Rīgas Brāļu kapiem simtgade

Palielināt / Enlarge

Andreja Kurpnieka šķirsts Depozitārijā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Andreja Kurpnieka apbedīšana. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Andreja Kurpnieka kapakmens. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gājiens no Brāļu kapu galveniem vārtiem. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

RĪGAS brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Vietā, kur ir pirmie trīs apglabātie. FOTO Aina Gailīte.

2015. gada 28. oktobrī apritēja 100 gadi apbedījumu uzsākšanai Rīgas Brāļu kapos. Brāļu kapi ir izcilākais memoriālais ansamblis Latvijā, tā celtniecība ilga 12 gadus. Kārļa Zāles un vairāku profesionāļu darbu oficiāli atklāja 1936. gada 11. novembrī, bet kritušajiem brīvības cīnītājiem daudz ātrāk vajadzēja mūža mājas.

1915. gada rudenī tika uzsākti apbedījumi; Mātes Latvijas tēls nolūkojās uz pirmajiem trim karavīriem: Jēkabu Timmu, Andreju Stūri un Jāni Gavenu. Pagāja simts gadu, un nu jau 2000 apbedītajiem cīnītājiem ar militāru godu pievienojās Andrejs Kurpnieks. Apbedīšanas organizatori: Rīgas pieminekļu aģentūra, Latvijas Kara muzejs un Nacionālie Bruņotie spēki.

Plkst. 10.00, kad dzeltenās lapas klāj balta sarma, jo saule vēl nav pacēlusies virs koku galotnēm, un šķiet, ka tālumā klīst migliņa, pulcējas ļaudis uz bērēm. Izvadīšana notiek no Depozitārija. Musturotais koka šķirsts pārklāts ar Valsts karogu, deg sveces lielos svečturos, ziedi, vainags ar lentu, karavīru goda sardze pie šķirsta un pie Depozitārija ieejas. Bruņoto spēku pūtēji atskaņo skumju melodiju, pavadītāji sastājušies puslokā. Kapelāns lasa Dievvārdus un atstāsta Andreja Kurpnieka dzīves gaitu. Tad četri karavīri uz rokām aiznes ar karogu apklāto šķirstu uz apbedījumu lauku – pēdējais ceļš šajā saulē. Tālāk viss – kā jau bērēs, Dievvārdi, runas, trīs saujas smilšu, militāra zalve, karoga salocīšana pēc protokola un ragu skaņas. Viss bija ļoti svinīgi, un apbedīšanas firmas divi vīri melnās jakās un baltos kreklos savu darbu darīja kā paraugstundā, tam tomēr ir liela nozīme.

Sarkani un balti ziedi apklāja kapa kopiņu, un divi karavīri tai pievienoja akmens plāksni – Andrejs Kurpnieks – kritis Ziemassvētku kaujās 1917. gada janvārī (domājams, ka 5. janvārī); par kaujām Nāves salā 1916. gada vasarā apbalvots ar Krievijas Impērijas Sv. Jura krusta 4. šķiru un saņēmis jefreitora dienesta pakāpi; par varonību pēc nāves apbalvots ar Sv. Jura krustu 3. šķiru. Pēc Sv. Jura krusta numura identificēts kā 3. Kurzemes Latviešu strēlnieku pulka jefreitors.

Tagad mazliet par šo laiku realitāti – strēlnieka kaulus Tīreļpurvā atrada kāds bagātību/metāla mednieks ar detektoru, jo strēlnieks purvā bija gulējis teju simts gadu kopā ar savu apbalvojumu – Sv. Jura krustu, kuru arī uzrādīja metāla detektors. Man kamols kaklā, par šo domājot; simts gadus Andrejs Kurpnieks bija kopā ar savu apbalvojumu, bet Brāļu kapos viņš cīņu biedriem pievienojās viens pats, jo atradējs viņus izšķīra, svarīgāk viņam bija vai nu kolekcija, vai pārdošana. Es nezinu marodierisma definīciju, bet kāda gan starpība, vai ko atņem kaulu kaudzītei, vai miesai. Es ļoti ceru, ka atradējs/meklētājs apdomāsies un atdos šo relikviju nu jau tikai Kara muzejam. Es par to piedomāšu.

Lai vieglas smiltis Latvijas brīvības cīnītājam.

Laiks iet uz priekšu, arī saule steidzas. Plkst. 14.00 sākas Brāļu kapu simtgadei veltīts svinīgs pasākums. Pa liepu gatvi 205 m garumā nāk Valsts augstākās amatpersonas, NBS pārstāvji un vairāku korporāciju grupas ar karogiem, kā arī kristīgo konfesiju virsvadība. Varoņu terasē pie Mūžīgās uguns skan kora dziesmas, Valsts himna un ragu mūzika. Uzrunas teic bijušais prezidents Guntis Ulmanis un citas amatpersonas un garīdznieki. Tad visi dodas lejā uz kapu lauku nolikt ziedus pirms simts gadiem pirmajiem trim apglabātajiem Latvijas brīvības cīnītājiem.

Pie memoriālā ansambļa atjaunotās gala sienas ar padomju gados iznīcinātajiem ģerboņiem uzrunu teic Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NBS pārstāvis un ar Brāļu kapu rekonstrukciju saistītas amatpersonas. Trīs garīdznieki dod svētību Brāļu kapu nākotnei. Depozitārijā, vēstures liecībām, lielā grāmatā amatpersonas atstāj savus parakstus un noliec galvas pie Andreja Kurpnieka svaigās kapa kopiņas.

Lai cik svinīgs un skaists bija šis oficiālais pasākums, tomēr strēlnieka apbedīšana bija ļoti emocionāla un sirsnīga, pavadītāji nenāca pēc pienākumu saraksta, bet sirds aicināti.

Tāpat sirds aicināti nāks daudzi aizdegt svecītes Lāčplēša dienā – 11. novembrī.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“