„Sveika, Latvija!“ – 2015

Palielināt / Enlarge

„Sveika, Latvija“ dalībnieki jūnijā. FOTO Pēteris Cīrulis.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas dalībnieki dodas uz „Skroderdienas Silmačos“ izrādi Latvijas Nacionālajā teātrī jūnijā. No kreisās: Edgars Cīrulis, Annalīsa Daliņa, Kaspars Švolmanis, Mārtiņš Līdums un Aleksandrs Dārziņš. FOTO Pēteris Cīrulis.

Palielināt / Enlarge

„Sveika, Latvija“ dalībnieki jūnijā. FOTO Pēteris Cīrulis.

Amerikas Latviešu apvienība (ALA) kopš 1997. gada ik gadu rīko Sveika, Latvija! skolēnu braucienus uz Latviju. Šķiet, ka pirmo reizi braucēji no Austrālijas pievienojās 2007. gada augusta Sveika, Latvija! (18. ceļojumā); dalībnieki bija: Māra Jefimova, Kārlis Ziedars un Laima Ziedare, un pirmā audzinātāja (pavadone) no Austrālijas bija Valda Jefimova.

2015. gada ceļojumi bija pēc kārtas jau 33. ceļojums – jūnijā un 34. ceļojums – augustā. No Austrālijas pa šiem gadiem Sveika, Latvija! braucienos jau ir piedalījušies 26 dalībnieki, 2015. gadu ieskaitot.

Šīs vasaras divos braucienos kopā piedalījās 7 jaunieši no Austrālijas: Edgars Cīrulis, Annalise Daliņa, Aleksandrs Dārziņš, Maija Drēziņa, Ronans Lārmanis, Mārtiņs Līdums un Kaspars Švolmanis.

Uzdevu jauniešiem dažus jautājumus; piedāvāju laikraksta Latvietis lasītājiem viņu stāstus.

Ilze Nāgela: Vai pirmo reizi biji Latvijā? Ja nē, tad kuru reizi jau apciemoji Latviju?

Kaspars Švolmanis: Sveika, Latvija! ceļojums nebija mans pirmais ceļojums uz Latviju. Esmu lepns, ka esmu jau iepriekš bijis ar manu ģimeni.

Mārtiņš Līdums: Šogad es ceturto reizi apciemoju Latviju.

Maija Drēziņa: Nē, šī nav mana pirmā reize Latvijā, es biju pirms pieciem gadiem ap Ziemassvētku laiku.

Ronans Lārmanis: Šī nav pirmā reize Latvijā, mēs esam bijuši Latvijā daudzas reizes; es pat nezinu skaitli no galvas.

Ilze Nāgela: Kas bija tas, kas Tevi visvairāk pārsteidza šajā ceļojumā? Vai bija kāds smieklīgs piedzīvojums? Vai kaut kas apbēdināja?

Kaspars Švolmanis: Es šajā ceļojumā nesagaidīju, ka būs tik garšīgs ēdiens un ērta apmešanās katru dienu un vakaru. Mums bija neskaitāmi smieklīgi momenti, ko droši vien nevarēšu atkal piedzīvot.

Maija Drēziņa: Visur, kur mēs bijām, bija ļoti interesanti. Biju patīkami pārsteigta, cik ātri iepazinos ar citiem jauniešiem, un priecājos, ka tagad man ir daudzi jauni draugi. Vai bija kāds smieklīgs piedzīvojums? Jā, bija daudz smieklīgu piedzīvojumu, bet es īpašu atceros, ka manai grupai vajadzēja iztēlot Lāčplēša stāstu. Visi kostīmi un aktieri bija ļoti smieklīgi. Vai kaut kas apbēdināja? Tikai kad bija jāatvadās no visiem maniem jaunajiem draugiem pēc tik īsa laika kopā.

Mārtiņš Līdums: Viens moments, kas mani ļoti pārsteidza, bija Liepājas Kara osta. Šī bija īpatnēja vieta, jo tur bija daudz kara laika ēkas. Mēs iegājām Kara ostas cietumā, redzējām un piedzīvojām, kā Otrā pasaules kara laikā cietumnieki tika uzmanīti. Bija grūtu ticēt, kā Otrā pasaules karā laikā cietumnieki tika kontrolēti tik ļoti stingri un pazemojoši.

