Četrpadsmit Aspazijas un trīs Raiņi

Palielināt / Enlarge

Jauktais koris „Dziesmu laiva“ dzied diriģentes Lilitas Daenke vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

„Četri kaķēni“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma publika. FOTO Pēteris Strazds.

Visā pasaulē, kur vien mīt latvieši, šis tiek atzīmēts kā Raiņa un Aspazijas gads – 150 gadi kopš viņu dzimšanas. Adelaides Latviešu biedrības jauktais koris Dziesmu laiva savā gadskārtējā sarīkojumā Tālavā svētdien, 18. oktobrī, godināja mūsu izcilos dzejniekus, literātus un patriotus ar viņu darbiem veltītu programmu gan Adelaides kora izpildījumā, gan klasisko dziesmu ieskaņojumos uz ekrāna. Ilggadīgie koristi, kas paši vairs nedzied, sajūsmā birdināja asaras par Latvijas kora Aura ieskaņoto Mēness starus stīgo un lielā dziesmu svētku kora izpildīto Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, bet tikpat jūsmīgi dziedāja vietējam korim līdz, kad tas sniedza Daugav's abas malas un kora motto ar Raiņa vārdiem un Jāņa Norviļa muzikālo ietērpu.

Sarīkojumā katram tika sava bauda – pat tādiem, kas latviski nerunā. Tāds iedvesmojošs spēks ir Rainim, Aspazijai un viņu gara darbiem. Kupla programma ar viesu māksliniekiem un modernās tehnoloģijas palīdzību aizrāva līdz katru, kam sirdij tuvu stāv latviešu mūzika un latviskais gars. Un, ja nu galīgi nekas cits nepatika, varēja mazākais paēst garšīgas pusdienas un apbrīnot 19. gs. beigu modēs tērptās koristes ar kruzuļainām blūzēm, kupliem brunčiem, ekstravagantām frizūrām un puķēm rotātām cepurēm – četrpadsmit modernas Aspazijas!

No dziesmām laivu taisām, skaņām vēju,
Ar ilgu brāļiem kopā sasēduši,
Uz tēvu sapņu mājām aizlidojam.
ALB Kora motto

Jāņa Pliekšāna un Elzas Rozenbergas dzīvei un darbiem šinī gadā latviešu presē ir veltītas ļoti daudzas rindkopas, tikai zem tādiem vārdiem, lasītājs gan neko daudz neatradīs. Tas tādēļ, ka abi rakstnieki, konsultējušies ar savu marketinga menedžeru, atzina, ka tautas apziņā vieglāk iespiedīsies katram tikai viens vārds, nekā divi, un kļuva par Raini un Aspaziju (turpmāk, R.&A.). Kā angliski saka, more catchy!*

Ar savu gadskārtējo sarīkojumu ALB Jauktais koris pievienojās R.&A. godinātāju pulkiem. Jau pie durvīm sastapāmies ar trim laikmetīgi tērptām Aspazijām, kuras gan tanī mirklī nenodarbojās ar dzejošanu, bet ar ieejas un loterijas biļešu pārdošanu. Cita Aspazija ierādīja vietu pie galda. Deguns darīja zināmu, kur var iegādāties pusdienas, un drīz vien sarunu čala Tālavas mazajā zālē mijās ar nažu un dakšu šķindoņu.

Sen pagājuši tie laiki, kad kora koncerts nozīmēja kori uz skatuves un publiku krēslu rindās – viss formālā un svinīgā atmosfērā. Kori sarukuši, un lielās, klasiskās kompozīcijas tiem vairs nav pa spēkam. Publika savu kulturālo baudu grib apvienot ar vēdera priekiem un kustības brīvību, tādēļ viss kļuvis daudz vaļīgāks un koncerts metamorfozējis sarīkojumā. Šai kora sarīkojumā varējām baudīt drusciņ no visa kā.

Ar modernās tehnoloģijas palīdzību, sarīkojumu atklāja LR eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ar slavinājumu R.&A. devumam latviešu tautai. Koris nodziedāja trīs dziesmas ar Raiņa tekstiem: kora motto, ko daži izbijušie koristi, publikā sēdēdami, iedrošinājās dziedāt līdz, un Mūsu zeme (ko citkārt pazīst kā Daugav's abas malas) ar Jāņa Norviļa mūziku un Karoga dziesmu ar Jāņa Lūsēna mūziku.

