Latvijas Okupācijas muzeja „Nākotnes nams“

Rīgas pilsētas arhitekta birojs 14. janvārī informēja, ka pagarinās laiku atzinuma sagatavošanai par Okupācijas muzeja piebūves būvniecības projektu. Pilsētas arhitekts Gvido Princis sava atzinuma atlikšanā vaino Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēža Valtera Nollendorfa 13. janvārī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē pausto, ka muzeja ēkas piebūves uzlabošanas risinājumi neatbilst piebūves autora Gunāra Birkerta koncepcijai.

Gvido Princis aģentūrai BNS sacīja: „Tas ir negaidīts pavērsiens, kas faktiski aptur objektīva un pamatota Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma sagatavošanu. “Šis paziņojums būtiski diskreditē trauslo sadarbību (arhitektūras veidošanas procesu) un argumentu konsolidācijas procesu, kura mērķis ir projekta īstenošana, saglabājot objekta esošo kultūrvēsturisko vērtību un mazinot objekta neiederību Vecrīgas ansamblī.“

Valtera Nollendorfa komentārs:

„Es pateicu to, ko no sarunām ar Gunāru Birkertu noskaidroju pēc Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes noklausīšanās 06.01.2016., kurā vairāki sēdes dalībnieki minēja, ka projekts ar ieteiktajiem grozījumiem vairs neesot autorprojekts. Tik tiešām, Gunārs Birkerts nav apmierināts ar ieteiktajiem alternatīviem risinājumiem būvlaidē un melnbaltajā fasādē un nevēlas saistīt savu vārdu ar šādu izpildījumu. Manuprāt, tas bija jāpasaka, lai nerastos nepareizs priekšstats, ka Gunārs Birkerts ir akceptējis šos grozījumus. Tas ir vienīgi projekta idejas autora integritātes jautājums. Minēju arī Birkerta neizpratni, kā no 2008. gadā Būvvaldes akceptēts projekts 2015. gadā mēneša nokavējuma dēļ kļuvis par jaunu ieceri.

Kā paskaidroju, Gunārs Birkerts vairāku apstākļu dēļ neparakstīja autoruzraudzības līgumu ar VNĪ, un tāpēc arī viņam nav tiešas saites ar projektu, ko saskaņā ar līgumu izpilda arhitektu birojs 5. iela. Birkerta gadījumā jautājums saistāms vienīgi ar cieņu pret idejas autoru, ne ar cita veida pretenzijām.

Diskusijas gaitā es arī skaidri norādīju, ka no Okupācijas muzeja kā ēkas lietotāja viedokļa ir svarīgi projektu pragmātiski virzīt uz priekšu, pat ja ieteiktie grozījumi neatbilst Gunāra Birkerta iecerei, un viņš ar to šajā izpildījumā nevar saistīt savu vārdu.

Okupācijas muzeja īpašniece – Latvijas Okupācijas muzeja biedrība – nav ne projekta projektētāja, ne pasūtītāja, bet lietotāja. VNĪ valsts uzdevumā projektu īsteno muzeja vajadzībām. Šai sakarā gan VNĪ, gan projektētāji konsultējas ar mums par mūsu vajadzībām un cenšas tās saskaņot ar arhitektonisko izpildi. Tas notiek arī sakarā ar ieteiktajiem projekta grozījumiem kopš pagājušā gada maija, kad atklājās, ka nokavējuma dēļ zināmi procesi jāsāk no jauna. Esam par ieteiktajiem grozījumiem izteikuši savu viedokli un esam tos pārrunu gaitā akceptējuši. Šo akceptu neesam atsaukuši, un to es neatsaucu arī RVC padomes sēdē 13.01.2016.

Tāpēc man nav saprotams, kā un kāpēc šie paskaidrojumi par Birkerta nostāju „faktiski aptur objektīva un pamatota Rīgas pilsētas arhitekta birojs atzinuma sagatavošanu“ vai arī kā tie „būtiski diskreditē iesaistīto pušu ieguldījumu sadarbībā un argumentu konsolidācijas procesā.“ Prinča kungam taču sava atzinuma paušanai ir viņa kolēģijas sēdes diskusija 6. janvārī.

Tie paši grozījumu plāni tika prezentēti RVC padomei 13. janvārī, kuras pozitīvais atzinums atbalsta projektu, iesakot nepieciešamos grozījumus veikt pēc iespējas atbilstoši autora idejai. Acīmredzot padome uzskatīja, ka mani izteikumi nav šķērslis dot atzinumu par projektu un ieteiktajiem grozījumiem. Tai pašā laikā padome izprata, ka pēc iespējas jārespektē idejas autors un viņa ieceres.“

Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa