Latviešu balsis* – ausīm bauda

Palielināt / Enlarge

„Latvian Voices“. FOTO Andrejs Jaudzems.

Palielināt / Enlarge

„Latvian Voices“. FOTO Andrejs Jaudzems.

„Tās balsis tās balsis tās nepaužu es,
Tās atskan no cīruļu zvaniem...“

Tieši tā, ar putnu dziesmām, sākās grupas Latviešu balsis (Latvian Voices) koncerts otrdien, 29. decembrī, 34. Jaunatnes dienu ietvaros. Pirms ieraudzījām pašas dziedātājas, jau no skatuves aizkulisēm dzirdējām putnu vīterošanu cilvēku balsīs. Un sasaukšanos, kā no rīta pļavā sasaucas ganu meitas.

Ar savām balsīm un muzikalitāti, šīs jaunās dāmas ir patiešām apbrīnojamas. Balsis ir drošas, tonis trāpīgs, un ar visu to, ka viena dziedātāja vēl arvien bija aizturēta Amsterdamā un koncertā nevarēja piedalīties, harmonijas bija bagātīgas un pilnskanīgas; nekādā ziņā nevarēja teikt, ka tur kaut kas trūktu.

Jaunās dāmas dzied bez instrumentāla pavadījuma, jo to viņas veido ar savām balsīm. Tādā veidā katrai iznāk padižoties ar solo dziedājumu, un klausītāji var baudīt grupas plašo diapazonu no dzidra, spēcīga soprāna līdz sulīgam, gandrīz vīrišķīgam altam. Kad apvaicājos, kādu balsi dzied iztrūkstošā dziedātāja, man teica, ka viņa esot trešais soprāns (!) respektīvi, kaut kas pa vidu. Katrā ziņā, lielāko daļu dziesmu varēja pārkārtot, lai viņas iztrūkums publikai nebūtu jūtams, tomēr divas dziesmas nedzirdējām, jo tur viņa dzied solo. Žēl.

Grupas īpatnējā stila dēļ, harmonizējumi un kompozīcijas ir lielākoties grupas dalībnieču darbs, kurā parādās vēl viena apdāvinātība. Tautas dziesmu teksti tiek aranžēti interesantā, skanīgā veidā, kas skan moderni, bet reizēm atgādina ļoti senu dziedāšanas stilu, līdzīgu Eiropas Renesanses laika stilam. Te nu ir kaut kas tiešām vienreizējs, oriģināls. Izcēlās oriģinālā kompozīcija Mēness starus stīgo ar Aspazijas ļoti pazīstamo dzeju pavisam jaunā muzikālajā ietērpā ar solo dziedājumu un smalkjūtīgu, tekstam piemērotu, balsu pavadījumu.

Un vēl kaut kas: dāmas nestāv visu laiku kā mieti pie mikrofoniem, bet kustas, uz skatuves pārvietojas un brīžiem gandrīz vai dejo. Paliek iespaids, ka dziedāšana un savstarpējā saskaņa viņām dara prieku, un viņas dziedātu arī bez publikas.

Lai gan lielākā programmas daļa smeļas iedvesmu tautas dziesmās, divas dziesmas bija kā suvenīri no grupas apciemotām zemēm. No Vācijas mājā pārvesta H. Leo Haslera Tanzen un springen,** kas jau ar savu nosaukumu norāda uz dziesmas raksturu; no dažādām zemēm un publikas vērtējumā ļoti populārs, piesavināts klasiskās mūzikas popūrijs, kurā no vienas melodijas uz nākamo raiti vijas Pachelbela, Baha, Mocarta, Bizē un J. Štrausa pazīstamas tēmas, un balsis attēloja veselu orķestri. Teksts lieks, izņemot Karmenas Habanērā.

Septiņpadsmit dziesmas veidoja bagātīgu programmu, ko publika atzina ar ilgstošiem aplausiem un ziediem. Tālavas priekšnamā varēja iegādāties dziesmu ierakstus, un Mazajā Zālē jau gaidīja klāti galdi, vakariņas, bārs un kopīga sadziedāšanās.

Pēc Jaunatnes dienām, mākslinieces uzstāsies arī 3x3 un Vasaras Vidusskolā pie Adelaides, kā arī koncertēs Latviešu namos Melburnā un Sidnejā.

Melburnas publiku viņas iepriecinās svētdien, 10. janvārī plkst. 14.00, bet Sidnejā varēs viņas dzirdēt, pirmdien, 11. janvārī plkst. 19.00. Zaudētāji būs tie, kas šos datumus palaidīs garām, savā pilsētā uz Latviešu namu neaizgājuši.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“

* Latvian Voices
** Dejot un lēkāt.