Brīnišķīgās „Latviešu Balsis“

Palielināt / Enlarge

„Latvian Voices“ Melburnas Latviešu namā. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

„Latvian Voices“ Melburnā. No kreisās: Laura Jēkabsone, Zane Stafecka, Elīna Šmukste, Nora Vītiņa, Marta Lortkipanidze un Andra Blumberga. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

„Latvian Voices“ Melburnā. No kreisās: Nora Vītiņa, Elīna Šmukste, Zane Stafecka, Andra Blumberga, Laura Jēkabsone, Marta Lortkipanidze. FOTO Roberts Birze.

Kā jau man ierasts, sēžu dārzā, košās saulītes glāstā un baudu starojošās skaņas, debešķīgās balsis no jauni izdotā Latvian Voices (Latviešu Balsis) diska Pāri Robežām (Beyond Borders). A cappella vokālā ansambļa raksturīgās dabas skaņas, ritmiskie motīvi un plūstošās, skanīgās melodijas ir apburošas. Kaut varētu atgriezties vēlreiz izbaudīt skaisto Latvian Voices koncertu, kuru kopīgi sabiedrība izbaudīja svētdienas pēcpusdienā, 10. janvārī, Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē.

Man jau iepriekš bija iespēja iepazīties ar skaistā ansambļa dāsno daiļradi – biežā rotācijā klausoties disku Tā kā taka, kā arī man bija tā privilēģija satikt dalībnieces Lauru Jēkabsoni un Zani Stafecku 2011. gada nogalē 33. Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienās (JD) Sidnejā un baudīt brīnišķīgu konci JDs ietvaros, speciāli izveidotajā vokālajā ansamblī Baltic Voices, kopīgā sastāvā ar Rūdolfu Bacānu, Jāni Ozolu un Jāni Strazdiņu.

„Latvian Voices dalībnieces ieguvušas augstu un plašu muzikālo izglītību. Paralēli darbam grupā, dalībnieces savas zināšanas un prasmes nodod jauniešiem, strādājot par mūzikas skolotājām, koru un ansambļu vadītājām, kā ari komponējot un rakstot aranžējumus tautas dziesmām. Pasaules kora olimpiādē World Choir Games Cincinnati (ASV) 2012. gada vasarā Latvian Voices sieviešu kamerkoru kategorijā saņēma zelta pakāpes diplomu un čempiona titulu. Latvian Voices ir piedalījušās un guvušas panākumus vairākos augsta mēroga, nozīmīgos starptautiskos mūzikas konkursos. Kopš grupas dibināšanas ir tapuši trīs ierakstu albumi: Tā Kā Taka (2012), Seventh Heaven (2011), Waving World Wide (2010).“*

Un šobrīd, šo rakstu rakstot, baudu ceturto Latvian Voices disku Pāri Robežām (Beyond Borders), kura repertuārs „...aptver plašu spektru – no latviešu tautas mūzikas līdz pat populārajai mūzikai oriģinālās apdarēs. Lielāko daļu repertuāra ir aranžējušas un komponējušas pašas grupas dalībnieces, kas padara Latvian Voices patiesi neatkārtojamas.“ (CD Pāri Robežām)

Tikko baudītas 2015. gada Austrālijas Latviešu 34. Jaunatnes dienās Adelaidē, Laura Jēkabsone, Zane Stafecka ar savām a capellas māsām Andru Blumbergu, Martu Lortkipanidzi, Elīnu Šmuksti un Noru Vītiņu, sniedzot savu dāsno muzikālo devumu caucaurēm JDs, kā arī savā īpašā koncertā Adelaides Latviešu namā Tālavā, 2015. g. 29. decembrī. (Red. skat rakstu LL393 http://www.laikraksts.com/raksti/5949)

Ar milzīgu sajūsmu devāmies uz Melburnas Latviešu namu, jo zinājām, ka Latvian Voices koncerts būs unikāls, vienreizējs un neaizmirstams.

Mīlestība uz latviešu tautas dziesmām un skaisto, pasakaino, krāšņo dabu rod dziļu pamatu Latvian Voices muzikālai ražai.

