LKA pilnsapulce

Latviešu kreditkooperatīvs Austrālijā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Linda Klūkasa (Clucas), Ēriks Cīrulis, Pēteris Delvers. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

Pilnsapulce Latviešu namā. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ēriks Cīrulis, Linda Klūkasa (Clucas), Pēteris Delvers, Edvīns Misa, Igors Dimits, Kārlis Žubeckis. FOTO Ilze Nāgela.

Pēc LKA pilnsapulces Latviešu namā. No kreisās: Cīrulis, Roksija Reitere, Pēteris Delvers, Gunta Delvera. FOTO Linda Klūkasa (Clucas).

Pēc LKA pilnsapulces Latviešu namā. No kreisās: Ināra Žubecka, Ilze Nāgela, Kārlis Žubeckis. FOTO Linda Klūkasa (Clucas).

Saulainajā, 8. novembra, svētdienā Melburnas Latviešu nama Misiņa zālē notika Latviešu Kredītkooperatīva Austrālijā (LKA) pilnsapulce. Ieradušies bija apmēram 15 LKA (jeb LACC – Latvian Australian Credit Co-operative) biedri.

Sanāksmes sākumā tik nolasīti pagājušā gadā mūžībā aizgājušo LKA biedru vārdi, un ar klusuma brīdi viņi pieminēti. Linda Klūkasa (Clucas) nolasīja iepriekšējās pilnsapulces protokolu, ko pieņem vienbalsīgi. LKA priekšsēdis Ēriks Cīrulis nolasīja savu ziņojumu. Viņš teica, ka šis ir viņa sestais gads kā Latviešu kredītkooperatīva Austrālijā priekšsēdis. Ieskatam sniegšu fragmentus gan no viņa ziņojuma, gan noritējušām sarunām pilnsapulcē.

Ēriks Cīrulis: „Ekonomiskais stāvoklis nav daudz mainījies un neskatoties uz to, ka mums ir pietiekoši brīvi līdzekļi, mums turpinās grūtības piesaistīt aizņēmējus. Mums arī nepalīdz tas, ka mūsu pārrauga iestāde APRA mums uzliek lielas prasības. Direktori ir apsvēruši situāciju, un mums ir plāns, kā veiksmīgi darboties nākotnē.[...] Viena lieta, ko mēs varējām darīt, ir vienkārši likvidēt visu mūsu biznesu; ja mēs to darām, tad būtu jāpārdod mūsu aizņēmumus, būtu jāslēdz konts un būtu jāatdod nauda biedriem un jāiet cauri formālai likvidācijas procedūrai. Tas ir diezgan dārgi, un mēs neredzējām, ka tā būtu laba lieta biedriem. Mēs domājam, ka būtu labāk savienoties ar kādu citu, kuram būtu tādi paši uzskati kā mums. Līdz ar to mēs iesākām runas ar DNISTER.

APRA mums liek ar vien vairāk un vairāk spiedienu, un viņi nav apmierināti, ka mums peļņa ir diezgan zema. Viņi paši ir ļoti pretimnākoši, un varētu teikt, ka viņi būtu apmierināti, ja mēs savienots ar kādu citu.

DNISTER ir 19 pilna laika strādnieku; viņi ir varbūt kādas 10 reizes lielāki nekā mēs. Es jau minēju par aktīviem – viņiem ir 149 milj. dolāru. Biedri mums ir 900, bet viņiem ir – 6900.“

Pēteris Delvers papildina: „Mums ir bijušas vairākas sarunas ar viņiem, un viņi būtu ieinteresēti par mūsu Mičamas (Mitcham) biroju; tāpat arī par mūsu Sidnejas biroju. Tātad ir iespējams, ka varētu paplašināties. Arī ir bijusi runa par Latviešu ciemu; viņi ir ieinteresēti par to, kā mēs tur darbojamies. Arī viņiem ir veco ļaužu mītne, un viņi grib redzēt, kā tas darbojas. Ir bijušas pozitīvas pārrunas, viņi ir ieinteresēti, lai mūsu biedri justos kā daļa no viņiem. Es domāju, ka tas ko viņi var piedāvāt aizdevumu lietās: likmes ir zemākas, termiņnoguldījumos viņi var maksāt augstāk nekā mums ir bijusi iespēja maksāt.“