Kamēr koris atpūtās, sarīkojumu kuplināja lielais XXV Dziesmu svētku koris ar aizraujošo un iedvesmojošo Saule, Pērkons, Daugava, ar pašu komponistu Mārtiņu Braunu pie elektroniskās klaviatūras. Sevišķi lielu prieku sagādāja tie bērnu un jaunu cilvēku pulki, kas kuplināja kora pirmās rindas, jo tā ir Latvijas nākotne, un tikai žēl, ka visa šī kulturālā, patriotiskā sajūsma un aizraušanās vēl arvien nav apvienojama ar saimniecisku labklājību mūsu zemē, jo daudziem jauniem ļaudīm vēl jāmeklē laime ārzemēs.

Atpūzdamies no lieliem eposiem un skatuves darbiem, Rainis radīja arī vienkāršus dzejolīšus bērniem, no kuriem četrus ar Jāņa Cīruļa un Raimonda Paula muzikālo ietērpu dzirdējām no biedrības kora. Bērna iztēlē šie dzejolīši par saulīti, puķītēm un putniņiem uzbur saulainu, dabas jaukumiem apveltītu gleznu, kur viss ir mierīgi, skaisti un jauki. Arī Aspazija rakstīja bērniem, un Rasas Fejas lasītais dzejolis Pasaciņa (Mazā sirmā kumeliņā, Jāj pa ceļu pasaciņa) bez šaubām daudziem publikā atgādināja skolas solu un skolas sarīkojumā nervozi deklamētos vārdus. Katram bērnību atgādināja arī kora dziedātie Circenīša Ziemassvētki un Aicinājums ar Raimonda Paula mūziku.

Vecajos (vārda īstajā nozīmē!) un izbijušajos koristos, pie kuriem sevi pieskaita arī šo rindiņu rakstītāja, emocionālu pārdzīvojumu izraisīja Latvijas Universitātes kora Aura sniegums Mēness starus stīgo ar Aspazijas iedvesmotiem vārdiem un Emīla Dārziņa debešķīgo mūziku. Kas par skaistu gleznu! Kas par harmonijām! Kas par frāzējumu un elpas vienmērīgo plūsmu! Un tās atmiņas, tās atmiņas no seniem laikiem, kad arī Adelaides kādreiz lielais koris bija spējīgs šo gleznu uzburt! Toreiz stāvējām visi vai uz pirkstgaliem, uztrītiem nervu galiņiem, lai izsekotu Kaspara Svennes vai Astras Kronītes iejūtīgai diriģēšanai. Vēl šodien klausoties, mugurai pārskrien uzbudinājuma zosāda!

Nostalģijas trīsas kā ar roku noslaucīja pārtraukums ar lielām gaismām, beidzamo loterijas biļešu tirgošanu un vēlāk modernās mūzikas grupas Četri Kaķēni sniegumu. Daila Šmita, Matīss Reinhards, Kārlis Daenke, Deivids Orčards (David Orchard) un Lilita Daenke rādīja savu muzikalitāti (mūsu) laikmetīgās mūzikas veidā.

Šeit jāpiemin arī grupas sartoriskā prezentācija – kaut kas pavisam interesants. Abas dāmas, ģērbušās ļoti skaisti kā Aspazijas, spilgti atšķīrās no kungiem, kur katrs bija ieturējis savu stilu: vienam kājās džinsi un lillā zeķes ar zilām zvaigznītēm un oranžiem purngaliem (kuras viņš nemaz nepūlējās no publikas slēpt – tieši otrādi!), otram parastais, baltais krekls ar atpogātu apkaklīti un tumšām biksēm, bet trešais švītīgi tērpies tumšā uzvalkā un baltā kreklā ar glīti sasietu kakla saiti! Te nu bija kaut kas katrai gaumei – izvēlies pats. Kaut kā šī lielā dažādība tomēr saderēja kopā un kuplināja Kaķēnu priekšnesumu, kas šoreiz arī bija ieturēts (paldies Dievam!) ausīm ciešamā skaļumā. Cerams, šos ritmiskos, apdāvinātos mūziķus vēl ilgi dzirdēsim Adelaides sarīkojumos.

Paldies diriģentei Lilitai Daenkei, sarīkojuma iekārtotājai un pieteicējai Zintai Ozoliņai, pavadītājai Sārai Kleinai (Sarah Klein) un četrpadsmit Aspazijām un trim Raiņiem, kas korī skandināja R.&A. pantus. Paldies koristēm par gardām pusdienām, kūkām un kafiju un loterijai saziedotiem laimestiem.

Viscaur jauka pēcpusdiena, kur nebija ne ko pielikt, ne ko atņemt.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“

* Angl.: vieglāk iegaumējams.