Kad apklusa klausītāju sajūsminātā čalošana, sadzirdējām no aizskatuves dziļā meža brīnumainas skaņas, putnu dziesmu fragmentus, saucēju sasaukšanos... Viena pēc otras uznāca visas mākslinieces un ar plūstošiem un ilgi izskanošiem akordiem, daudzbalsīgiem melodiskiem rotājumiem un ritmiskām sinkopēm izskanēja pirmā dziesma – Pļavas dziesma (Laura Jēkabsone (L.J.)).

Sekoja jau pazīstamā, jautrā un gaišā dziesma Mēnestiņis nakti brauca (L.J.), kurā parādījās ansambļa fenomenālais saplūdums, ikkatra unikālā balss ievijas dziļā un smalkā (intricate) audumā.

Laura stāstīja, cik mūsu Latvija ir gan ģeogrāfiski maza valsts, bet gan bagāta ar 2 miljoniem tautas dziesmu – iznāktu ikkatram Latvijas iedzīvotājam sava dziesma. Laura turpināja paskaidrot, ka šīs tautasdziesmas ir īpaši komponētas un aranžētas šim ansamblim, un pašas komponistes ir galvenokārt pašas dalībnieces. Zane Stafecka papildināja angliski: ...Our cultural heritage makes us (Latvians) rich in our folk music tradition.

Sekoja dziesma, kas aizveda klausītājus uz Latgali – Noras Vītiņas aranžētā Rūtoj Saule. Man jāatzīstas, ka man šīs dziesmas apdare ir ļoti iemīļota ar tās bagātīgiem toņiem, kontrastiem un krāsām. Dziesma bija vareni izpildīta ar atbilstošu horeogrāfiju, spilgtiem skaņas toņiem un spēcīgu Martas Lortkipanidzes solo.

Šai brīdī vēlos izteikt sirsnīgu pateicību skaņas meistaram – Andrim Ūzem, kas kopā ar mūsu Jāni Kārkliņu patiesi pārveidoja mūsu nama skatuvi un zāli par dziļu, aptverošu (ambient) pasakainu mežu, pilnā dinamiku/amplitūdu plašumā.

Dindaru Dandaru (L.J.) – ansambļa horeogrāfija un rēgainie čuksti radīja pagānisku mistisku noskaņu. Dziesmas kulminācija – Caur zaru zariem... – izskanēja plaši, sapņaini un silti, pretstatā saucēju spilgtumam un spēkam. Ļoti varena kulminācija un siltais apskāviens La mažora izskaņā...

Jūra krāca (Laura Leontjeva) skanēja viļņaini un kā miglas apņemti; Martas sauciens un lēnais kāpinājums uz pilnu balsu faktūru. Zanes solo silti un sirsnīgi izskanēja Si mažorā. Ansambļa plašais diapazons bija efektīgs, prātā radās līdzība – vokālās ērģeles!

Nora Vītiņa pastāstīja par nākamo sniegumu: Visas skaistākās tautas dziesmas atrodas „skumjajā“ noskaņā, – viņa teica. Sekoja Noras pašas aranžējums Es gulu gulu, kas pilnībā atklāja ansambļa emociju pilno paleti. Ievadā vēlreiz ansamblis izskanēja kā plūstoši ērģeļu toņi. Izmisuma pilns un aizraujošs bija Elīnas Šmukstes solo. Noras skaistās vokalīzes un Lauras virtuozie toņi bija dziļi aizkustinoši un izsmalcināti. Zinu, ka nebiju vienīgā, kurai/kuram nobira daudz aizkustinājuma asaru, baudot šīs brīnišķīgās skaņas un iejūtīgo izpildījumu.

Saulīt vēlu vakarā'i (Martas Ozolas aranžējums) deva savu remdējošo ziedi mūsu asarām, ar bagātām harmonijām, piesātinātām pauzēm un modulācijām, kas izskanēja kā brīnumaini, viegli virpuļi.

Laura atgādināja klausītājiem, ka Latvijā patreiz ir -30°C (Melburnā sestdien bija +35°C) un, protams, ko lai dara vasarā? – Jāiet ganos!

