Intervija – Andris Teikmanis

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Goda konsuls Jānis Dēliņs, LAAJ prezidija priekšsēde Kristīne Saulīte, vēstnieks Andris Teikmanis Melburnas Latviešu namā. FOTO Kārlis Kasparsons.

Pirmdien, 7. decembrī, savas gadskārtējās vizītes Austrālijā ietvaros, Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Andris Teikmanis, uzturoties vienas dienas vizītē Melburnā, sniedza nelielu interviju laikrakstam „Latvietis“.

Ilze Nāgela: Sveicu atkal Austrālijā – Melburnā! Kāds ir šīs vizītes galvenais mērķis?

Andris Teikmanis: Atkal esmu Austrālijā savā gadskārtējā vizītē. Šogad es esmu bijis divas reizes. Otrā reize bija saistīta ar Latvijas prezidentūru; apmeklēju Austrāliju mūsu prezidentūras laikā. Šī ir mana gadskārtējā vizīte, kas parasti ir gada beigās. Melburna nav vienīgais mana brauciena mērķis. Pamatā šī vizīti ir veidota ap mūsu biznesa delegācijas braucienu uz Austrāliju. Šī biznesa delegācija apmeklē Melburnu, Adelaidi, Sidneju un Oklendu. Daļa no delegācijas atceļā uz Latviju iegriezīsies Singapūrā. Šīs biznesa delegācijas brauciens bija galvenais mērķis, bet, protams, man pašam ir atkal tradicionālās manas divpusējās konsultācijas Kanberā.

Ilze Nāgela: Ielidojāt Melburnā no Kanberas, kur tikāties ar Austrālijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Kas bija sarunu galvenie temati? Vai izdevās iecerēto paveikt?

Andris Teikmanis: Mēs pārrunājām mūsu savstarpējo attiecību saturu, kā jau parasti tas notiek – salīdzinājām pulksteņus. Pārrunājām tos līgumus, kas mums ir kopīgi. Es vēlreiz lūdzu virzīt uz priekšu mūsu dubultnodokļu konvenciju, ko esam iesnieguši.

Ilze Nāgela: Cik ilgs laiks var paiet, lai šo atrisinātu?

Andris Teikmanis: Pirmkārt, par to atbild Austrālijas Finanšu ministrija. Cik ātri virzās šādas konvencijas, pieredze liecina, ka tas lielā mērā ir atkarīgs arī no savstarpējās tirdzniecības apjoma. Patreiz, salīdzinoši, tas vēl nav pārāk liels.

Ilze Nāgela: Bet salīdzinot kā bija, ir tendence tam apjomam pieaugt?

Andris Teikmanis: Jā, tieši tas ir tas, ko es minēju kolēģiem Ārlietu ministrijā, ka mums katru gadu tirdzniecības apjoms pieaug vismaz par 30%, un aug katru gadu un jau vairāku gadu garumā. Ja salīdzinām savstarpējās tirdzniecības apjomu pirms 5 gadiem un tagad, tad no Latvijas puses tas ir vismaz dubultojies un tā arī aug. No Austrālijas puses tā tirdzniecība – eksports nav pārāk liela. Nāksies vēlreiz atgādināt, jo tās ir saistītas lietas. Apjoms nav liels, bet savukārt, ja šis līgums tiks noslēgts, tad tas būtu kā stimuls tam palielināties.

Tāpat mēs pārrunājām arī to līgumu, kas austrāliešus interesē, t.i., darba brīvdienu līgums. Tur mēs esam atraduši un piedāvājuši austrāliešiem jaunu formulu. Ir atšķirības līguma statusā Austrālijas un Latvijas pusē; austrālieši to vēlējās noslēgt kā saprašanās memorandu, bet no mūsu puses ir nepieciešams šo noslēgt starptautisku līguma formā. Savukārt, austrāliešiem neinteresē parakstīt starptautisku līgumu. Mēs atradām juridisku formulu, kas apmierina gan austrāliešus, gan mūs. Šo jauno formulu mēs iesniedzām jūlija beigās, pagaidām viņi to līdz galam nav izskatījuši; tātad – arī šis turpinās uz priekšu.

Ilze Nāgela: Ja un kad šī formula tiek apstiprināta, tad kas būs tās rezultāts: Latvijas pilsoņi varēs iebraukt un strādāt uz zināmu laiku un noteikumiem?

Andris Teikmanis: Jā, varēs; tur būs gan nedaudz atšķirīgi uzturēšanās termiņi, gan iespēja kaut ko pastrādāt, bet ar terminētu uzturēšanos, un kad tas termiņš beidzās, tad jābrauc mājās.

