Skauti un gaidas Latvijā svin 25 gadu jubileju!

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Vad. Arnis Vējiņš, prezidents Raimonds Vējonis, vad. Anita Vējiņa. FOTO Zaļaiskalns.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Vad. Jānis Iklavs, vad. Agnija Jansone, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. FOTO Zaļaiskalns.

Palielināt / Enlarge

Kopbilde. FOTO Zaļaiskalns.

Jau ir pagājuši 25 gadi, kopš 1990. gada 24. novembrī Rīgas Pils sarkanajā zāle skautu un gaidu vadītāji savā konferencē pieņēma statūtus Latvijas Skautu un gaidu centrālai organizācijai (LSGCO).Toreiz šīs jaunās organizācijas vadībā galvenokārt bija pirmskara Latvijas skautu un gaidu vadītāji un vadītājas, kā arī bijušie skauti un gaidas. Pēc divdesmit pieciem darbības gadiem ir notikusi vadības maiņa un dibinātāju vietā nākuši jaunieši, kuri sākuši savas skautu un gaidu gaitas jau LSGCO rindās.

Piemiņas sarīkojums notika 2015. g. 28. novembrī Nordic Club House telpās, Rīgā, klāt esot Valsts augstākām amatpersonām. Norisi vadīja Latvijas Skautu priekšnieks vad. Jānis Iklāvs un Latvijas Gaidu priekšniece vad. Agnija Jansone. Pēc visu klātesošo nodziedāto Valsts himnu, kā pirmais apsveicējs bija Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Savā uzrunā viņš pakavējās pie latviešu skautisma un gaidisma vēsturi caur daudziem gadiem un īpaši pateicās latviešu trimdas skautu un gaidu kustībām par skautu un gaidu darbības turpināšanu padomju okupācijas gados un atgriešanu Latvijā. Tālāk viņš uzsvēra skautu un gaidu labā darba paražu. Ja katrs skauts un katra gaidu veic vienu labo darbu katru dienu, tad 800 LSGCO biedri veic 800 labos darbus ikdienā, kur kopsumma varētu būt pāri par 200 000 katru gadu. „Tas ko jūs darāt, ir laba un patiesa dāvana Latvijai,“ teica prezidents. Prezidents vēl minēja, ka vēsturiski skautu organizācija ir nedaudz vecāka par Latvijas valsti un „..tātad jūs bijāt vieni no tiem, kas stiprināja valstisko ideju un ņēma līdzdalību valsts dibināšanā.“

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Muižniece, kā arī Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile minēja skautu un gaidu pamatprincipus, likumus un solījumu, kas šodien ir it sevišķi nozīmīgi; aicināja būt modriem par savu tautu un tēvzemi.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pieminēja ģen. Kārli Gopperu, kurš ar savu stāju, drosmi un vadības spējām iedvesmoja ne tikai strēlniekus, bet arī skautus un gaidas.

Šiem apsveikumiem sekoja vad. Jāņa Iklāva un vad. Agnijas Jansones pārskats par 25 gadu darbību foto attēlos un statistiku; gadu gājumā ir notikušas vismaz 53 000 nodarbības, 8 000 solījumi un vairāk kā 600 nometnes.

Vadītāji Maija un Jānis Šķinķi tika sumināti par visu 25 gadu palīdzību LSGCO, darbojoties kā Latviešu skautu un Latviešu gaidu kustību sakarnieki ar LSGCO.

Programmas daļā vēl jāpiemin stāstījumi no vairākiem bijušajiem LSGCO locekļiem, kuri ir izauguši un tagad strādā savās profesijās: Elīza Ēlerte – politiķe un diplomāte, Artūrs Mednis – uzņēmējs un marketinga speciālists, Linda Krustiņa strādā kā vecmāte, Madara Skudra – pedagoģe, kā arī guntiņa Paulīne Jirgensone. Skauts Gustavs Tālmanis iepriecināja klātesošos par nākotnes plāniem, kā arī četri roveri klāstīja plānus Latvijas simtgadei, Iededzies par Latviju – ieplānojot velo un/vai pārgājienu takas visapkārt Latvijai. Visi uzsvēra skautisma un gaidisma audzināšanas principus, kas viņiem noder savās profesijās un skolas gaitās.

