Kori Latvijā

Ints Teterovskis. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Ints Teterovskis. FOTO Marija Perejma.

Austrālijas Jaunatnes Dienu ietvaros, Adelaidē, 2015. gada pēdējās dienas rītā maza, bet domās dūšīga grupiņa sapulcējās Latviešu Biedrības namā. Tie nebaidījās no +39°C temperatūras un ar lielu interesi noklausījās Inta pārskatu par koru un mūzikas dzīvi Latvijā, kā arī ieskatu par nākamiem, 2018. gada Dziesmu svētkiem.

Sarīkojuma organizatore un skolas nozares darbiniece Zinta Ozoliņa ievadīja lekciju.

Ints diriģē jauniešu kori Balsis, ir Jelgavas koru apriņķa un Rīgas studentu koru virsdiriģents, kā arī Dziesmu Svētku virsdiriģents. Zālē bija neformāla gaisotne, kur katrs varēja stāstījuma gaitā prasīt jautājumus.

Ints pats apkopoja statistikas datus, kas parādījās uz ekrāna, jo Latvijā šai informācijai nav centrālā punkta, un tīmekļu informācija ir novecojusi. Viņš izskaidroja, kas, kā un kādēļ. To visu viņš pasniedza ar pārliecību, humoru, personīgiem stāstiem un no tas deva sajūtu, ka viņa mūzikas mīla ir dziļa un degoša.

No stāstītā spilgti atmiņā palika, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir saistīts ar Dziesmu svētkiem – vai nu dejās, korī, ansambļos vai ar instrumentālo spēli.

Skolās kora māksla 20 gadus atpakaļ bija labāk sagatavota, jo tagad skolās kora programmu ietekmē ne tik pārzinis, bet tas, ka kora mēģinājumi tiek iesprausti starp citām mācībām vai nu agros rītos, pusdienas laikā utt. Skolās pirmais mūzikas mērķis pašlaik ir klausīties mūziku, un līdz ar to praktiskais laiks ir samazināts. Tas jau sāk līdzināties ar Dienvidaustrālijas mūzikas skolas dilemmām.

Ir lieli kontrasti Dziesmu svētku sagatavošanā starp deju un koru nozarēm. Tautas deju dejotājiem jādejo 6 dejas, koriem jādzied visa programma. Jaunu diriģentu netrūkst, bet liela daļa piesaistās pie simfoniskiem orķestriem. Tie, kas izvēlās kora mākslu, atrodas ļoti augstā līmenī. Šodien vēl var manīt brāļu Kokaru Ave Sol kora mantojumu ne tik Latvijā, bet pat tik tālu kā Āzijas valstīs.

Arī Latvijā repertuāra sagatavošanā reizēm izmanto virtuālo mācību ceļu – sagatavotie mācību materiāli katrai balsij pieejami internetā. Tas līdzinās Austrālijas virtuālajam korim Atbalsis, jo galvenais iemesls gan Latvijā, gan šeit ir attālums vai nespēja apmeklēt visus mēģinājums.

Varam lepoties par UNESCO atzītiem Dziesmu svētkiem un to dziesmu mantojumu, ko mūsu senči ir saglabājuši un dāvinājuši, bet pēc statistikas ir zināms, ka darbība sāk iestigt un pēdējos gados neuzlabojas. Ints domā, ka mantojums un saglabāšana ir jāatvieto ar vārdu attīstīšana.

Manuprāt, skatīties uz nākotni ar skaidru vīziju, kur mērķis un darbība ir sasniedzama ar lielu izaicinājumu, ir ļoti teicama.

Ints domā, ka tas, ka katru gadu Latvijā ir kāda veida dziesmu svētki – vai tie ir Jauniešu koru svētki, vai Pasaules koru svētki, atņem spožumu no tiem īstajiem Dziesmu Svētkiem.

Dzirdējām starp citu arī par kora diriģentu nesalīdzināmām algām, par kora dziedātāju skaita lejupslīdi, par konkursiem, kur, ja diriģenti tos nevinnē, kļūt pa Dziesmu svētku virsdiriģentu izpeld pa logu, un par Latvijas komponistiem, kas ir pasaules spēki, bet pašiem jāprasa atalgojumu par saviem darbiem.

Ints nobeidza savu stāstījumu ar Latvijas simtgades – 2018. gada XXVI Dziesmu Svētku Kopkora koncerta ziņām. Moto ir – Zvaigžņu Ceļā – Mildai tās atrodas virs galvas. Koncepcijas un programmas autori ir Uģis Brikmanis un Mārtiņš Klišāns. Mēs varējām palepoties, ka bijām pirmie tautieši, kas redzēja paredzēto programmu!

Domu koncepcija ir dziesmu loks sadalīts pa posmiem, pārskatot visus iepriekšējos Dziesmas svētkus. Formula ir apmēram 70% pazīstamās un 30% vai nu nedzirdētas, vai jaunas dziesmas. Ints domā, ka publiku ir jāpieradina pie nedzirdētām, un jaunās dziesmas ir bieži jāatskaņo vai nu radio viļņos, vai koncertos.

Inta stāstījums bija interesants, jo tas lika ne tikai padomāt par koru dzīvi Latvijā, bet spēja parādīt koncertu ar visām niansēm un dinamiku. Klausītāji bija ļoti aktīvi ar savu piedalīšanos, bieži kratīja galvas līdzi par izteiktām domām, pasmējās par notikumiem vai piebalsoja ar savām domām par informāciju. Visi atstāja zāli ar jaunām atziņām, pārdomām, jautājumiem vai ieskatiem.

Inta misija un vēlēšanās ir paaugstināt koru kultūru. Latvija ir pasaulē pazīstama kā koru lielvalsts, un šis ir mantojums ar lielu atbildību. 2013. gada Dziesmu svētkos piedalījās 390 kori, šogad pastāv 366 kori, bet nākamreiz tiekoties ceru, ka dzirdēsim skaitļa maiņu – ar pieaugumu. Lai rodas, lai veicas, lai darbojās!

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

Gatavojoties Kultūras dienām Melburnā, Ints Teterovskis vadīs kora mēģinājumu Adelaides baznīcas zālē sestdien, 16. janvārī plkst. 14.00. Iepriekš pieteikšanās e-pasts zintalaima@gmail.com

Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas skolēni, Inta vadīti, piedalīsies dievkalpojumā Sv. Pētera baznīcā svētdien, 17. janvārī, plkst. 11.00 un būs arī dzirdami VV Noslēguma koncertā Tālavā, sestdien, 23. janvārī plkst. 15.00.

M. P.