Ilze Nāgela: Vai sarunu tematu lokā Jums bija iekļauts jautājums par Austrālijas ilggadējo pieredzi bēgļu jautājuma risināšanā?

Andris Teikmanis: Jā, man arī bija tikšanās ar iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, kuras laikā viņi padalījās savā pieredzē, kā Austrālija uzņem bēgļus, apmēram, 20 000 gadā, saziņā ar ANO Augsto bēgļu komisāru un ANO struktūrām, sadarbībā ar kurām tad Austrālija šos bēgļus izvēlas, atlasa, pieņem un pārvieto uz Austrāliju. Man interesēja arī viņu pieredze, kā viņi rīkojas ar nelegāliem imigrantiem. Vispārīgos vilcienos ar šo pieredzi Austrālijas kolēģi arī dalījās, neieejot ļoti sīkās detaļās. Šī pieredze no viņu puses man bija noderīga, domājot kā tas ir Latvijā. Tā ir jūtīga tēma un daudzus cilvēkus interesē, un kaut kādā mērā tā austrāliešu pieredze arī mums varētu būt noderīga.

Ilze Nāgela: Vai pārrunājāt Austrālijas pieredzi terorisma apkarošanā?

Andris Teikmanis: Austrālija ir arī šajā lielajā koalīcijā, kas cīnās pret terorismu, pret Islama valsti. Austrālija sadarbojas ar Eiropas valstīm, ar Ameriku un visnotaļ ir noskaņota turpināt savu dalību terorisma apkarošanā. Tur mēs esam līdzīgi domājoši.

Ilze Nāgela: Ko esat jau paspējis izdarīt šīs vizītes laikā? Kādus latviešu centrus jau esat apmeklējis? Vai jau esat ticies ar tautiešiem?

Andris Teikmanis: Es esmu paspējis tikties ar tautiešiem Kanberā, un tā bija ļoti jauka tikšanās. Mēs ne tikai tikāmies, bet arī pārrunājām un vienojāmies par iespēju, ka nākamā gada februārī Kanberas latvieši atkal ir gatavi nodrošināt Latvijas dalību multikultūru festivālā. Tāds bija arī šogad februārī, un tad Latvija bija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm Eiropas ielā kā vienīgā no Baltijas valstīm. Kaut arī mums nav vēstniecības Kanberā, mēs bijām vienīgie, kas tur bija klāt, pateicoties Kanberas latviešiem. Kultūras programmā tur piedalījās arī deju grupa un sniedza savus priekšnesumus. Ļoti labs projekts. Ārlietu ministrija atsūtīja diezgan liela daudzuma dažādus tūrisma materiālus, kas, protams, tika dalīti visiem pasākuma viesiem. Tādā veidā varēja tuvāk iepazīties ar Latviju. Man liekas, ka tautieši tur bija pat pīrādziņus sacepuši un piedāvāja Latvijas konfektes. Tātad mēs sarunājām, ka viņi ir gatavi arī turpināt šo tradīciju. Es tiešām esmu ļoti pateicīgs Kanberas latviešiem; viņi izcili to izdarīja. Es ceru, ka latvieši arī citās Austrālijas pilsētās, piemēram, Melburnā, varētu palīdzēt viņiem; būtu lieliski korim aizbraukt tur padziedāt. Kanberas latviešu kopa ir neliela, bet lieliski darbojās. Tātad šis arī bija viens no manas vizītes darba punktiem.

Es arī pirmo reizi apmeklēju latviešus Hobartā. Man bija prieks satikt tautiešus Hobartā. Tur arī ir neliela, bet ārkārtīgi jauka latviešu kopa, kas aktīvi darbojās; sadarbojas savā starpā un veicina latviskuma uzturēšanu – svin valsts svētkus. Patiešām, viņi dara lielisku darbu. Ieva ar Arnoldu ir sabiedrības dvēseles, stūrakmens, uz kā arī daudz kas balstās. Daudz latviešu tur nav, bet viņi turas kopā.

Ilze Nāgela: Vai šīs Jūsu vizītes laikā apmeklēsit Jaunzēlandi?

