3x3 Adelaidē un „Dieva putniņi“

Palielināt / Enlarge

No kreisas: čellists Jānis Laurs, 3 x 3 Adelaidē rīkotāja Mārīte Rumpe, pavadītājs Džefrijs Kongs (Jeffrey Kong). Aiz letes 3 x 3 Austrālijā Padomes kasieris Andis Bērziņš. FOTO Pēteris Strazds.

Svētdien, 8. novembrī, 3x3 Adelaidē, sadarbībā ar režisori Dzintru Geku un studiju Sibīrijas bērni izrādīja Adelaides tautiešiem dokumentālo filmu Dieva putniņi.

Izrāde notika Adelaides Latviešu nama Tālava mazajā zālē. Skatītāji sēdēja pie zaļiem, klātiem galdiem, kuri bija daiļi izdekorēti ar āboliem, zaļumiem un putniņiem. Putniņi arī it kā lidoja par visu zāli. Ļoti ātri iejutāmies pēcpusdienas tēmā. Bija iespēja par ļoti draudzīgām cenām iegādāties atspirdzinājumus, gardas uzkodas un kūkas, kādās varētu redzēt Rīgas vislabākajās konditorejās!

Pasākumu ievadīja Mārīte Rumpe, 3x3 Adelaidē rīkotāja. 3x3 notiks 2016.g. no 2. – 8. janvārim Nunjāras Konferenču centrā, Adelaides kalnos. Mārīte pastāstīja par saieta programmu un sniedza informāciju par Latvijas viesiem, kuri kuplinās programmu ar savām zināšanām un pieredzi dažādos laukos. Programma ir ļoti bagāta un interesanta. Tuvākas detaļas un pieteikšanās anketa ir pieejamas internetā 3x3 Adelaidē mājās lapā https://sites.google.com/site/3x3australija/ vai sazinoties ar Mārīti (mob. 04310 56045, e-pasts m.rumpe@gmail.com)

Tad ar savu jauno čellu, vārdā Montijs, publiku iepazīstināja Adelaidē iemīļotais čellists Jānis Laurs, paskaidrojot, ka Montijs darināts nesen Latvijā, starptautiskajā čellu festivālā Čello Cēsis. Šī festivāla mākslinieciskais autors bija Jānis pats. Blakus muzikālai programmai, apmeklētājiem bija iespēja sekot līdzi jaunā čella būvniecībai, par kuru atbildīgi bija vācu meistari Roberts Kenings (Robert Konig) un Mihaels Bečets (Michael Betcher). Jānis, Montijs un pavadītājs Džeffrijs Kongs (Jeffrey Kong) mūs iepriecināja ar trim skaņdarbiem. Jānis arī pastāstīja publikai, ka viņš ir apmeklējis vairākus 3x3 saietus un no tiem daudz ieguvis. Jānis mudināja klātesošos piedalīties nākamajā 3x3.

Pēc īsa pārtraukuma sekoja filma Dieva putniņi. Par filmu jau pirms tās izrādīšanas, bija sniegta sekojošā informācija. Otrās pasaules kara beigu posmā, kad kļuva skaidrs, ka Latviju atkal ieņems Padomju armija, apmēram, 150 000 cilvēku devas bēgļu gaitās uz Vāciju. Tie bija dažādu profesiju pārstāvi, lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, valstsvīri, radošā inteliģence, darba cilvēki, kas jau bija izbaudījuši baigā gada nedienas. Gandrīz miljons cilvēku no Austrumeiropas zemēm glābās no padomju režīma. Arī latvieši, kas sevi nometņu laikā sauca par dīpīšiem, Dieva putniņiem, centās iekārtot savu dzīves telpu, trimdā veidojot Mazo Latviju.

Latviešu ģimenes no nometnēm Vācijā 40to gadu beigās izceļoja uz Lielbritāniju, ASV, Kanādu, Austrāliju. Kad Latvija kļuva brīva, daļa no izceļotājiem atgriezās, lielākā daļa izkaisīta pasaulē. Filmā parādīti 1944. gadā uz Vāciju izceļojošo ģimeņu likteņi. Ievadot filmu, Elīna Rikarde mums nolasīja režisores Dzintras Gekas uzrunu:

„Mīļie tautieši, filmas skatītāji! 1940. gadā notika Latvijas okupācija, 1941. gadā deportācija. Sākās karš, ienāca vācieši, mūsu tēvi aizgāja leģionā, ar cerību aizstāvēt dzimteni, bet krievi vēlreiz tuvojās Latvijai. Ģimenes, kuras bija izglābušās, zināja un saprata, ka jābēg. Tāds bija 1944. gada rudens.

Ja šodien jūs Rīgā jautāsiet jauniem cilvēkiem, kāpēc latvieši aizbrauca, atbilde būs, ka viņi cerēja labāk nopelnīt.

Ja taujāsiet jauniešiem Austrālijā, viņi varbūt zinās par bēgļiem Eiropā no Sīrijas un citām valstīm.

Saka, ka no vēstures neko nemācās, bet ja mēs bērniem stāstītu vairāk par mūsu pārdzīvoto, zināšanas būtu labākas. Gan filmas par Sibīriju, gan filma „Dieva putniņi“ stāsta par mums – latviešiem. Cik stipras bija mūsu mātes Sibīrijā, ka spēja bērnus izglābt. Cik stipras bija latviešu ģimenes bēgļu nometnēs, ka saglabāja latvietību un ticību, ka Latvija reiz atkal būs brīva. Savās filmās es gribu apliecināt ticību savai tautai, un cerēt, ka mēs atkal piedzīvosim ziedu laikus Latvijai.“

Filmu izrādīja latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā. Filma ilga apmēram 90 minūtes, un no skatītāju rindām ik pa reizei izskanēja komentāri, kuri lika manīt, ka vairākiem klātesošiem bija līdzīgi piedzīvojumi tiem, kādi redzami filmā. Filmas noskaņa bija drūma, bet bija arī vietās savs humors. Kad filma beidzās, klātesošie vēl prāvu laiku pakavējās zālē, pārrunājot redzēto un stāstot par saviem piedzīvojumiem un uzskatiem.

Paldies Mārītei Rumpei un viņas čakliem palīgiem par ļoti interesantu sarīkojumu. Gaisotne bija omulīga, un varējām doties mājup ar pārliecību, ka nākamā 3x3 Adelaidē rīkošana ir drošās rokās. Iegūtie līdzekļi no šī sarīkojuma tiks izmantoti 3x3 Adelaidē un studijas Sibīrijas bērni atbalstam.

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“