Ē. Cīrulis piebilst: „Interneta bankošana, ko mēs esam mēģinājuši ieviest vairākas reizes, bet mēs vienkārši nevarējām atļauties, tad viņiem (Red. DNISTER.) tas jau ir. Viņiem, tāpat kā mums – latviešiem, ir ukraiņu skola, kori, skauti un apmēram tādas pašas organizācijas kā mums.“

P. Delvers: „Arī mūsu pārrauga iestāde, ar kuru esam runājuši, atbalsta un domā, ka tā ir laba ideja. Vadītājs, kam būtu jāparaksta apvienošanos, arī ir pozitīvs par šo lietu. Es domāju, ka nebūtu nekādas problēmas no APRA.“

Ē. Cīrulis: „Vēl gribu minēt, ka mēs kā direktori bijām parakstījuši konfidenciālu vienošanos, ka nedrīkstam neko atklāt pirms šīs sēdes, un ukraiņiem sēde notiek tieši patreiz, šinī paša laikā.“

Tādēļ arī LKA pilnsapulcei bija izvēlēts tieši šis datums, un P. Delveris uzsvēra, ka šī lieta vēl ir pārrunu stadijā; viņš teica, ka: „Ir vairākas lietas, kas vēl jānokārto, un tad eventuāli varbūt mums būs jānotur pilnsapulce, lai liktu šo priekša mūsu biedriem, lai pieņemtu šo piedāvājumu.“

Roksija Reitera jautāja, vai kāds no LKA – latviešu direktoriem, apvienošanās gadījumā, tiktu pievienoties valdē, uz ko Ēriks Cīrulis atbildēja: „Ne pie valdes.“

P. Delvers skaidroja, ka „...viņiem ir savā konstitūcijā, ka valdē jābūt tikai ukraiņiem, bet par to ir arī domāts, un mums būs iespēja sniegt valdei savus ieteikumus.“

Ēriks Cīrulis uzsver, ka svarīgs punkts ir tas, ka: „...mēs izvēlējāmies viņus, bet ne otrādi.“

Zināms, ka LKA ir gadiem atbalstījis latviešu skolas, latviešu organizāciju un latviešu sabiedrības labā utt., un no publikas bija jautājums, kas notiks apvienošanās gadījumā? P. Delveris darīja zināmu, ka par šo arī ar ukraiņiem ir runāts; viņi ir izrādījuši ieinteresētību „... iet runāt un pārrunāt šīs lietas ar latviešu organizācijām, lai būtu skaidrs un lai organizācijas varētu izteikt savas gribas un vajadzības.[...] Mums bija runa arī par tādu iespēju, ka tagad Visa debitkartēm latvieši varētu kādu simbolu uzlikt uz savām Visa debitkartēm, atšķirībā no ukraiņu.“

Ēriks Cīrulis arī uzsvēra, ka: „...līdz šim ukraiņi ir bijuši ļoti pretimnākoši. Mēs izteicām savas jūtas, ka mums mūsu biedri ir ļoti svarīgi, ka mūsu sabiedrība ir ļoti svarīga, ka mums mūsu organizācijas ir ļoti svarīgas un mēs gribam tās atbalstīt, un mēs varēsim turpināt atbalstīt, ja mēs sanākam kopā.“

Tagad jāiet šim apvienošanās procesam cauri, un Ē. Cīrulis teica: „...kad mēs iesim tam cauri, tad mēs visas šīs lietas izvērtēsim.[...] Es ieteiktu visiem, kam ir interese, apskatīt viņu tīmekļa lapu (Red.: http://www.dnister.com.au/), kur ir informācija, un viņiem tīmekļa lapa ir ļoti laba.“