Turpinājumā sekoja vairāki apsveicēji, no Latviešu skautu kustības un Latviešu gaidu kustības sveicienus nodeva Latviešu skautu priekšnieks vad. Arnis Vējiņš: „Otrā pasaules kara laikā abas organizācijas tika likvidētas, un nevarēja darboties zem Padomju okupācijas. Pēc kara beigām bijušie vadītāji un vadītājas, roveri un lielgaidas uzsāka jaunas organizācijas bēgļu un kara gūstekņu nometnēs – Latviešu Skautu un Latviešu Gaidu Kustības. Vēlos 1940os gados pārcēla savu darbību uz rietumiem – kopā ar latviešu bēgļu izceļošanu – un turpina vēl līdz šai dienai darboties ASV, Kanādā un Austrālijā. Tad kad Latvijā bija iespējams atsākt skautošanu un gaidošanu, 1989. gadā mūsu kustības varēja uzņemt kontaktus ar skautu un gaidu darbības atjaunotājiem Latvijā. Sākuma gados daudz palīdzējām: ar padomiem, vadot vadītājiem sagatavošanas kursus, sūtot inventāru kas nebija Latvijā pieejams. Pa gadiem mūsu kustību locekļi ir piedalījušies daudz LSGCO rīkotās nometnēs un citos pasākumos. Pēc diviem gadiem – 2017. gadā svinēsim Latviešu skautisma simtgadi, Latviešu skauti un gaidas pulcēsies Latvijā uz LSGCO rīkoto Lielo jubilejas nometni. Latviešu Skautu un Latviešu Gaidu Kustību vārdā es apsveicu LSGCO savā lielā jubilejā, un par visiem panākumiem par šiem gadiem. Novēlu LSGCO turpināt plaukt un zelt.“

Apsveicēju rindā no Rīgas Latviešu Biedrības runāja Guntis Gailītis, kas minēja kā Biedrība tā pat kā skautu un gaidu organizācijas 1940. gadā tika slēgtas, Juris Ulmanis no Eiropas skautu fonda atcerējās savas mazskautu gaitas un par prieku visiem nosauca mazskautu lielo saucienu. Sveicienus nodeva Rīgas Domes izglītības, kultūras, sporta departamenta un jaunatnes lietu vadītājs Dmitrijs Zverevs, Egīls Hermanis no Ogres domes pateicās par labo sadarbību. No Likteņdārza sveicienus nodeva Kokneses fonda valdes priekšēdētāja Valda Auziņa, kas minēja, ka skauti un gaidas kopš 2007. gada katru gadu talko Likteņdārzā. Vēl apsveicēju rindā Mazpulku vadītāja Randa Medne un Ilze Juhnēviča, kā arī Druvis Kleins no Jaunsargu organizācijas.

Rakstiskus apsveikums bija atsūtījuši bijušie Valsts prezidenti un LSGCO Goda prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.

„Jūsu nesavtīgais darbs ir veidojis spēcīgas mūsu bērnu un jauniešu personības, asus prātus un siltas sirdis. Neatsveramais dzīves gudrību spēks šeit liek pamatus gudriem nākotnes soļiem un plašām iespējam“, raksta V. Zatlers.

Pēc oficiālās daļas uzņēma visu klātesošo kopbildi , kur fotogrāfam bija grūtības visus, pāri par 200 dalībniekus, ielikt vienā kopējā bildē. Sekoja jubilejas kliņģeri un atmiņu stāsti par pavadītiem gadiem. Valsts prezidents nepaspēja pat apēst kliņģeri kad visi vēlējās ar viņu nofotografēties, ko viņš arī laipni veica un palika līdz pat sarīkojuma beigām. Jubilejas sarīkojums bija plaši aprakstīts vietēja presē, radio un televīzijas programmās.

Vad. Maija un Jānis Šķinķis
Laikrakstam „Latvietis“