Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Veiksmi, laimi Jaunajā – 2016. gadā!

Ziema ir iestājusies Latvijā. Gaisa temperatūra kritusies zem -20°C, un politikas temperatūra ir tikpat zema. Visa valsts ir apsnigusi un kustība traucēta. Ja vēl decembris bija salīdzinoši silts, tad janvāris lika saprast, kurā ģeogrāfiskā zonā mēs dzīvojam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma demisionēja pagājušā gada 7. decembrī, un tas, ka mēnesi vēlāk vēl nav atrasts pat kandidāts uz viņas atvietotāju, skaidri norāda, kurā politikas zonā mēs dzīvojam. Un tā nav tā labākā...

Pārsteidzošākais ir tas, ka šis bezvaldības laiks nenāk pēc vēlēšanām, kad ir jaunas partiju spēku proporcijas, bet tad, kad valdošām partijām ir tieši tas pats deputātu skaits un tās pašas proporcijas, kā bija, kad iecēla Straujumas valdību. Vienīgā maiņa frakciju spēkos ir Artusa Kaimiņa izstāšanās no opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības deviņas dienas pēc valdības demisijas.

Precīzi runājot, šis, protams nav bezvaldības laiks, jo vecā valdība turpina darbu līdz jaunās valdības apstiprināšanai, bet tai ir grūti kalt jebkādus nākotnes plānus, zinot, ka tās pilnvaras laiks beigsies jebkurā brīdī. No otras puses, Latvijā ir gandrīz norma, ka ministriem nedod pietiekamu laiku iejusties amatā.

Viens iespējams secinājums no politikas ilgstošās ziemas ir tas, ka Laimdotai Straujumai piemīt kolosālas spējas saturēt valdību kopā, jo viņa netika atlaista, bet pati demisionēja, un nav neviena, kas viņu atvietotu.

Tomēr negribas ticēt, ka Latvija ir tik trūcīga vai tik ķildīga, ka nav iespējams koalīcijas partijām atrast un vienoties par tādu ministru prezidenta kandidātu, kas būtu spējīgs pildīt šo atbildīgo amatu, un vienlaikus būtu tautai un prezidentam pieņemams.

Rīgā brauktuves un ietves tiek attīrītas no sniega, un naktīs nāk smagās mašīnas savākt ielu malās izveidojošos sniegu kalnus un aizvest tos prom. Kādas mums ir cerības uz līdzīgu akciju politikā, kad paralizējošais politiskais sniegs tiktu aizvākts prom, lai mēs varētu skaidrāk redzēt politisko procesu un drošāk virzīties uz priekšu? Un ne tikai ar jaunās valdības veidošanu.

GN
2015. g. 8. janvārī