Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Mēs salām, bijām pusbadā, bet mūsu garu tas nesalauza...“*

DV Kanberas nodaļas DV 70 gadu atcere

Laikraksts Latvietis Nr. 391, 2015. g. 7. dec.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

DV Kanberas nodaļas vanagi un vanadzes. No kreisās pirmā rindā: Imants Skrīveris, Arvīds Purvis, Žanis Mediķis, Andrejs Grigulis. Otrā rindā no kreisās: Inta Skrīvere, Ingrīda Grēviņa, Lita Ātrena, Brigita Voitkusa, Inta Peina (Payne), Biruta Vilkina, Aira Grigule. FOTO Egons Eversons.

Pēc Otrā Pasaules kara beigām lielā daļa latviešu karavīri tika sūtīti uz gūstekņu nometni Cēdelgemā (Zedelgem), Beļģijā. Ar ikdienišķiem vārdiem Auseklis Zaļinskis izsaka, ko karavīri cerēja un ko atrada –

Cerot „flēģi'“ baigu, šurpu brauci tu –
Cigaretes, paiku, lepnu dienestu,
Bet Brigē smīnē dzelzceļnieks. –
Tiem „bumbierus“ un „desu“ sniegs
Tai Cedelghēmā, draugs!

Un kad vilciens pietur – ai, kāds pārsteigums!
„Hotelim“ gar vārtiem postens staigā drūms.
Un prāto letiņš, nav vairs joks –
Visapkārt dzeloņdrāšu žogs
Tai Cedelghēmā, draugs.

Bijušais cēdelgemietis Žanis Mediķis stāsta: „Šīs nometnes barakas bija kādreizējās beļģu armijas munīcijas noliktavas. Katrā barakā divstāvu gultās bija novietoti ap 150 karavīri. Barakas nebija apsildītas, bez griestiem, ar skārda jumtu un cementa grīdu. Āra temperatūra no rītiem bija līdz mīnus 8C. Segu vietā mums izsniedza vēl neizlietotos maisus, kas tika lietoti kritušo karavīru apbedīšanai. Vēl šodien viens šāds maiss ir manā īpašumā. Tikai divas vājas spuldzes apgaismoja visu lielo baraku. Un uzturs bija vājš.

Bet, lai cik grūti bija šie apstākļi, mūsu garu tie nesalauza. Drīz vien nodibinājās kori, teātru kopas, sporta nodarbības, dažādi kursi un lekcijas; iznāca divi laikraksti, žurnāli un citi iespieddarbi, un tika noturēti regulāri dievkalpojumi.

Jāpiemin Kanberas nodaļas aizsaulē aizgājušais biedrs Jānis Juškevics, kura vadībā izgatavoja Brīvības pieminekļa attēlu ar visām figūrām, apmēram 2m augstumā.

Jau agrāk citās nometnēs iesāktā doma par kopīgu organizāciju, īstenojās Cēdelgemā, 1945. gada 28. decembrī, kad nodibinājās Daugavas vanagi, ar vanagu dziesmu Daugavas vanagi (J. Graubiņa mūzika, V. Plūdoņa vārdi).

1946. gada pirmā pusē jau sākās mūsu atlaišanas no gūsta.“

Otrs cēdelgemietis – Arvīds Purvis stāsta par notikumu tranzītnometnē, Briselē. Kara gūstekņi, bijušie karavīri, dažādas tautības, bet lielāko tiesu baltieši bija sapulcināti kopā, lai uzklausītu Padomju Savienības pārstāvja aicinājumu atgriezties mājās. Angļu militārās vadības pārstāvis ieteica viņiem no sava apģērba noņemt ikvienu viņu tautības identificēšanās zīmi. Tā kā viņiem nebija ne nažu, nedz šķēres, tad ar atgriezto konservu bundžu vāku asajām malām viņi noārdīja sarkanbaltsarkanos vairodziņus no viņu uniformām. Purvis saieta dalībniekiem parādīja savu 70 gadus saglabāto sarkanbaltsarkano vairodziņu.

Bet it sevišķi dziļi atmiņā viņam ir palicis pirmais dievkalpojums Cēdelgemas nometnē. Purvis saka: „Es klausījos, es aizmirsu visas grūtības un pārestības. Un uz brīdi bija tik labi...“

No informāciju avotiem izriet, ka kopskaitā bija ap 25 000 latviešu karavīru, no kuriem Cēdelgemā angļu gūstā aptuveni bija 12 000 karavīru.

Gūstam beidzoties, angļu militārā vadība karavīrus izvietoja vairākās nometnēs Vācijā. No šīm nometnēm viņi centās iekļauties toreizējās latviešu nometnēs. Bet ne katra nometne viņus pieņēma, nebija brīvas vietas vai kādi citi iebildumi.

Izceļošanas laikā šie bijušie karavīri izklīda pa visu pasauli, lai atkal varētu uzsākt jaunu dzīvi. Lielā daļa no viņiem palika uzticīgi toreiz dibinātai Daugavas vanagu organizācijai un tās mērķiem. Viņu rindas kļūst arvien retākas, bet viņu vārds iemūžināsies Latvijas tautas varoņu vēsturē.

Kanberā vēl ir četri bijušie cēdelgemieši – Arvīds Briedis, Zigis Klēģeris, Žanis Mediķis un Arvīds Purvis.

DV Kanberas nodaļas rīkotā DV 70 gadu atcere notika sestdien, 12. decembrī, Imanuela baznīcas zālē Lyons. To atklāja vanadžu vadītāja Inta Skrīvere. Ar baltu rozi viņa sveica divus klātesošos cēdelgemiešus – Arvīdu Purvi un Žani Mediķi. Turpinājumā Andrejs Grigulis nolasīja Žaņa Mediķa sagatavotu īsu pārskatu par Cēdelgamu. Brigita Voitkusa, savukārt, pastāstīja par viņas vīra, mācītāja Vernera Voitkus piemiņas plāksnes iesvētīšanu Lestenes baznīcā. Noslēgumā Inta Skrīvere lasīja dažas Cēdelgemas gūsta laikā rakstītās dzejas un to starpā vienu Jāņa Juškevica sarakstītu, dzejoli.

Noslēgumā visi nodziedāja Daugavas vanagi un Daugav' abas malas.

Sekoja vanadžu sagatavotās pusdienas. Viss tīrais atlikums labdarībai Latvijā un šeit Austrālijā.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“

* Žanis Mediķis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com