Andris Teikmanis: Jā, es esmu ieplānojis kopā ar mūsu biznesa delegāciju apmeklēt Jaunzēlandi Oklendā. Tur mums būs arī tāds biznesa seminārs. Starp citu, mēs būsim pirmie, kas šo pasākumu noturēs jaunatklātajā Eiropas mājā. Oklendā Eiropas komisija ir jau šī gada 23. novembrī atklājusi Eiropas māju. Tas ir tāds Eiropas Nams, kurā notiks dažādi pasākumi saistīti ar Eiropas Savienību, Eiropas Savienības dalībvalstīm, kultūras pasākumi, biznesa pasākumi, koncerti, konferences utt. Un mēs esam pirmie no Eiropas, kas sāks jau apdzīvot šo te Eiropas māju. Tā ir Oklendas centrā, labā adresē, atvērta sadarbībā ar Oklendas Universitāti. Esmu priecīgs, ka mēs būsim pirmie, kas ienesīs šai namā jau kaut kādu praktisku pielietojumu. Ceru, ka kāds no turienes latviešiem arī būs tur klāt. Pamatā šis pasākums ir orientēts uz biznesu ar Jaunzēlandi.

Un, protams, es būšu Jaunzēlandē arī Velingonā, kur būs arī manas gadskārtējās konsultācijas Jaunzēlandes Ārlietu ministrijā.

Ilze Nāgela: Cik daudz un kādu nozaru biznesa pārstāvji šajā braucienā ir ieradušies no Latvijas Austrālijā?

Andris Teikmanis: Delegācija ir dažāda. Tur ir gan dažādas mūsu biznesa veicināšanas un atbalsta organizācijas un asociācijas, kas ir pieteikušās šajā braucienā ar tādiem varbūt vispārīgiem mērķiem – iepazīt biznesa iespējas Austrālijā un tad domāt kādā veidā tās varētu veicināt un attīstīt. Tie ir mūsu tirdzniecības rūpniecības kameras pārstāvji un tirgotāju asociācija, gan darba devēju federācija, gan mūsu elektronikas un elektrotehniskās mašīnbūves asociācija, gan arī vairāki uzņēmumi: mūsu Latvijas Finieris, kas viens no lielākajiem uzņēmumiem ar lielāku pieredzi globālajā eksportā, gan uzņēmums SAF Tehnika, kas arī ir ar lielu pieredzi – patiešām eksportē uz visu pasauli mobilo komunikāciju tehnoloģijas un arī izstrādā jaunus softvēra risinājumus, jaunas programmatūras. Sidnejā būs arī pārstāvis no mūsu jaunās informācijas tehnoloģijas kompānijas Infogram; tā arī ir ļoti strauji augoša kompānija, kas attīsta vizuālās grafikas pielietojamību dažādās mēdiju tehnoloģijās. Pasaules lielās mediju kompānijas jau ir viņu klienti, un viņi vēlas tālāk iespiestais šeit, Austrālijā.

Ir arī Rīgas tirdzniecības ostas pārstāvis, ir arī transporta loģistikas kompānijas pārstāvis, kas strādā arī Rīgas ostā un specializējas transporta tranzītā un loģistikas pakalpojumos. Ir ļoti dažādas kompānijas, dažādās sfērās un dažādās nozarēs.

Ilze Nāgela: Kāds ir šīs komandas ierašanās mērķis, plāns? Vai meklē kontaktus? Vai ir jau kaut ko atraduši? Vai ir jau kādi taustāmi rezultāti, t.i., vai ir jau izdevies nodibināt kādus biznesa kontaktus?

Andris Teikmanis: Jā, daļa kompānijas ir jau sev sameklējuši kontaktus un partnerus. Kopējā delegācijas programma ir tāda, ka mēs katrā pilsētā organizējam biznesa semināru, lai iepazīstinātu Austrālijas biznesa kopienu ar Latviju kā valsti un Latvijas attīstību, ekonomiku un mūsu virzību un sasniegumiem dažādās nozarēs. Tad, protams, ir individuālas tikšanās ar atsevišķu kompāniju starpā. Mūsu goda konsuli tiešām ir ļoti labi pastrādājuši visās pilsētās, palīdzējuši šos sakarus un kontaktus atrast: Jānis Dēliņš, Aldis Birzulis un Valdis Tomanis patiešām ir labi pastrādājuši. Arī Jaunzēlandes puse piedalās gan dažādas biznesa veicināšanas asociācijas un kameras un reģionālo štatu valdību pārstāvji, kas veicina ekonomiku. Es ceru, ka šis brauciens kopumā mūsu biznesa delegācijai tiešām būs noderīgs, jo ir nepieciešams iegūt vairāk informācijas par Austrāliju, par biznesa iespējām Austrālijā, tradīcijām.

