Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pārvietoties pa Latvijas ceļiem ir bīstami. Pētot informāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājas lapā (www.csdd.lv), atrodam statistiku, ka 2013. gadā Latvijā gāja bojā 88 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem – otrais sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā. Vācija, piemēram, ir divreiz tik droša kā Latvija – 41 bojā gājušais uz miljons iedzīvotājiem.

Šī statistika norāda uz divām lietām – slikto ceļu stāvokli un nožēlojamo braukšanas kultūru. Liekas, ka vismaz cīņa pret braukšanu reibumā ir nesusi noteiktus augļus – ja 2002. gadā vadītāju alkohola reibumā izraisītos negadījumos gāja boja 160 cilvēki, tad 2014. gadā attiecīgais skaits bija tikai 29.

Tomēr vēl bieži ir redzamas vairākas elementāras nesaprašanas. Ir sen jau pierādīts, ka drošības jostas ievērojami uzlabo pārdzīvošanas izredzes autoavārijās, bet vēl arvien to lietošanai dzird dažādus iebildumus. Īpatnējākais viedoklis, ka aizmugurē sēdošiem tādas neesot vajadzīgas, it kā fizikas likumi atšķirtos pirmā rindā un otrā sēdekļu rindā.

Ātrums ir skaidri pierādīts kā faktors, kas paaugstina autoavārijas varbūtību, un avārijas gadījumā paaugstina tās bēdīgās sekas. Bet vēl arvien sastopam muļķīgos argumentus, ka bīstamos vadītājus drīkst tikai godīgi ķert, – policistam redzamā veidā stāvot ielas malā gaišā dienas laikā. It kā ātruma pārkāpējs nav potenciāls slepkava. Mērķis ir panākt to, lai nebrauc bīstamā ātrumā, un, protams, ir daudz labāk, ja šo var panākt, policijai neiejaucoties. Piemēram, ar signalizāciju, kas brīdina autovadītāju, ka atļautais ātrums pārsniegts.

Bez ātruma, ļoti nepatīkams niķis ir distances neievērošana. Iespējams, ka tieši šie abi faktori pirms nedēļas izraisīja avāriju uz Vidzemes šosejas Garkalnē, kurā cieta ducis riteņbraucēju no Rīgas Riteņbraukšanas skolas. Tāpēc, ka dažiem ir grūti saprast to, ka ātrums un distances neievērošana ir ļoti bīstama kombinācija, portālu rakstu komentāros bieži tika pausta doma, ka paši upuri ir vainīgi, kaut arī CSDD apgalvoja, ka riteņbraucēju skola rīkojās pilnīgi saskaņā ar drošības noteikumiem.

Ja Austrālijā policija nopietni cīnās ar distances neievērošanu, un Vācijā uzliek 400 eiro sodus, tad Latvijā, šķiet, maz notiek lietas labā. Austrālijā māca, ka vajadzētu ieturēt distanci, kas atbilst divās sekundēs segtam attālumam. Lielbritānijā automaģistrālēs sekmīgi izmēģinātas sevišķas zīmes, kas samazinājušas taranēšanu par 56%.

Latvijā vēl ir daudz jāuzlabo un jāuzlabojas, lai sasniegtu kaut vidējo Eiropas braukšanas kultūras līmeni.

GN