Rietumkrasta Dziesmu svētku iespaidi

Ivars Medenieks un Māra Medeniece.

Šie Dziesmu svētki notika Sanhosē no 3. līdz 7. septembrim. Šajos svētkos piedalījās arī dziedātāji no Melburnas – Māra un Ivars Medenieki. Šo rindiņu rakstītāja neraksta kritiku, bet pati savus iespaidus.

Atklāšana

Sākumā zālē ienesa trīs karogus – ASV, Latvijas un Dziesmu svētku; ar ASV karogu priekšgalā. Kad tika pie skatuves, apmainījās kārtība – Dziesmu svētku karogs, Latvijas karogs un tad ASV karogs. Skatuves kreisais stūris, kur karogi tika novietoti, nebija pietiekoši spēcīgi apgaismots; Dziesmu svētku karogs pilnā gaismā, Latvijas karogs – pusgaismā un ASV karogs – tumsā.

Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde noturēja runu, kuru nobeidza ar dziesmu – pati dziedāja. Šogad viņa piedalījās Kopkorī. Koncerta daļā dziedāja Losandželosas vīru koris Uzdziedāsim, brāļi! Korim bija ļoti īpatnējs uznākšanas veids; uz skatuves uznāk pianiste, bundzinieks un akordeonists. Sāk spēlēt dziesmu Kad ar uzvaru. No zāles aizmugures vīri pa pāriem uzsoļo dziedādami, nostājas; tad diriģente Laura Rokpelne – Mičule uznāk un nodiriģē dziesmu līdz beigām. Koris ļoti labi un disciplinēti nodziedāja deviņas dziesmas. Diriģente publiku iepazīstināja klātesošos ar katru dziesmu un ja tai bija kāda īpaša vēsture sakarā ar kori, – izskaidroja. Dažām dziesmām piedziedājumu aicināja dziedāt līdz. Tas deva priecīgu sajūtu.

Teātris

Aktieri – Jānis Jarāns, Raimonda Vazdika un Gatis Veits no Latvijas, kā arī luga. Šī luga tika reklamēta kā muzikāli spraiga komēdija. Mēs atradām, ka luga bija ļoti izstiepta – jau varēja manīt diezgan agri, kas notiks beigās. Vienīgā lieta, as mani saistīja, bija Gunta Veita ģitāras spēle un dziedāšana. Patika Raimondas Vazdikas graciozā dejošana.

Populārās mūzikas koncerts

Šis sarīkojums nebija formāls koncerts, bet vesela izrāde. Bija multimēdijas un dzīvie mūziķi, dziedātāji un dejotāji. Sakarā ar Dziesmu svētku notikšanu Silīcijas ielejas pilsētā Sanhosē, izrādē izmantoja mobilos telefonus, Face Book, Draugus, Skype un internetu – balss formātā. Silīcijas ieleja ir daudzām datoru un informācijas kompānijām galvenā vieta). Interneta balsij pat bija dots vārds – Ineta. Izrādes muzikālā vadītāja – Lolita Rotmane. Izrāde ļoti raita – dziesmas, dejas un dialogs – neviena tukša brīža. Pēc manām prāta, – vislabākais sarīkojums.

Garīgās mūzikas koncerts

Šis koncerts notika ļoti īpatnējā baznīcā – Unitarian. Šinī baznīcā nekur nav krusta – ne iekšā, ne ārā, un izskatījās, ka nav altāra, un ir liels balkons. Griesti – liels kupols, un sienas apaļas. Tā kā burvīga koncertzāle. Koncerts bija ļoti skaists. Piedalījās vietējie dziedātāji un mūziķi, un Juris Ķeniņš no Kanādas. Bija arī viesu koris – Cantus Fortis ar diriģentu Ivaru Cinkusu no Latvijas. Koncerts beidzās ar Teici to Kungu no Psalmu Kontātes, kurā publika nodziedāja divus pantus. Tas deva tādu labu kopības sajūtu.

Tautas dejas

Diezgan neparasts uzvedums. Nebija pieteicēja, mūziķi bija, bet tomēr daudz ieskaņota mūzika. Visi dejotāji, ieskaitot bērnus, leca polku – pirms katras daļas uz diviem ekrāniem parādījās virtuālā tekstēšana starp Uldi un kādu draugu, kurš arī bija sarīkojumā. Piemēram, Uldis saka, ka Sanhosē pilsēta ir latviešus ļoti labi uzņēmusi un stāsta sarunu biedriem, ka kompānija Netflix ir pat mainījusi nosaukumu uz Latflix. Arī uz ekrāniem rādīja video klipus no Zemgales un Rietumkrasta latviešu sabiedrības lauku īpašumiem. Bija ļoti patīkami redzēt, ka visi dejoja dabīgi un nemāksloti. Dalībnieki vietējie ASV un viens pāris no Kanādas. Nebija nekādas sacensības, visi dejoja prieka pēc.

