Vītolu fonda sadarbība ar Austrāliju

Palielināt / Enlarge

No kreisās: LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Dāvids Dārziņš, LAAJ stipendiāte Maija Sabule, Māras Saulītes piemiņas fonda stipendiāte Eva Jansone, LAAJ prezidija priekšsēde Kristīne Saulīte. FOTO no Vītolu fonda arhīva.

Palielināt / Enlarge

Andris un Dace Dārziņi ar stipendiātēm Elvu Eglīti un Kristīni Jencīti. FOTO no Vītolu fonda arhīva.

Palielināt / Enlarge

Natālija Neiburga ar stipendiāti Kristīni Irtiševu. FOTO no Vītolu fonda arhīva.

Nava tiesa, nava tiesa,
Ka Saulīte nakti guļ.
Vai rītā tur uzlēca,
Kur rietēja vakarā?
(L.t.dz.)

Austrālija – patiesa, atvērta un smaidu, saules staru un siltuma pilna, brīnišķā kontrastu zeme. Svelme, sniegotas kalnu virsotnes, auglīgi lauki. Tik tāla – turpat divdesmit tūkstoši kilometru jāpārvar. Un viss citādāk – diena ar nakti samainītas, ziema ar vasaru, kad Latvijā pusdienlaiks, Austrālijā – pusnakts... Tikai Saule – tā gan tā pati, kaut arī tur pašā dienvidū ziemeļos gozējas. Austrālija – zeme, kur Saule, mūsu kopējā Saule, nakti guļ, kur paslēpjas, kad Latvijā tumsa un miers, lai jauna un spoža augšā celtos un atpakaļ nāktu. Uz zemi, kur tik ļoti gaidīta un nepieciešama. Ne viena, bet kopā ar ļaudīm, kas Latvijai allaž ir bijuši piederīgi un nu ar savu labo gribu vēlas to atkal gaismā celt.

Latvijas nākotne – jaunieši, kuri, ieguvuši izglītību, ziedos savus spēkus un zināšanas Tēvzemes labā. Taču ne katram gudram un mērķtiecīgam jaunietim Latvijā ir iespēja skoloties, tāpēc tik būtisks allaž ir bijis Vītolu fonda ziedotāju, šo dāsno un sirdsgudro cilvēku, atbalsts. Sadarbība ar ziedotājiem no Austrālijas ilgst jau vienpadsmit gadus – kopējā ziedojuma summa šajos gados ir sasniegusi 1 111 793 EUR, ir izmaksātas 157 stipendijas. Ar Austrālijas ziedotāju atbalstu ir izstudējuši vai turpina studēt 109 jaunieši. Arī 2015. gadā ar Vītolu fondu sadarbojas 14 ziedotāji no Austrālijas – pateicoties šīm stipendijām, studē 70 jaunieši.

Šo sadarbību raksturo savstarpēja uzticēšanās un kopīga mērķa apzināšanās – ne velti vai ik gadu tiek dibināta kāda jauna stipendija, kas kādam mazturīgam, bet talantīgam jaunietim ver augstskolas durvis. Kādam jaunietim ceļu uz izglītību pavērs arī šogad dibinātā Kristīnes un Pētera Saulīšu stipendija. Kristīne Saulīte ir Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde un kopā ar dzīvesbiedru Pēteri dibinājusi šo stipendiju, lai atbalstītu Gustavu Pētersīli – vēl pirms neilga laika jaunietis bija daudzsološs sportists, BMX riteņbraucējs, taču smagā trauma atņēma viņam spēju staigāt. Taču Gustavs nepadevās un šogad, absolvējis Ulbrokas Vidusskolu, iestājies Latvijas Universitāte, kur studēs E-biznesa un loģistikas vadības sistēmas. Reiz kādā intervijā Gustavs atzina: ,,Es vēlos allaž palikt kustībā, piedzīvot daudz ko jaunu, bet zinu, ka tāpēc ir jāstrādā. Tikai sapņojot, nekur tālu nav iespējams tikt. Man palīdz līdzcilvēki ar labiem vārdiem un atbalstu mērķu īstenošanai.“ Nu šiem labajiem cilvēkiem, kas palīdzēs īstenot Gustava sapņus, pievienojušies arī Kristīne un Pēteris Saulīši no Austrālijas.