Sarunā iesaistījās viens no LKA direktoriem Edvīns Misa: „Viens ļoti svarīgs punkts, kas netika pieminēts. Ir ļoti labi, ka kredītkoopratīva biedri prasa jautājumus un saņem atbildes un mēs uzzinām, kas notiek.. utt. Manā uztverē, mums nekādas lielas izvēles nav. Piemēram, tagad APRA uzliek arvien lielākas prasības, un kredītkooperatīvam ir citas prasības. To darbu, ko Pēters (Red. Delvers) dara kredītkooperatīvā, citos uzņēmumos to dara trīs cilvēki vismaz, ja ne pat vēl vairāk. Tas ilgi tā nevar turpināties, un es nezinu, vai Pēters būtu ar mieru tā turpināt. Tai pašā laikā, mēs nevaram pieņemt vēl vienu darbinieku, jo tās algas, kas būtu jāmaksā, ir pāri mūsu spēkiem. Tā, ka mums nekādas lielas izvēles nav.“

Ē. Cīrulis iebilst, ka pieņemot vēl vienu darbinieku, LKA būtu zaudējumi, uz ko E. Misa atbildēja; „Nu mums tad būtu jāņem no rezervēm, un APRA mūs aizslēgtu ciet.“

Sarunas vēl turpinās detalizētākas un interesantas.

Kārlis Žubeckis jautā, cik kredītkooperatīva biedri atjaunoja savas debitkartes pēc maiņām jūnijā, uz ko Delvers sniedz atbildi, ka tikai kādi 12 biedri tās atjaunojuši, un ņemot vērā, ka tas bija jāizlemj lielā steigā, šis skaitlis nav slikts.

Sava ziņojuma noslēgumā Ēriks Cīrulis pateicās visiem, kas atbalsta savu kooperatīvu, izmantojot tā pakalpojumus, pateicās valdes locekļiem par veltīto laiku, par viņu atbildīgo un nesavtīgo darbu.

Direktoru vēlēšanas: L. Klūkasa (Clucas), E. Misa, V. Bendrups, K. Žubeckis vienbalsīgi tika ievēlēti, viņiem pašiem atturoties balsojumā par savu kandidatūru. Roksija Reitere ar š.g. 30. jūniju beidz darbu kā direktore.

Roksija Reitere izteica pateicību LKA valdei par nesavtīgo un grūto darbu patreizējā situācijā.

Pēteris Delvers piemetināja, ka viņam personīgi pēc 33 darba gadiem pavadītiem LKA, kas ir liela daļa dzīves, ir: „... žēl, ka ir pienākts pie šī punkta, kur mēs esam.“ Viņš arī piebilda, ka par visām maiņām tiks ziņots abās latviešu avīzēs un mēnešrakstā Ritums; sabiedrība tiks informēta par turpmāko. Tika balsots un vienbalsīgi pieņemts par ziņojuma pieņemšanu.

Sanāksmes beigās Ēriks Cīrulis pateicās visiem un teica: „...no vienas puses ir ļoti žēl, kā Pēters nupat minēja, bet no otras puses, ja mēs nedarām neko, tad mēs noslīksim; citas izejas nav.“

Pēters Delvers noslēgumā piebilda: „..mums ir tas labums, ka mēs paši varam kontrolēt savu likteni, nekā, ja APRA mums pasaka, ka tagad jāapvienojas ar kaut ko citu, kas varbūt nebūtu ar mums līdzīgā veidā utt.“

E. Cīrulis pateicās valdes locekļiem par veltīto laiku, par viņu atbildīgo un nesavtīgo darbu, kā arī pateicās Anitai Vējiņai par viņas labo darbu; viņa ir nostrādājusi 12 gadus LKA, un bija laba darbiniece.

Edvīns Misa pateicās sapulces vadītājiem par labi novadīto pilnsapulci.

Pilnsapulci slēdz īsi pēc diviem pēcpusdienā, bet aktīvas sarunas turpinās pie Guntas Delveres sarūpētajām uzkodām un Pētera Delvera piedāvātajiem atspirdzinājumiem. Roksija Reitere no Nama Dāmu kopas uzcienāja pilnsapulces dalībniekus ar Nama Dāmu ceptajiem pīrāgiem un smalkmaizītēm.

IN
Laikrakstam „Latvietis“