Viena lieta, ko nevar nepieminēt, ir pārcentīgie fotogrāfi. No sākuma tika lūgts, lai nelieto zibspuldzes. Kādu laiku paklausīja, tomēr viens nozibsnīja, tad otrs... utt., un tuvāk starpbrīdim zibsnīja visapkārt. Arī pēc starpbrīža lūgumu atkārtoja, tomēr daži nevarēja nociesties. Tas traucē dejotājus un arī skatītājus, kuri vēlētos iedziļināties priekšnesumā.

Vai būtu iespējams rīkot izrādi tikai ar etnogrāfiskā tautas dejām un kopā ar seno mūziku, kur izpildījums ir ar dalībnieku izjūtu un izteiksmi nevis horeografētu? Protams, neatstāt ari raksturdejas ar atsevišķiem dejotājiem, izpildījumu un mūziku.

Kopkora koncerts

Ja kāds mums prasa, kāpēc mēs vienmēr braucam uz Ziemeļamerikas Dziesmu svētkiem, tad atbilde ir: Gribam dziedāt svētku korī un ar citiem diriģentiem. Protams, sajūta un gaisotne ir citādāka, bet no latviska – kaut sveicina koris sev blakus, kas nerunā latviski, bet nāk dziedātāji korī, ko tur vairāk var prasīt?

Paši piedalījāmies šinī sarīkojumā. Bija trīs mēģinājumi agri. Pēdējais ģenerālmēģinājums piecas stundas, orķestrim bija vajadzīga atpūta. Tad divas stundas pārtraukums pirms koncerta. Laimīgā kārtā visas viesnīcas un sarīkojumu zāles bija tuvumā. Tā kā ar kājām varējām tikt turp un atpakaļ. Atpakaļ pie koncerta.

Diriģentiem pie krūts bija piesprausta sarkana rozete – tā kā virsdiriģentiem Dziesmu svētkos Latvijā. Lielākā daļa diriģentu bija tērpti tautas tērpos. Arī lielākā daļa koristi bija tautas tērpos. Daži kori tomēr bija koncert tērpos, piemēram, Īrijas kora dāmām bija garas, pelēkas kleitas ar tautiskiem izšuvumiem. Pirmā daļā koristiem bija grūti diriģentus pilnīgi redzēt. Lielas gaismas spīd tieši acīs un tikai rokas varēja redzēt – seju nemaz, un es biju pirmā rindā. Otrā daļā bija labāk. Gaismas stiprākas un lielāks spots, un diriģentus varēja redzēt pilnā godībā. Šinī koncertā godināja ASV sabiedrisko darbinieku Andri Ritumu. Viņš bija tas dzinējspēks Rietumkrastā Dziesmu svētkiem no pašiem sākuma gadiem. Koncertā nodziedāja četras dziesmas ar Andra Rituma tekstu un viņa paša ģimene – meitas kā diriģentes un mazbērni kā solisti, godināja savu tēvu un vectēvu ar trijām dziesmām. Ceturto diriģēja Ivars Cinkuss no Latvijas. Bija privilēģija būt tur klāt.

Sarīkojuma beigās nodeva Dziesmu svētku karogu nākošiem Dziesmu svētku rīkotājiem – Kanādai.

Atvadu brokastis

Pēdējā dienā atvadu brokastis. Pārāk daudz cilvēku nebija, bet tur mēs dabūjām zināt, cik vienreizējas pūles un darbu izdevusi Ritmaņa ģimene un viņu draugi. Lieliski bija tāda atsaucība, ka viesnīcām pietrūka istabu. Mēs paši jūtamies personīgi pacilāti, ka mums kaut vienkāršiem koristiem bija iespēja būt dalībniekiem. Bija tiešām vērts braukt!

Dziesmu svētki – Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienas Melburnā – 2016. gada decembra beigās; Kanādā – 2019. g. – tuvu pie Toronto.

Brauciet visi pēc kārtas!

Māra Medeniece
Laikrakstam „Latvietis“