Kā jau minēju, mūsu eksports strauji aug, pagājušo gad tas bija nedaudz virs 10 milj. eiro; tā nav pārāk liela summa, bet 10 reizes vairāk nekā austrāliešu eksports uz Latviju. Un šogad mums jau trijos ceturkšņos ir gandrīz 11 milj. eiro; līdz gada beigām vēl viens ceturksnis, un mēs varam rēķināties, ka būs krietni vairāk nekā pagājušā gadā. Tātad perspektīva patiešām šeit ir.

Ilze Nāgela: Vai līdzīgus biznesa cilvēku braucienus uz Latviju no Austrālijas organizē un vada Stokholmā rezidējošais Austrālijas vēstnieks Latvijā?

Andris Teikmanis: Viņam droši vien nav viegli to izdarīt, jo šeit ir tiešām jāstrādā, lai pierunātu Austrālijas biznesa pārstāvjus aizbraukt uz Latviju. Tas nav viegli, jo Austrālijas eksporta produkti pamatā ir dažādas izejvielas, kā piemēram, gāze, ogles, rūda – dažāda veida, urāns; tas ir viss, kas Latvijai nebūtu nepieciešams. Austrālijas un Jaunzēlandes vīnu Latvijā dzer labprāt, un tas arī sastāda daļu no Austrālijas eksporta uz Latviju. Bet ir jāskatās, kas ir tie produkti, kas interesē austrāliešus. Viņus interesē izglītības eksports, tieši tāpat kā Latvijā. Austrāliešu pieredze liecina, ka viņi primāri skatās uz lielajām valstīm; viņus interesē Ķīna, Indija, Indonēzija; Eiropas Savienībā viņus interesē Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija; viņus tiešām interesē lielie mērogi. Šiem mērogiem Latvijai kā mazai valstij ielauzties austrāliešu interešu lokā nav vienkārši, bet mēs to darām un cenšamies arī organizēt viņu biznesa delegāciju vizīti, braucot uz Eiropu, apstāties arī Latvijā un izvēlēties Latviju kā vienu no pieturas punktiem.

Katru reizi, kad es šeit esmu, es viņiem to atgādinu; cerēsim, ka austrāliešu bizness līdz Latvijai nonāks.

Ilze Nāgela: Kādas ir jaunākās ziņas par Latvijas vēstniecības vai konsulāta atvēršanu Austrālijā?

Andris Teikmanis: Ziņas ir tādas pašas – tikpat optimistiskas. Vēstniecības atvēršana Austrālijā ir mūsu plānos. Es esmu drošs, ka pirms 2020. gada mums šeit būs Latvijas vēstniecība.

Ilze Nāgela: Ļoti jauka ziņa, tātad tas būs jau nākamos četros gados. Kad varam cerēt Jūs atkal redzēt Austrālijā?

Andris Teikmanis: Es domāju, ka visdrīzāk nākamā gada beigās, ja neradīsies kādi īpaši iemesli, tad es tradicionāli šo vizīti esmu plānojis gada otrajā pusē.

Ilze Nāgela: Tad varbūt būtu iespējams palikt arī uz Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienām Melburnā 2016. gada decembrī?

Andris Teikmanis: Tas tiešām būtu jauki, bet jau agrā esmu teicis, ka plānot manu vizīti tieši Kultūras dienu laikā ir sarežģīti, galvenokārt tādēļ, kad tad ir Ziemassvētku brīvdienas, un gan Austrālijas, gan Jaunzēlandes valdība tad nav sastopama, bet skatīsimies – pienāks nākamais gads. Es noteikti ļoti labprāt būtu klāt Kultūras dienās un redzētu tās, bet man ir viena vizīte gadā un lai to izplānotu, man ir jāplāno uzturēšanās ne tikai vienā vietā, bet vairākās, kā es to esmu darījis līdz šim. Uzsākot savu vēstnieka darbu Austrālijā un Jaunzēlandē, es esmu apsolījis, ka es tiešām centīšos apmeklēt visus latviešu centrus. Līdz šim esmu apmeklējis ne tikai Sidneju un Melburnu, Adelaidi un Brisbani, bet arī Pertu, Kērnsu, Hobartu. Es tiešām cenšos apmeklēt tautiešus dažādās Austrālijas vietās, bet Austrālija ir liela, un tāpēc patiešām visus vienlaicīgi apmeklēt ir neiespējami.

Ilze Nāgela: Kad varam sagaidīt Latvijas Valsts prezidenta vizīti Austrālijā?