Šajā mācību gadā kādam jaunietim iegūt augstāko izglītību palīdzēs arī Māras Saulītes piemiņas stipendija. Pirms vairākiem gadiem Māra Saulīte ar brāli Induli un māsu Āriju nolēma palīdzēt īstenot sapni par augstāko izglītību kādam Rūjienas novada jaunietim un dibināt mātes Bertas Elīzas Pilskalnes (dzim. Bērziņas) piemiņas stipendiju. Kad 2012. gada nogalē Māra Saulīte aizgāja mūžībā, atbalstu turpināja sniegt gan Māras māsa Ārija Švertfēgera (Schwerdtfeger), gan Māras dzīvesbiedrs – Aivars Saulītis, toreizējais Daugavas vanagu Melburnas nodaļas priekšnieks. Bet 2014. gada nogalē Vītolu fonds saņēma īstu Ziemassvētku dāvanu – ziņu, ka Māras Saulītes dēls Pēteris kopā ar dzīvesbiedri Kristīni vēlas turpināt palīdzēt Latvijas jauniešiem un dibina savas mammas piemiņas stipendiju, aicinot ar saviem ziedojumiem pievienoties ikvienu, kuri vēlas saglabāt Māras Saulītes piemiņu un redzēt nākotnē īstenotu viņas visu mūžu loloto vēlmi vairot pasaulē labo, palīdzot ikvienam, kam tas nepieciešams.

Uzticami Vītolu fonda draugi un atbalstītāji jau daudzus gadus ir Andris un Dace Dārziņi – ar Vītolu fondu viņus saista sadarbība sešu gadu garumā. Kaut arī ceļš uz Latviju ved teju pāri visai pasaulei, ik gadu viņi ierodas Latvijā, tiekas ar saviem stipendiātiem, gūst gandarījumu par izskoloto jauniešu sasniegumiem, savukārt stipendiāti – prieku par ziedotāju patieso ieinteresētību ne tikai viņu mācību sasniegumos, bet arī likteņos. Andris un Dace Dārziņi novēlējuši savas stipendijas Alūksnes un Apes novada jauniešiem Šogad viņi izlēma palielināt stipendiju skaitu, un tas nozīmē, ka Andra un Daces devums ļaus Latvijai kļūt vēl par kādu augstāko izglītību ieguvušu speciālistu bagātākai.

Ceļš no Austrālijas līdz Latvijai ir tāls, bet vienlaikus tik tuvs, jo parasti to pavada prieks par atkalredzēšanos. Tikai diena, pusotras – un tepat jau Rīgas torņi un Bastejkalna liepas un mūžam nemierīgā Daugava, un piemineklis, kura trīs zvaigznes ar debesīm par latvju tautas Likteni sarunājas. Tas viss tepat – mājās, Tēvzemē, kura allaž priecīga par satikšanos. Arī Vītolu fondā tie ir svētki – sagaidīt mīļus un tuvus cilvēkus, kuri, mītot tālajā Austrālijā, nepārstāj domāt par savu zemi. Šogad ar saviem stipendiātiem tikās Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Kristīne Saulīte un LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Dāvids Dārziņš. Tikšanās piedalījās gan LAAJ stipendiāte Maija Sabule, gan Kristīnes un viņas dzīvesbiedra Pētera Saulīša dibinātās Māras Saulītes piemiņas fonda stipendijas saņēmēja Eva Jansone. Pēc sarīkojuma ar ziedotājiem Maija Sabule rakstīja: „Pēc tikšanās arī visu turpmāko dienu smaidīju. Mūsu vēsture nav bijusi viegla, taču tā laika stāsti par trimdas latviešiem tiešām iedvesmo un raisa vēlmi vēl vairāk turēties pie visa latviskā un mīlēt savu dzimteni. Lai gan mēs, latvieši, esam maz, taču esam visur un esam stipri. Paldies ziedotājiem par iespēju tikties! Paldies par sniegto atbalstu studijās!“