Ronans Lārmanis: Vispārsteidzošākais moments šajā braucienā bija Kolkas Raga apmeklējums, redzot, kā divas straumes satiekas, ir ļoti interesanti. Viena lieta, kas man apbēdināja, bija skatoties uz dienas plānu un redzot – Muzeja apmeklējums. Mēs ĻOTI daudz muzejus apmeklējām.

Ilze Nāgela: Kas šajā ceļojumā bija tieši tā, kā Tu sagaidīji?

Kaspars Švolmanis: Es nezināju, ko sagaidīt Sveika, Latvijas! ceļojumā. Viss gāja, apmēram, kā plānots, bet vienreiz autobuss salūza, un mēs netikām uz Gaiziņkalnu. Bija vienmēr interesanti redzēt, kas notiks katru dienu un kādi piedzīvojumi man būs.

Mārtiņš Līdums: Tā kā es esmu jau bijis iepriekš Latvijā, bija, kā pilnīgi sagaidīju; pazinu visu Vecrīgu un visas tās ēkas, tirdziņus un restorānus. Es arī sagaidīju redzēt visas Latvijas jūrmalas. Kad mēs braucām pa Latviju, – bija tieši tā, kā es atcerējos. Man ļoti patika atkal visur dzirdēt latviešu valodu, kad staigāju gan pa ielu, gan veikalos.

Ronans Lārmanis: Ka varēja salīdzināt atšķirības no visiem četriem novadiem.

Maija Drēziņa: Man tā patika viss ceļojums. Visi, kas bija iepriekš bijuši, man teica, ka patiks, un viņiem bija taisnība!

Ilze Nāgela: Vai Tu Latvijā varēji sazināties, lietojot tikai latviešu valodu?

Kaspars Švolmanis: Ir laba jušana, ka es varēju sarunāties ar latviešiem latviešu valodā, ņemot vērā, ka es esmu dzimis un dzīvojis Austrālijā. Ir īpaša lieta, ka varu runāt dažādās valodās.

Mārtiņš Līdums: Bija ļoti izpalīdzīgi, ka es varēju runāt latviešu valodā. Es varēju labi sarunāties ar Latvijas bērniem, kad mēs apciemojām dažādas skolas. Es arī varēju sazināties ar daudziem latviešiem latviešu valodā bez grūtībām.

Maija Drēziņa: Jā, es ar visiem skolas bērniem un vecākiem varēja sarunāties latviešu valodā. Mana latviešu valoda arī uzlabojās, kamēr es tur biju. Es iemācījos daudzus jaunus vārdus, kas paplašināju manu valodu.

Ronans Lārmanis: Protams. Latvija paliek Latvija.

Ilze Nāgela: Ja būtu iespēja, vai Tu vēlētos atkal doties uz Latviju? Varbūt gribētu kādu laiku mācīties/studēt Latvijā?

Kaspars Švolmanis: Nu, protams, ka es gribētu atkal doties uz Latviju. Būtu stulbi iemācieties valodu, kultūru un tradīcijas un tos nelietot Latvijā. Tamdēļ es vienmēr gribētu atgriezties Latvijā.

Mārtiņš Līdums: Es noteikti gribētu atkal doties uz Latviju, kad man būs tā iespēja aizbraukt. Es vēl neesmu drošs, vai es gribētu mācīties Latvijā tagad.

Maija Drēziņa: Jā, man ļoti patiktu atkal doties uz Latviju.

Ronans Lārmanis: Es jau šeit uz gadu palikšu un mācīšos.

Ilze Nāgela: Vai piedaloties šai braucienā, ieguvi jaunus draugus – latviešus no Amerikas, Kanādas, Latvijas?

Kaspars Švolmanis: Es šajā ceļojumu esmu ieguvis daudz jaunus draugus no Amerikas un Latvijas. Ir vienmēr grūti šos draugus paturēt, jo viņi dzīvo otrā pasaules pusē, bet cerams, ka varēsim satikties nākotnē.

Mārtiņš Līdums: Šajā braucienā es esmu varējis iegūt daudzus jaunus draugus no Latvijas un Amerikas (mums nebija neviens no Kanādas, diemžēl). Pēc šī brauciena es vēl uzturu kontaktus internetā ar pāris Amerikas un Latvijas draugiem.

