Ai, bagāti Ziemassvētki...

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku priekšnesums. FOTO Daniela Obraijana (Danielle O’Brien).

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku priekšnesums. FOTO Daniela Obraijana (Danielle O’Brien).

Palielināt / Enlarge

Māra Siksna (stāv). FOTO Daniela Obraijana (Danielle O’Brien).

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku priekšnesums. FOTO Daniela Obraijana (Danielle O’Brien).

Palielināt / Enlarge

Ziemassvētku priekšnesums. FOTO Daniela Obraijana (Danielle O’Brien).

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Daniela Obraijana (Danielle O’Brien).

Sestdien, 13. decembrī, Brisbanes latvieši un latviešu draugi sanāca Latviešu namā, lai iepirktos Ziemassvētku tirdziņā un pēc tam noskatītos skoliņas Saules zaķis sagatavoto priekšnesumu. Viņus sagaidīja jauks pārsteigums – pierādījums, ka dažas čaklas rokas un liela deva labas gribas var sagādāt svētku bagātību galdam un arī skatuvei. Saules zaķu uzvedumu var saukt par bagātīgi izdevušos.

Ziemassvētku tirdziņam sarūpētais acu priekšā pazuda, un dienas vidū visi – mazi, lieli sēdās pie gardām pusdienām. Redzot bērnus, palepojoties ar neparastām cepurēm un apzīmētiem T – krekliem, jutām, ka gaidāms kaut kas īpašs. Pateicoties Saules zaķu skolotājai Mārai Siksnai, kaut kas īpašs arī notika. Viņas gada garumā mācītais materiāls par Latvijas dabu, par mežiem un laukiem lika pamatus svarīgam galamērķim – īsai, bet nopietna darba prasīgai lugai Mežs runā.

Šī luga Mārai nebija sveša, jo 1947. g. Vācijas bēgļu nometnē Mērbekā mazās Ieva un Māra Freidenfelde uzstājās kā mežā ieklīdušas mārītes. Bēgļu bērni ar šo lugu iepriecināja nometnes iedzīvotājus. Lugu sarakstīja rakstniece Elza Klaustiņa, Māras vecāsmātes draudzene. Viegli iedomāties Elzas Klaustiņas motivāciju. Nometnē pavadītie gadi auga garumā, un zinot, ka no mazu bērnu atmiņām ātri izgaist pirmajos gados piedzīvotais un redzētais, pienākums prasīja bērniem atgādināt, mācīt, stāstīt. Mežs runā bēgļu bērniem būtu bijusi visjaukākā, visspēcīgākā mācību grāmata.

Tāpat varbūt varētu teikt par 2015. g. 13. decembra izrādi. Ar visu to, ka tikai daži bērni saprot un runā latviešu valodu, mežs patiešām arī runāja. Gada garumā mācītie dzejolīši iesēdās galviņās, un dejas bija tik jautras un ritmiskas, ka viegli iedejojās. Nebūtu pārspīlēts teikt, ka Mežs runā pārspēja iecerēto un skatītājos atstāja izbrīnu par paveikto darbu, par disciplinēto sēņu un puķu deju, par drošo, kaut grūti sadzirdamo tekstu. Tādu iznākumu var tikai panākt gudra, zinoša un bērniem simpātiska skolotāja.

Skolotājai laimējas ar atsaucīgiem bērnu vecākiem, kuri nāca kā dalībnieki – aiz visiem meža kokiem stāvēja kāda tēvs, starp puķēm un sēnēm kāda bērna māte. Dekorācijām ar gudru lāzerdrukātāja palīdzību nenācās grūti izzāģēt simboliskus bērzus, priedes, egles… visu skatuves mežu. Kostīmu nebija daudz: puķēm, sēnēm – cepurītes, Meža mātei – tumši zaļš mežģīņu mētelis, Ziemassvētku vecītim mētelis izteikti veclaicīgs un sniegbalta bārda, kā no senas bilžu grāmatas. Jāatzīst, ka Danielle O'Brien veidotās cepurītes katru sēnīti, katru ziedu skāra kā ar burvja nūjiņu, mēteļi tāpat apbūra Meža māti un Ziemassvētku vecīti.

Burvība, kas pazibēja lugu skatoties, ir visiem redzama fotogrāfijās – pat mūslaiku tehnoloģijas apsēsto bērnu acīs redz izbrīnu, un, ja dziļāk ieskatās, it kā var just viņu aizturēto elpu: Ai bagātie Ziemassvētki…

Kā Vācijas bēgļu nometnē, tā Brisbanes Latviešu namā Mežs runā tapa, lai stāstītu par Latvijas dabas un senās latviešu valodas bagātību un atgādinātu nepieciešamību to saglabāt nododot no paaudzēs paaudzei!

To darīja katrs sarīkojuma dalībnieks, katrs savā veidā pieliekot roku. Visu vārdus nepieminot, jāsaka visiem liels paldies. Paldies arī tiem, kuri veica neredzamus pienākumus, visu cauru gadu strādājot, lai šāds sarīkojums vispār varētu notikt. Paldies Saules zaķu mājvietas saimniekam – Latviešu nama Saule Ltd komitejai un priekšniecei – Ingai Česlis!

Zigrīda Francis
Laikrakstam „Latvietis“