Kā zibens spēriens no skaidrām debesīm

Adelaides Latviešu biedrību

Palielināt / Enlarge

Astra Kronīte Jauktā kora 55 gadu jubilejā 2006. gadā.

Mēs visi, kas mētājamies pa dažādām organizācijām un komitejām sabiedrībā, esam palaikam piedzīvojuši kādas organizācijas pilnsapulci; interesanti noklausīties, kas beidzamā gada laikā sasniegts, vai finansēs nav notikuši kaut kādi šmuguļi, vai nākamā gada budžets uzturami sastādīts, un kādi nākotnes mērķi sprausti... Iepriekšējā gada protokolu bieži pieņem tāpat, bez lasīšanas, laika taupīšanas nolūkos.

Šī gada Adelaides Latviešu biedrības (ALB) pilnsapulces, sestdien, 10. oktobrī, vadību uztic Bruno Krūmiņam, kurš nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta un ar savu autoritāti prot sapulcē noturēt priekšzīmīgu kārtību. Priekšsēdes Astras Kronītes nolasītais ziņojums liecina, ka visas ALB nozares darbojušās veiksmīgi un priekšzīmīgi: iestājušies vairāk jauni biedri, nekā vecie aizgājuši mūžībā (biedrzine Ilga Vēvere); notikušas deviņas ļoti interesantas literārās pēcpusdienas un tikpat daudzas valdes sēdes; turpina darboties kā ALB bibliotēka (Zaiga Sudraba), tā grāmatnīca (Ilga Vēvere), gan katra ar savām problēmām; vecāku ļaužu aprūpes un izklaides nozares Laima (Valda Peddie) un Rosme (Ilze Radziņa), kā vienmēr, veikušas savu darbu; ALB Jauktais koris Dziesmu Laiva (Lilita Daenke) turpinājis skandināt latvju dziesmu un revidente Māra Balode atradusi, ka kases grāmatās viss saskan ar attaisnojošiem dokumentiem. Ar vārdu sakot, ir godam sekots biedrības sauklim Latvietis, Latvietim, Latvijai.

Pāris statūtu maiņas priekšlikumi pēc balsošanas palika neizšķirti, tātad ALB priekšsēdi arī turpmāk ievēlēs tikai valde no savas vides, nevis pilnsapulce, ka bija ieteikts, lai būtu demokrātiskāk. Notika valdes vēlēšanas. Un te nu spēra tas zibens no skaidrām debesīm (jo uz kaut ko tādu, acīm redzamajā ražīga gada darbā nebija nekādi norādījumi): priekšsēde Astra Kronīte atteicās no savas priekšsēdētājas lomas!

Tie, kas bija mazliet aizsnaudušies, momentā nāca pie pilnas apziņas. Kā tas var būt, ka čaklā, strādīgā, uzticīgā Astra, kura ar sirdi un dvēseli pieiet visam, ko uzņēmusies, atsakās puslaikā? Iemeslam jābūt nopietnam, jo nieku dēļ uzdot nav Astras dabā; parasti viņa neatlaidīgi strādā, lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem. Viņas paskaidrojums liecināja par neatrisināmām nesaskaņām ar dažiem valdes locekļiem, un biedrības labās slavas dēļ, viņasprāt, ir labāk atkāpties, nekā strādāt ar sašķeltu valdi. Kas viņu atvietos, tas netika publiski izpausts. Gaidīsim ziņu.

Kamēr tikām līdz uzkodām un vīnam, no apmeklētājiem bija palikusi labi, ja puse. Bija gara sapulce, un katram savas sestdienas gaitas ejamas.

Astra Kronīte

Jau no bērna kājas Astra Kronīte apgrozās Adelaides latviešu sabiedrībā, un ar savu piedalīšanos un darbu ir bijusi ilgus gadus ļoti redzama. Jau jaunībā, kā Benitas Vembris audzēkne, viņa kļuva pazīstama kā pianiste dažādos sarīkojumos. ALB Jauktā korī pie Kaspara Svennes viņa sāka dziedāt jau no 14 gadu vecuma. Toreiz viņa vēl nezināja, ka kādreiz pati stāvēs kora priekšā 23 gadus kā diriģente, un ka vēlāk arī DV Vīru koris četrpadsmit gados daudz ko iegūs no viņas muzikālās vadības. Viņas slava izgāja pāri SA robežām un pat uz Latviju, kur viņa diriģēja Dziesmu svētkos1993. gadā. Adelaidē rīkoti neskaitāmi kora koncerti, jautrās pēcpusdienas un balles, un AL Kultūras dienu lielie Kopkoru koncerti.

Studentes dienas viņu iepazīstināja ar studenšu korporāciju Dzintra. Iepazinusies ar skautu vadītāju un vēlāko dzīves biedru Imantu Kronīti, uzņēmās mazskautu vadītājas pienākumus. Vilināja arī latviešu teātris un skatuve, biedrība un Daugavas Vanagi, kur ar sajūsmu kalpoja valdēs. Biedrības literārās pēcpusdienas Astra vadīja kopš 2000. gada un vienmēr viņa mācēja atrast runātājus ar plašām un interesantām zināšanām. Gandrīz astoņdesmit reizes! Astra ir sarakstījusi grāmatas par jaukto kori un vīru kori un piedalījusies ar rakstiem grāmatā Footprints par latviešiem Dienvidaustrālijā.

Par nopelniem darbā Latvijai un latviešiem, Astra ir apbalvota ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi, Daugavas Vanagu krūšu nozīmi zeltā, ir ALB Goda biedre un Benitas Vembris mūzikas balvas saņēmēja. Viss godam nopelnīts! Un pēkšņi šī ļoti redzamā un sen pazīstamā personība nozūd no Adelaides sabiedriskās skatuves. Pēc turpat piecdesmit gadiem neviens Kronītis neieņem vadošu lomu sabiedrībā. (Par Imanta Kronīša vadošo, bet nu jau izbeigto, lomu sabiedrībā arī varētu sarakstīt pus romānu!) Astras gudrā galva, neatlaidība un darba prieks ir liels zaudējums ne tikai biedrībai, bet visai Adelaides latviešu sabiedrībai. Var tikai teikt – lielu paldies par ilggadīgo kalpošanu un mīlestību!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“