Maija Drēziņa: Jā, tikai vēl viens dalībnieks bez manis bija no Austrālijas, un tāpēc man iznāca iegūt daudzus jaunus draugus no ASV, Kanādas un Latvijas. Es vēl sazinos regulāri ar maniem jaunajiem draugiem.

Ronans Lārmanis: Brauciena beigās man šķiet, ka visi bijām viens otram draugs.

Ilze Nāgela: Kā, Tavuprāt, atšķiras Latvijas, Austrālijas un Amerikas jaunieši? Kas jums kopīgs? Kas atšķirīgs?

Kaspars Švolmanis: Es domāju, ka kaut mēs esam no otras pasaules puses, mēs esam visi līdzīgi kā cilvēki. Mēs esam tajā pašā vecumā un visi ejam skolā. Vienīgās starpības ir individuālās starpības. Katrs cilvēks ir savādāks, bet mēs neesam savādāki dēļ vietas, kur esam dzimuši. Tomēr mēs visi esam latvieši.

Mārtiņš Līdums: Nu, vislielākais, ar ko atšķiramies, cik labi visi var runāt latviski. Visi Latvijas latvieši māk labāk runāt nekā austrāliešu un arī amerikāņu latviešu jaunieši. Mums visiem ir tā pati latvietība, un visi ir ļoti draudzīgi.

Maija Drēziņa: Atradu, ka bija vairāk līdzības nekā atšķirības. Baudījām kopīgi labu humoru un bija jauki satikt jauniešus citā pasaules pusē, kas iet uz latviešu skolu, dejo un dzied latviski.

Ronans Lārmanis: Vislielākā atšķirība, ko es atklāju par Ameriku – Austrāliju, bija, ka likumi ļoti mainās. Lietas, kas Austrālijā būtu aizliegtas, ir neaizliegtas Amerikā. Kad es viņiem izstāstīju, ka nevar šautenes vienkārši nopirkt, viņiem pagāja vismaz divas dienas, lai to apgūtu.

Ilze Nāgela: Ko Tu vēlētos vēl pastāstīt par šo braucienu?

Kaspars Švolmanis: Es gribētu pastāstīt visiem par šo speciālo ceļojumu. Tas bija tik savādāks no manas ikdienas dzīves mājās. Tas bija otrā pasaules pusē pavadīts laiks ar veciem un jauniem draugiem, bez manas ģimenes, skaistajā zemē. Es tomēr tur jutos kā mājās, un tā ir īpaša jušana.

Mārtiņš Līdums: Es domāju, ka bija ļoti jauki, ka mēs varējām svinēt Jāņus kopā ar Bebrenes skolas skolēniem.

Maija Drēziņa: Ka visiem, kam ir iespējas, vajadzēt braukt, jo tas bija viens no labākajiem piedzīvojumiem, kas man ir bijis. Tās dienas bija tik nodarbībām un piedzīvojumiem pilnas, nekad nepalika garlaicīgi.

Ronans Lārmanis: Es ieteiktu visiem, kuri plāno šo braucienu, lai viņi kārtīgi izguļas, jo jūs daudz daudz staigāsiet.

* * *

Mani pirmie iespaidi

Kad beidzot ielidojam Rīgas lidostā, es zināju, ka ceļojums ir sācies. Es biju mazliet kautrīgs, kad mēs satikāmies ar Amerikas latviešu jauniešiem. Tāpēc, ka es nekad nebiju saticis šos jauniešus, un nu būs jāpavada divas nedēļas, dzīvojot ar viņiem. Bet pēc kāda laika mēs ātri palikām par labiem draugiem. Man jāsaka, ka šis ceļojums bija ļoti iespaidīgs, zinot, ka es esmu šeit Latvijā ar saviem draugiem no Austrālijas un Amerikas un ka esmu ārprātīgi tālu prom no mājām.

Man ļoti patika dzert kvasu. Ir žēl, ka to nevar nopirkt Austrālijā. Ir ļoti latviska jušana iet pirtī un tad dzert kvasu. Tādu jušanu nevar sajust nekur citur pasaulē kā Latvijā. Pirts ir arī burvīgs veids kā labāk iepazīties ar citiem. Pēc pirts mēs bieži lecām dīķī un paplunčājamies kopā.

Mēs svinējām Jāņus ar Bebrenes skolēniem no Latvijas. Tur mēs dejojam un dziedājām lietū. Tā arī bija skaista diena, un tās atmiņas paliks manā galvā mūžīgi.

