Ciešāka baltiešu diasporu sadarbība ASV

PBLA

Palielināt / Enlarge

Jānis Kukainis, atklājot PLEIF. FOTO PBLA.

Pašreizējā nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā baltiešu diasporu ciešāka sadarbība tautsaimniecības jomā varētu dot būtisku ieguldījumu Baltijas valstu ekonomiskās neatkarības un drošības stiprināšanā, ir pārliecināti eksperti.

„ASV dzīvojošajiem latviešiem, igauņiem un lietuviešiem ekonomikas jomā ir jāsāk sadarboties aktīvāk nekā līdz šim, jo šādi mēs varēsim iedarbīgāk palīdzēt Baltijas valstīm pārvarēt Krievijas noteikto atbildes sankciju ietekmi,“ sacīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētājs Jānis Kukainis.

Vairākas no šīm sadarbības iespējām tika apspriestas Apvienotās Baltiešu komitejas un Amerikas latviešu apvienības (ALA) rīkotājā seminārā Ņujorkā par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību un ekonomisko sadarbību, kas decembra sākumā Skandināvu namā pulcēja ap 90 dalībnieku no diplomātu, pētnieku, žurnālistu, uzņēmēju un baltiešu sabiedrisko darbinieku aprindām.

PBLA priekšsēdis atgādināja, ka aizvien skaļāk izskan aicinājumi atjaunot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pastāvīgo pārstāvniecību ASV. To vairākkārtīgi jau ir uzsvērusi Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šim aicinājumam pievienojas arī ALA.

„No savas puses cenšamies noturēt Latvijas un Baltijas jautājumus ASV politikas veidotāju uzmanības lokā un, cik vien varam, popularizējam Latviju Amerikā, bet svarīgi panākt, ka Latvijas uzņēmējiem šeit būtu pašiem savs pārstāvis un lobijs,“ skaidro ALAs priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Tikmēr Igaunijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (IATRK) prezidente Krista Tasa uzsvēra – baltieši gūtu kopēju labumu, ja triju diasporu pārstāvji sāktu strādāt kopā ne tikai politiskajā, bet arī ekonomiskajā frontē.

„ASV dzīvojošie baltieši jau vairāk nekā 20 gadus ir veiksmīgi sadarbojušies politiskos jautājumos, aizstāvot un lobējot baltiešu un Baltijas valstu intereses ASV Kongresā un citās institūcijās, taču ekonomikas jomā sadarbība kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas esot bijusi visnotaļ gausa,“ norādīja Tasa.

Pēc IATRK prezidentes sacītā, pašlaik esot vērojams intereses pieaugums par ASV tirgu no to Baltijas uzņēmumu puses, kuri agrāk eksportēja savu produkciju uz Krieviju. Uzņēmumi meklē citus noieta tirgus sieram, gaļas un zivju produktiem, un Lietuva nesen saņēmusi atļauju gaļas produktu eksportam uz ASV.

„Lai veicinātu Latvijas eksportējošo uzņēmumu ienākšanu ASV tirgū un investīciju piesaisti uzņēmumiem Latvijā, ļoti būtiski jau tuvākā laikā atjaunot LIAA pārstāvniecību ASV,“ norāda Blumbergs.

Pagaidām Krievijas noteiktās atbildes sankcijas nav atstājušas būtisku ietekmi uz Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi. Proti, sankciju iespaids uz Latvijas ekonomisko izaugsmi esot lēšams ap 0,2% apmērā, un Latvijas tautsaimniecības izaugsmes rādītāji vēl joprojām esot no labākajiem Eiropā.

„Tomēr nevar zināt, kādiem vēl ekonomiskiem, politiskiem un citiem līdzekļiem Krievija nākotnē centīsies vājināt Baltijas valstu neatkarību un tautsaimniecības attīstību,“ skaidro Blumbergs.

Atbilstoši Latvijas Ārlietu ministrijas datiem dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju. Latvijas diaspora ietver tautiešus, kas izceļojuši no Latvijas teritorijas vairākos emigrācijas viļņos kopš 19. gadsimta beigām, tostarp nesenās emigrācijas laikā izbraukušos Latvijas valsts piederīgos, kuri uztur saikni ar Latviju. ASV dzīvo vairāk nekā 90 tūkstoši Latvijas izcelsmes ieceļotāju, starp kuriem 15 tūkstoši ir Latvijas pilsoņi.

Amerikas latviešu apvienība, kas dibināta 1951. gadā, ir Amerikas latviešu organizāciju centrālā apvienība, kas pārstāv un vieno ap 90 000 latviešu visā Amerikā. Pie ALAs pieder vairāk nekā 140 dažādas latviešu organizācijas – biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas – un gandrīz 5000 biedru no visām pavalstīm.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) aizsākumi meklējami 1955. gadā. Līdz pat deviņdesmito gadu sākumam PBLA aktīvi darbojās, lai panāktu un atbalstītu Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet kopš 1991. gada dažādos veidos sniegusi savu atbalstu Latvijas drošības, demokratizācijas un tautsaimniecības izaugsmē. Kā viens no lielākajiem panākumiem ārpolitikas aktivitāšu veicināšanā jāpiemin ievērojamais ieguldījums Latvijas uzņemšanas NATO veicināšanā. 1991. gadā izveidota pārstāvniecība Rīgā, tās uzdevums ir īstenot un pārraudzīt PBLA atbalstītos projektus Latvijā, kā arī PBLA Kultūras fonda un Latvijas Brīvības fonda projektus, veicināt informācijas vākšanu un izplatīšanu, ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvību.

Tija Ezeriņa
Pasaules brīvo latviešu apvienības sabiedrisko attiecību konsultante