Izskanēja līksmā, fifīgā Ganu dziesma (L.J.), kuru raksturoja ansambļa vokālās augšup tiecošā imitācija – Zanes solo – un liriskā dziesmas vidus daļa mažora tonalitātē.

Lauras Jēkabsones aranžētā Aiz ezera augsti kalni izskanēja ar apburošu balsu saplūdumu un ar pievilcīgu, kāpinātu gaišu scat (Red. dziedāšana džeza „scat“ stilā) daļu. Turpinot līksmību un jautrību, Lauras Leontjevas Pūgo tūļ (Precību dziesma/Pūt vējiņi) izpildījums tika veltīts Latvian Voices tērpu dizainerei Edītei Treijai, kas dienu iepriekš nosvinēja dzimšanas dienu. Skanēja kociņi, rokas sitieni, Zanes solo, Noras vokalīze un Lauras ritmiskās atbildes, daudzbalsīgais stretto, un viss draiskulīgā raitumā.

Starpbrīdī patiesi varējām izjust klausītāju sajūsmu! Savās pārdomās priecājos par ansambļa sirsnīgo mīlestību uz tautas mūziku; tajā viņas iegulda visu sirdi un dvēseli.

Otrās daļas pirmā dziesma Dziediet, meitas, vakarā (L.J.) izcēlās ar lēnu, skanīgu ievadu, daudzbalsīgo polifoniju (imitācijām), sinkopēm, kā arī struktūras un faktūras kontrastiem.

Iepazināmies tuvāk ar ansambļa tērpu dizaineri Edīti Treiju. Edīte stāstīja, cik „...šodien īpašs gadījums būt uz skatuves kopā ar Latvian Voices“ un ...ka viss ceļojums uz Austrāliju ir bijis ar brīnumiem un nejaušām sakritībām, ka gan Edīte un Latvian Voices Austrālijā ieradās vienlaicīgi. Par savu kolekciju Edīte teica: „Bija milzīgs gods un laime šūt tērpus ansamblim, jo Latvian Voices raksturo spilgtas personības ar ļoti skaistām balsīm.“ Edītei vissvarīgāk bijis tas, ka viņas kolekcijai un Latvian Voices tērpiem ir „jāatspoguļo un jānes latvisko identitāti, bezvārdu valodā.“ Viņas unikālais process un iedvesma radās no vairākiem avotiem: gan vēsturiskiem, arheoloģiskajiem, senlatviešu, bet īpaši – katru rītu, ceļoties plkst. 5 un klausoties Latvian Voices dziesmu Rūtoj Saule. Iedvesmoja Vairas Vīķes Saules Dainas, kā arī G. F. Hendeļa Zadok the Priest – skaņdarbs, kurā var patiesi izjust lepnumu par savu tautu. Tā radās iedvesma simboliski kronēt savu latviešu tautu, ik katrā ansambļa dalībnieces tērpā ir Saules zīmes simbolika, kas ņemta, pētot arheoloģiskos atradumus. Viena zīme, ko redzējām Lauras tērpā, ir Saules zīme, kura esot parādījusies 2000 gadus pirms Kristus! Tērpu rotas, kaut gan mūsdienu, ir vēsturiskas, bet iedvesmo sniegties augšup – rotas darinātas no titāna (titanium), no kura būvē kosmosa kuģus! Tērpu dzeltenā, piesātinātā, spožā, sulīgā krāsa – pati Saule!

Kad 2014. gadā Latvian Voices kļuva par muzikālo simbolu Rīgai kā Eiropas Savienības Kultūras galvaspilsētai (EU Capital of Culture) un sakarā ar pirmās vietas iegūšanu Pasaules Kora Olimpiādē, tērpiem bija jāsaskan un jāatspoguļo šo spilgto, cēlo Latvijas identitāti un lepnumu.

Nākamā dziesma Mēness starus stīgo (L.J., arī ietverts CD Pāri Robežām) atspīdēja sol minorā ar Noras Vītiņas skaistajiem toņiem un maigo ansambļa pavadījumu. Fugato daļas dūdošana bija apburoša, un mierīgais, rāmais solo Tierce de Picardie deva sirsnīgu mieru.