Latvija ir tik skaista zeme. Koki, ezeri, upes, viss ir skaisti. Tā ir ļoti īpaša un savādāka zeme ,bet tā ir mūsu Latvijā. Pat ja viņa ir maziņa, bija tik brīnišķīgi redzēt visu to, ko redzējām šajā ceļojumā. Tamdēļ man jāpateicas LAAJ un ALA, ka mēs varējām šo iespēju piedzīvot. Arī jāpateicas mūsu vecākiem, ka viņi atļāva mums ceļot pa pasauli bez viņiem.

Kaspars Švolmanis

* * *

12. jūnijā mēs izlidojam no Melburnas, un 36 stundas vēlāk bijām Rīgā. Mēs bijām 5 jaunieši no Austrālijas un 15 no Amerikas. Divās nedēļās mēs bijām Rīgā, Siguldā, Madonā, Rēzeknē, Ogrē, Liepājā, Ventspilī un daudz citās vietās, kur iepriekš nebiju bijis. Man ļoti interesēja Liepājas kara ostas muzejs, maizes muzejs, Stūra māja, kā arī teātris Skroderdienas Silmačos. Liepājā arī gājām iepirkties pa veikaliem un uz tirgu, kur nopirkām augļus un suvenīrus.

Mums visiem arī patika iet pirtī. Gandrīz katru otro nakti gājām pirtī un pēc tam tūlīt lecām dīķī. Austrāliešiem arī iegaršojās kvass, un to pirkām katru dienu, kur iespējams. Mīļākais ēdiens man bija cūkas karbonādes ar sēņu mērci un kartupeļi. Mēs ļoti labi ēdam.

Sveika, Latvija! brauciens bija ļoti patīkams. Paldies visiem!

Edgars Cīrulis

* * *

Es biju vienīgā meitene no Austrālijas, tā ka pēc garā lidmašīnas brauciena, es nevarēju sagaidīt satikt latviešu meitenes no Amerikas. Man Latvijā vislabāk patika satikt visus latviešus no skolām Latvijā. Bija ļoti jauki runāt ar viņiem par viņu interesēm un kā tas ir savādāk no tā, kas mums interesē. Man arī patika, ka mēs pavadījām Jāņus ar Bebrenes skolēniem. Man arī ļoti interesēja, kā Amerikas latvieši arī iet uz Latviešu skolu, kā viņi svin Jāņus un ka viņiem arī ir vasaras nometnes, tieši kā mums ir šeit.

Man vislabāk patika pēdējais vakars, kur mums bija ballīte ar Bebrenes skolēniem. Mēs visi dancojām tautas dejas un rotaļas un tad mēs klausījāmies mūsu vismīļākās dziesmas no Austrālijas un Amerikas.

Paldies visiem, kas piedalījās un palīdzēja mums šo ceļojumu piedzīvot!

Annalīse Daliņa

* * *

Domas par „Sveika, Latvija!“

Šogad jūnijā es piedalījos Sveika, Latvija! braucienā. Man šis brauciens ļoti patika, jo es varēju redzēt un apciemot daudzas jaunas vietas Latvijā, un bija iespēja iepazīties ar citiem jaunieši no Amerikas un Latvijas. Bija ļoti grūti izmeklēt, kas man vislabāk patika Latvijā. Bijā jauki svinēt īstus latviešu Jāņus ar Bebrenes vidusskolniekiem, dejot latviešu tautas dejas, pīt ozola lapu vainagus, baudīt lielo ugunskuru un sagaidīt līdz kamēr saule uzausa.

Man arī ļoti patika apskatīt Siguldu un Turaidas pils, kā arī Rīgu. Stūra māju apskatīt bija ļoti interesanti, it sevišķi uzzinot visu vēsturi. Vispārīgi, es domāju ka šis ceļojums bija ļoti vērtīgs, jo varēju redzēt visādas vietas Latvijā, par kurām es esmu mācījies latviešu skolā, bet vēl nebiju īsti piedzīvojis.

Brauciens pa Latviju stiprināja manu latvietību un saites ar Latviju. Es noteikti atkal gribu braukt uz Latviju. Ceru, ka Sveika, Latvija! vēl turpināsies, lai citiem jauniešiem arī būtu iespēja šo pasākumu baudīt!

Mārtiņš Līdums