„Par brīvu un varenu“

Palielināt / Enlarge

Mūzikls „Par brīvu un varenu“. FOTO Publicitātes foto, Tuomas Uusheimo.

Palielināt / Enlarge

Mūzikls „Par brīvu un varenu“. FOTO Publicitātes foto, Tuomas Uusheimo.

Palielināt / Enlarge

Mūzikls „Par brīvu un varenu“. FOTO Publicitātes foto, Tuomas Uusheimo.

Helsinku teātrī šomēnes sāka rādīt satīrisku mūziklu Par brīvu un varenu. Divu stundu ilgā izrāde koncentrēti stāsta par PSRS un Krievijas vēsturi, sākot ar oktobra revolūciju līdz pat mūsdienām – un galvenokārt par valsts vadītājiem. Skatītāji smejas līdz asarām, tomēr tajā pašā laikā uzvedums uzdzen arī šausmu drebuļus.

Programmas brošūrā skatītāji tiek pamācīti: „Ja nesaprotiet, smieties vai raudāt, vērts darīt abus.“

Lielisko tekstu sacerējis Markuss Leikola, kurš ir Jaņa Rozentāla sievas Elli Forselas māsas mazmazdēls. Visu dziesmu mūzika ir pazīstama no PSRS laikiem, izmantotas arī Raimonda Paula komponētās dziesmas.

Mūzikls sākas ar triju māsu ilgām pēc Maskavas. Mazās un prasmīgās grupas aktieri, kuru vidū ir divas sievietes, pēc vajadzības pārvēršas par Ļeņinu, Trocki, Staļinu, Hruščovu, Brežņevu, Jeļcinu un Putinu.

Staļinu tēlo pazīstamā mūziķe, garā un slaidā dziedātāja Kaija Kerkinena (Kaija Kärkinen), un lai radītu ticamu diktatora tēlu, viņai nevajag pat ūsu. Brežņeva lomā viņai tomēr piestiprinātas mākslīgas uzacis. Izrādē redzami arī tādi tēli kā Lisenko, Gagarins, Komarovs, Saharovs un Berezovskis.

Nelielais mūzikas teātris Kapsäkki (Čemodāns), kas neatrodas pašā Helsinku centrā, ir stāvgrūdām pilns ar skatītājiem, kuri aizrautīgi seko notikumiem uz skatuves. No viņiem daudzi labi atceras Padomju Savienības laikus.

Raimonda Paula dziesma, kuru visi somi pazīst kā Miljons rožu, tikusi pie jauniem vārdiem: ...Miljoona miljoona miljoona vankia / Taivaltaa pitkin Siperian hankia..…

Latviski apmēram tā: Miljons, miljons, miljons vergu / Laužas cauri Sibīrijas kupenām / Sodi, sodi, sodi bezgalīgi / uzticība laba, bet kontrole labāka.

Arī ļoti populārā Paula dziesma Bez menja ieguvusi jaunus vārdus. Ieslodzītie jau soļo pretim brīvībai, un Staļins uzceļas no nāves gultas, lai dziedātu: Bez manis tava sirds / nebūtu tik pilna atmiņām / Bez manis redzi sapņos, / ko visu pieredzējām…un tā tālāk.

Citas dziesmas ar jauniem vārdiem ir, piemēram, Krokodils Geņa, Moskovskie okna, Lai vienmēr būtu saule, Vai krievu tauta karu grib? (Tihona Hrennikova Hotjat li russkije voinu, kas, starp citu, skan brīdī, kad padomju armija iebrūk Afganistānā), Kaļinka, Piemaskavas vakari un, protams, PSRS un Krievijas himna, ko dzied duets – Staļins un Putins. Pa laikam atkārtojas Mazo gulbīšu deja.

Pēc starpbrīža izrāde ieved skatītājus pagājušā gadsimta 60. gados, un farss aizrauj sev līdzi. Ritms paātrinās, satīra kļūst asāka, un pieaug mūzikas īpatsvars.

Pazīstamā krokodila Geņas dziesma no TV seriāla Čeburaška (Diemžēl dzimšanas diena ir tikai reizi gadā) pārfrāzēta un skan savādāk (Diemžēl uzvaras diena ir tikai reizi gadā).

„Kad 2012. gadā sāku rakstīt šo lugu, man pat prātā neienāca, ka Putins varētu pievienot šīs lugas finālam savu devumu,“ stāsta Leikola. „Man nemaz nav žēl, ka luga nokavējās par vienu gadu, atskaitot, protams, ja domāju par Krimu, Ukrainu un Ņemcovu, kam droši vien bija pavisam citi plāni, nekā kļūt par lugas fināla varoni.“

Tā nu rakstnieks vienā rindā ar drebelīgo Brežņevu, trakulīgo Jeļcinu, kā arī iedomīgo, statisko un cinisko Putinu novietojis arī Borisu Ņemcovu un viņa slepkavību. Lugas beigās Putins gluži kā traks šauj uz visām pusēm.

Lugas režisors ir Pāvo Kerosuo, kurš tēlo arī Ļeņinu, Hruščovu un Gorbačovu.

Juka Rislaki
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums portālā „IR“