Divas aizdegtas svecītes skuju vainagā

Uz programmas lapiņas egles skuju vainags ar divām aizdegtām svecītēm; baznīcas zālē pie mirdzoši balti klātiem galdiem priecīgi ļaudis svētku gaidās, un bagātīgs uzkodu klāsts; zāles priekšā goda vietā grezna eglīte ar Kristus zvaigzni galotnē. Tāds skats atklājās katram drošsirdīgajam, kas nebaidījās no kārtējā Adelaides karstuma viļņa (+41°C!), un apmeklēja draudzes dāmu komitejas gadskārtējo Adventa pēcpusdienu svētdien, 6. decembrī.

Paklausot Bībelē rakstītam: Slavē to Kungu ar mūziku, pēcpusdiena sākās ar dziesmu Tuvāk pie Dieva kļūt. Pēc Rasas Fejas lasītā dzejoļa par eglīti, balsis atkal pacēlās dziesmā Klāt brīdis svēts, ko gari sveic. Ilga Vēvere lasīja gan prozu, gan dzeju, un kopīgi dziedātā Tu mazā, klusā Betlēme ievadīja Daugavas Vanadžu Ansambli, kas nodziedāja divas dziesmas: Mirstīgais, šai brīdī klusē un Eglīte. Inese Laine nospēlēja divus vijoles solo skaņdarbus, un nopietnā daļa beidzās ar visiemīļotāko Ziemassvētku dziesmu – Klusa nakts.

Dāmu komitejas priekšniece Maija Sila, ar saviem rūķīšiem ķērās pie lieliem dāvanu kurvjiem, un katram apmeklētājam tika pa sainītim pēc paša izvēles. Uzkodu galds, kā jau vienmēr pie draudzes dāmām, vai lūza no gardumiem, cits par citu kārdinošāks. Krāšņas sviestmaizītes gan uz baltmaizes, gan rupjmaizes pamata, mijās ar tik skaistām un garšīgām kūkām, ka bija grūti izvēlēties, ko ņemt, ko atstāt. Tādās reizēs vienmēr ir žēl, ka cilvēkam ir tikai viens vēders, nevis tā, kā govij – četri! Un, ja nu vēl tūlīt pēc tam ir jāiet uz nākamo eglīti, kur zināms, būs atkal garšīga ēšana, tad nu noteikti krietni jāpievaldās. Nopietni jāapsver, vai otrais, ļoti garšīgais biezpiena kūkas gabals (tik devīgos gabalos sagriezta!) liks vēlāk atteikties no mutē kūstošā cūkas cepeša ar skābiem kāpostiem...

DV Vīru koris „Daugava“ svin svētkus

Pavisam cita rakstura Ziemassvētku svinības notika Edgara un Maldas Ceplīšu viesmīlīgajā namā tūlīt pēc Adventa pēcpusdienas. Edgars, kā VK priekšnieks, vienmēr uzņemas savā mājā sarīkot korim eglīti, un tā arī šogad. Edgaram ir peldbaseins un dārza māja ar bagātīgi apgādātu bāru, un, ne mazāk svarīgi šinī 41C grādu dienā, – lielas jaudas vēsinātāju.

Peldbaseinu šoreiz tomēr neizmantojām, jo drīzi vien, koristi sasēdās pie galdiem un diriģentes Ineses Laines vadībā nodziedāja pāris Ziemassvētku dziesmas. Runas bija īsas un kodolīgas, galvenokārt, – pateicības atsevišķiem koristiem par šogad veiktiem īpašiem pienākumiem: diriģentei par lielo darbu, Jānim Kaunesim par kafijas vārīšanu mēģinājumu starpbrīžos, Edgaram par priekšnieka pienākumu veikšanu. DV Adelaides nodaļas priekšniece pateicās koristiem un diriģentei par korim un nodaļai veltīto darbu, jo kas gan būtu Daugavas Vanagu svinīgie piemiņas sarīkojumi bez vīru dziesmām? Jāpiemin arī kora sarīkojums, kas šogad izdevās pārsteidzoši labi, ņemot vērā kora nelielo sastāvu un caurmēra gadu skaitu. Gribasspēks, dziesmas mīlestība un dažu radu un draugu palīdzība ļāva pārvarēt visus šķēršļus.

Paredzētais cūkas cepetis uz lauku pavarda cepts patiešām kusa mutē, tā kā zobiem gandrīz pietrūka darba, un kopā ar kāpostiem, veseliem ceptiem kartupeļiem un dažādiem salātiem garšoja tik lieliski, ka ēšanas laikā (tomēr labi, ka atteicos no otrā, lai cik garšīgā, biezpiena kūkas gabala!) telpā valdīja laimīgs klusums, kamēr pie darba lika nažus un dakšiņas.

Dziedāšana un spraigas pārrunas turpinājās vēl dažas stundas. Koris savu darbību atsāks februāra otrajā ceturtdienā, 2016. gadā.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“