniecisko mantojumu ne tikai Saldū, Rīgā un citviet Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā – mākslinieka jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.“

Pēc oficiālajām uzrunām gleznotāja darbnīcā sākās dzīva rosība: intervijas, filmēšana un sarunas, un tas viss skaļi un priecīgi, gluži kā šo laiku skolā. Promejot, vēlreiz nopriecājos par skaisto kāpņu telpu. Izpētīšu programmu, jo mani ļoti ieinteresēja Jaņa Rozentāla aizraušanās ar fotogrāfiju.

Daugavas kreisajā krastā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 15. janvārī Mākslas lasītavā tika atklāts dāvinājums – Gaismas pils projekta autora, arhitekta Gunāra Birkerta personīgā profesionālā bibliotēka. Plauktos šobrīd izlikta, apmēram, puse grāmatu, pēc kāda laika tās tiks nomainītas ar citām. Pie grāmatu plaukta uz zema stikla galdiņa vāze ar lielu baltu krizantēmu pušķi – tās gaviļniekam, jo Gunāram Birkertam 17. janvārī dzimšanas diena. Visi klātesošie pievienojās apsveikumam! Pie galdiņa divi īpatnēji krēsli, arī arhitekta dāvāti un mazs oriģinālas konstrukcijas bērnu krēsliņš – regulējams (aug līdzi bērnam); tas savulaik paša Gunāra Birkerta projektēts savam dēlam.

Pēc ievaduzrunas uz liela datorekrāna noskatījāmies trīs filmu fragmentus ar arhitekta pārdomām. Jānis Dripe vienkārši un saprotami pastāstīja par dažām slavenām grāmatām, gaisotne bija draudzīga un humora pilna. Ne viens vien pasākuma dalībnieks izmēģināja jaunos krēslus. Tai pat laikā lasītavā pie datoriem strādāja daudz jauniešu, viss notiek. Es protams izmantoju iespēju, lai nofotografētu Rīgas panorāmu. Daugava aizsalusi, bet aiz Vanšu tilta vaļā, kuģu kustība nav traucēta. Skaists saulriets, šobrīd saule noriet aiz Gaismas pils.

Latvijā īsta ziema – sals un daudz sniega, kas sagādā nepārvaramas grūtības pilsētu sniega tīrītājiem. Daudz laba un interesanta notiek, tikai par to tā pamaz raksta, vairāk par negācijām.

Man kauns par izveidoto situāciju ap Nākotnes nama projektu, jo tālāk, jo trakāk, tas ir nožēlojami, ka tā var bremzēt kolēģu darbu; vai nu nauda, vai politika kādu rausta aiz zināma garuma striķīša. Varbūt, ka tagad būs iespēja pārmesties uz citu kašķi – Laikmetīgās mākslas muzeja projektu – privātinvestori izvēlējušies ārzemju speciālistus muzeju tapšanas jomā.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com