Andra Blumberga stāstīja par viņas patīkamo brīnumu, par mākonīšiem, rudens dienu, atgriešanos mājās un seno ābeli. Lielo, sulīgo ābolu kāds viņai bija atstājis – varbūt pat kāds, kas aiz mākoņu malas?...

Sekoja Lauras Jēkabsones Raugies Tu – samtaini maigs, sentimentāls un sirsnīgs izpildījums.

Zane Stafecka pastāstīja par Latvian Voices koncertu tūri, par piedalīšanos 3x3 saietā un AZVV. Ansamblis ir pieredzējis tik daudz piedzīvojumu un uzstāšanos plašajā pasaulē, un, kaut gan Latviešu tautas dziesmas ir tik skaistas un krāšņas, ir daži gadījumi, kad ansamblim rodas iespēja sniegt arī starptautiski pazīstamu repertuāru. Nākamie sniegumi klausītājus iepriecināja: H. Leo Haslera madrigāls Tanzen und Springen – tik atsperīgi gaišs un delikāts, kā arī Klasisko dziesmu virkne/potpūrijs, kas ļāva izpausties katras dziedātājas unikālajām teatrālajām un vokālajām spējām, izpildot klasiskās mūzikas pērles. Vispirms Pahelbela Canon, J. S. Baha čella svītu Sol mažorā, Mocarta Mazās nakts mūzikas fināls, fantastisko Bizē Karmena (to vareni attēloja Laura) un J. Strausa skaņdarbu. Parādījās ansambļa plašā pieredze un komiskie elementi, kas patiesi iepriecināja klausītājus.

Laura sirsnīgi pateicās visiem darba rūķīšiem, kas rīkojuši koncertu, un veltīja speciāli Anitai Andersonei un Rūdim Dancim Lenarda Koena (Leonard Cohen) dziesmu Hallelujah (L.J. aranžējumā). Pirmo pantu skaisti dziedāja Elīna, ansambļa iejūtīgā pavadījumā, otro pantu – Zane. Šī oriģinālā dziesma ir daudziem pazīstama, bet man likās, ka šis izpildījums bija īpaši skaists un sirsnīgs.

Lec, saulīte, rītā agri (L.J.) – vēlreiz uzdzina tempu ar pirkstu klikšķināšanu un ritmiskā pamata uzstādīšanu; Lauras skanīgais solo un kāpinājums līdz pašai spožai saulei – gaišs, spodrs un līksms, ar fantastiku crescendo kulminācijā. Vēlreiz izcēlās ansambļa tehnika – ritmikas un faktūras precizitātē.

Ikkatra dalībniece sirsnīgi pateicās savām Melburnas ģimenēm – Andersoniem, Guntai un Paulam Jaudzemēm un Ilzei Nāgelai. Protams, ka tiksimies Latvijas simtgadē – 2018. gadā!

Lauras Jēkabsones aranžētā Zvejnieks mani aicināja – mīlas dziesma latviešu dainās, vilināja klausītājus ar saulaino un raito dzīvīgumu. Patīkami izcēlās Martas komiskais solo pants: Vai Tu nāksi, vai nenāksi, Es jau Tevi gan dabūšu!

Māksliniecēm pasniedza ziedus – saulaini, spilgti dzeltenus – sparīgu aplausu pavadījumā.

Rūdis Dancis LJAA Jaunatnes apvienības vārdā pateicās it visiem, īpaši – koncerta apmeklētājiem par lielo atbalstu – koncerts bija izpārdots!!**

Kad beidzot norima skanīgie aplausi, piedevās Latvian Voices atgriezās pie tautā iemīļotās dainas – Saulīt vēlu vakarā (L.J. aranžējums), kuras izpildījums bija tik mīlīgs, sirsnīgs un saulains.

Pēc koncerta mākslinieces Latviešu nama foajē iepazinās ar klausītājiem un labprāt atbildēja uz jautājumiem, fotografējās un sniedza autogrāfus.

Sirsnīgi novēlu Latvian Voices veiksmi vienmēr un visu saulaināko un skaistāko!

Sandra Birze
Laikrakstam „Latvietis“

* http://latvianvoices.lv/assets/upload/userfiles/files/latvianvoices_lv.pdf

** Skatītāju skaits bija tuvu diviem simtiem.