Ziemassvētki elles priekštelpā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētki Vanagmājā. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētki Vanagmājā. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētki Vanagmājā. FOTO Agris Ezeriņš.

Mīļā Mildiņ!

Ja es dzīvotu senajos, neapgaismotajos laikos, kad zinātne vēl nevarēja izskaidrot dabiskas parādības, un tauta visās nelaimēs redzēja Dieva sodošu pirkstu, tad šīs beidzamās nedēļas laika apstākļus noteikti uztvertu kā Augstās Priekšniecības brīdinājumu grēcīgai pasaulei: labojies, atgriezies taisnības ceļos, citādi Tevi sagaida mūžīgās mokas uz elles sārta; esi brīdināts – šis ir tikai ievads!

Četras dienas pēc kārtas šmorējāmies, cepinājāmies, svīdām un slāpām pie gaisa temperatūras +40°C. Sestdien, 19. decembrī, kad notika Vanadžu un Vanagu eglīte, karstums sakāpa līdz +44°C. (Bijām knapi atkopušies no iepriekšējās nedēļas termometra pārmērībām.) Dziedi nu par sniegu un aukstumu, kas degunā kniebj! Jau agrā rīta stundā, kad gaiļi vēl nedziedāja, tika ieslēgti visi iespējamie DV nama vēsinātāji, lai sakarsušos mūrus kaut cik atdzesētu pirms tautas sanākšanas. Un tomēr bija gana daudz drosmīgi ļaudis, kas uz eglīti atnāca.

Sākām ar kopdziesmu Klusa nakts, tad klausījāmies Rasas pārdomas par Ziemassvētku nozīmi kristīgai draudzei. Šīm pārdomām piemērota bija kopdziesma No debesīm es atnesu; tad Vanadžu ansamblis uzstājās ar trim dziesmām: Svētā nakts, Mirstīgais šai brīdī klusē un Šai svētā naktī. Elgas Lejas dzejoli Ziemassvētkos (Šonakt ziemeļbriežus jūdzu) lasīja Rasa.

Sekoja kopdziesma par godu seno latviešu ziemas saulgriežiem – Sidrabiņa lietiņš lija (vārda Kaladū nozīme, tāpat kā vārda Līgo nozīme ir senatnes miglā aizplīvurota). Tad Raimonds nospēlēja divus klavieru gabalus, un Vanadžu ansamblis noslēdza sarīkojuma pirmo daļu ar Nu dusi, puisīt, saldākais un Eglīte. Paldies Inesei par ansambļa vadīšanu.

Svētku mielastā Vanadzes piedāvāja auksto galdu, ko krāšņi kuplināja viesu līdz paņemtie groziņi. Mielojāmies karaliski, un maz kas palika pāri. Otrā, neformālā daļa, sākās ar Ilgas stāstījumu par sauli un saulgriežiem, dažādiem jokiem un vēlējumiem. Bija krietni piestrādājusi. Bildēs uz ekrāna rādīja daudz un dažādus Adventes vainagus.

Neizpalika arī Ziemas svētku vecīša atnestās dāvaniņas, jo viņš jau zina, kurš šogad labi uzvedies. Bet pirms tam ar Adelaides Vanadžu kopas speciālo balvu – pakavu saktiņu – pateicās tām kopas Vanadzēm, kuras šogad parādījušas sevišķu, ārpuskārtas centību un čaklumu; šogad: Biruta Brūna, Ilga Vēvere, Daina Ezeriņa un Rasma Lācis. Ziemassvētku vecītis bija atstājis sainīšus Vanagu un Vanadžu valdes locekļiem, bet, diemžēl, pašam nebija laika uzkavēties un dāvanas izdalīt; tādēļ to veica pilnvarotie rūķi (rūķenes? rūķītes?) Gunta un Ilga.

Svētīgāk ir dot, nekā saņemt, sevišķi šinī gada laikā, tādēļ no klātesošiem tika dāvana arī Latvijas Zemessardzei. Mūsu dzimtenes brīvprātīgiem sargiem vajadzīgi līdzekļi, nakts redzamības un cita vitāli nepieciešama ekipējuma iegādei. Speciālā aploksnē uz katra no sešiem galdiem viesi varēja ielikt savu dāvanu, un beigās sanāca $755. Cienām un atbalstam mūsu Zemessargus.

Tas viss bija vakar. Šodien rakstu Tev pavisam citos apstākļos, jo vēsā maiņa atpūtusi lietu un veldzi. Visi logi un durvis stāv vaļā, lai māja atdziest pirms nākamās svelmes, ko sola jau Svētvakarā. Varbūt tiešām brīdinājums no Augšas?!

Vēlu Tev un Tavējiem jaukus Svētkus (nepārēdies!) un Laimīgu, veselības un mīlestības svētītu Jauno gadu.

Gunta