Andris Teikmanis: Es noteikti būtu priecīgs, ja mūsu Valsts prezidents apmeklētu Austrāliju, un es domāju, ka Austrālijas latvieši viņu gaida un būtu priecīgi viņu uzņemt. Lai plānotu Valsts prezidenta vizīti, jābūt patiešām nopietnam iemeslam un nopietnai programmai. Es teiktu, ka vislabākais iemesls, protams, būtu vēstniecības atklāšana; tas tiešām būtu ļoti nopietns iemesls, kas radikāli mainīti visas Austrālijas latviešu kopienas dzīvi, ļoti atvieglotu to.

Ilze Nāgela: Jā, pases maiņa arvien ir aktuāls un bieži sāpīgs jautājums, neskatoties uz to, ka Austrālijā jau bijušas divas mobilās pasu stacijas.

Andris Teikmanis: Mēs darām, ko varam; pagājušo gad šeit veselu mēnesi bija mūsu konsulārie kolēģi; tas patiešām bija ļoti veiksmīgs brauciens, viņi daudziem cilvēkiem palīdzēja sakārtot dokumentus, bet, protams, tas joprojām ir aktuāli. Jārēķinās, ka aizsūtīt vairākus konsulāros darbiniekus uz veselu mēnesi tik tālu un tik ilgi, tas nav vienkārši.

Šogad, piemēram, tādā pašā misijā konsulārie darbinieki aizbrauca uz Brazīliju, kur arī ir daudz latviešu, un arī viņiem ir jāsakārto dokumenti.

Ilze Nāgela: Cik ilgi vēl būsit Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē?

Andris Teikmanis: Pagaidām es to saistītu ar savu atrašanos Londonā, un Londonā es esmu jau divarpus gadus; vēl kādu pusotru gadu es tur plānoju būt. Normālais laiks vēstniekam vienā vietā ir četri gadi. Kad pietuvosies termiņa beigas Londonā, tad skatīsimies, kas notiek ar Austrāliju. Tieši pirms diviem gadiem es uzsāku savu darbu kā Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē.

Ilze Nāgela: Ko Jūs vēlētos teikt laikraksta Latvietis lasītājiem?

Andris Teikmanis: Pirmkārt, es gribētu jau novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un sagaidīt skaistu nākamo gadu! Es gribētu cerēt, ka pa šo laiku ir pieaugusi viņu latvieša pašapziņa. Es domāju, ka šis gads Latvijai patiešām bija ārkārtīgi nozīmīgs. Tas ļoti labi iezīmēja Latviju uz pasaules politiskās kartes. Veselu pusgadu mēs vadījām Eiropas Savienības 500 miljonu cilvēku politiskās un ekonomiskās prioritātes un ieguvām ārkārtīgi lielu pieredzi; es domāju – arī mūsu pašapziņu un zināšanas; kopš tā laika ir pieaugusi arī pārliecība.

Es noteikti gribētu vēlēt – stādīt augstus mērķus un darīt visu iespējamo, lai tos sasniegtu. Mēs kā latvieši esam pierādījuši, ja mēs uzstādām mērķus, tad varam tos sasniegt un tikai no mums ir atkarīgs, kā un cik daudz pasaule par mums uzzina un, protams, es domāju, ka tā ir katra latvieša vēlēšanās, lai pasaule par Latviju uzzinātu tikai labas lietas.

Es gribētu aicināt izmantot mūsu Latvijas simtgadi, lai šos mērķus formulētu: gan savus personīgos, gan visas valsts mērķus saistītu ar Latvijas simtgadi, kas patiešām ir tāda liela, skaista un nopietna robežšķirtne ne tikai valsts vēsturē, bet arī katram latvietim ļauj paskatīties gan uz sevi, gan uz savu valsti. Ko valsts var sasniegt 100 gados, kas tai vēl ir jāsasniedz? Domāt, kā šeit Austrālijā iezīmēt šo Latvijas simtgadi, lai arī austrāliešiem Latvijas vārds kļūtu tuvāks, lai austrālieši, uzzinot par Latviju, to saistītu ar pozitīvām domām. Un, protams, īpaši Austrālijas latviešu organizācijām es novēlētu ļoti nopietni gatavoties, sastādīt jau programmas par to, kā Austrālijā varētu atzīmēt šo Latvijas simtgadi.

Ilze Nāgela: Pateicos par intervijai ziedoto laiku. Priecīgus Ziemassvētkus Jums un Jūsu ģimenei un laimīgu Jauno gadu. Uz tikšanos nākamgad Austrālijā! ■