Jūlijs Austrālijā – pats ziemas vidus, kad citkārt krāšņajā ziedotājas Natālijas Neiburgas dārzā, šķiet, nezied ne strelīcijas, ne kamēlijas, ne klīvijas. Bet Latvijā, Tēvzemē, viņu ļoti gaidīja gan ziedošas liepas Rīgas dārzos un puķu pilnas pļavas Latvijas laukos, gan viena no viņas stipendiātēm, kura studē, pateicoties Neiburgas kundzes dāsnumam un pārliecībai, ka tikai izglītots cilvēks spēs īstenot ne tikai savus, bet arī savas zemes sapņus. Ziedotāja ik gadu atbalsta divu jauniešu studijas, piešķirot stipendiju studentiem no Alūksnes novada. Šogad izglītību iegūst Rīgas Tehniskās universitātes ķīmijas studiju programmas studente Kristīne Irtiševa un Elvija Hvaleja, kas apgūst drošības inženieriju RTU. Savukārt pagājušais gads ziedotājai bija īpašs ar to, ka Gaismas pilī notika viņas grāmatas Tēvs, Natiņa un latviskie sapņi prezentācija. Grāmatas autore rakstīja: ,,Katrs no mums latviskos sapņus iemieso citādāk. Man tie arvien bijuši tādi, ka Latvijai vajadzētu uzplaukt un kļūt arvien labākai. Ceru, ka nāks ziedoņlaiks…“ Tāds ir arī viņas stipendiātu uzdevums – plaukt un ziedēt kā puķēm Natālijas kundzes dārzā, būt tik skaistiem, skanīgiem un latviskiem kā viņas darinātie keramikas trauki un tik stipriem un vareniem kā ozols pagalmā tur, tālajā un vienlaikus tuvajā Austrālijā.

Pagājušajā gadā fonds saņēma ziņu, ka Austrālijas latvieši Asja un Berndts Everti savā testamentā izteikuši vēlmi dibināt Latvijā fondu, un šim mērķim tika novēlēts vairāk nekā 1 000 000 Austrālijas dolāru. Savulaik, pārvarējusi daudzus sāpīgus likteņa triecienus, Asjas kundze kopā ar dzīvesbiedru Berndtu rada spēku piecdesmitajos gados uzsākt jaunu dzīvi tālajā Austrālijā, ar visu turpmāko darbību apliecinot, ka viss nav pazaudēts – ir dzīva palikusi citu sāpes izprotoša un cilvēkus mīloša sirds. Abus dzīvesbiedrus allaž vienoja arī vēlme palīdzēt citiem – tika ziedotas nozīmīgas summas dažādiem latviskiem mērķiem. Nu, pateicoties Asjas un Berndta Everts dāsnumam, 46 Latvijas jaunieši studē dažādās Latvijas augstskolās, bet par šī fonda pārvaldīšanu īpaša pateicība pienākas advokātam Jurim Liepiņam.

Ik gadu ceļu no Austrālijas mēro un Vītolu fondā viesojas arī Adelaides Latviešu biedrības pārstāve Velta Voitkuna. Viņai parasti līdzi ir gan kāds gards cienasts no tālās mītnes zemes, gan novēlējumu Latvijas jaunajiem censoņiem. Latvietis latvietim un Latvijai! – tāda ir Adelaides Latviešu biedrības devīze, un jau 66 gadus tiek veikts nozīmīgs darbs ne tikai Austrālijas, bet arī Latvijas ļaužu labā. Pateicoties Benitas Vembris atstātajam mantojumam, Adelaides Latviešu biedrība katru gadu piešķir stipendijas jaunajiem mūziķiem kā Austrālijā, tā Latvijā. Adelaides Latviešu biedrība sadarbojas gan ar Vītolu fondu, gan ar ziedojumiem atbalsta nozīmīgus nacionālus kultūras pasākumus un iestādes Latvijā. Īpašs paldies Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdētājai Astrai Kronītes kundzei un Bruno Krūmiņa kungam par skaistajiem apsveikumiem.

Uz 66 darbības gadiem šogad atskatījās arī Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa. Ilggadējā sadarbība ar Vītolu fondu aizsākās 2004. gadā, un, pateicoties Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas atbalstam, augstāko izglītību ieguvuši 7 jaunieši, studijas turpina 2 studenti. Melburnas nodaļa allaž ir atbalstījusi gan leģionārus, gan daudzbērnu ģimenes un audžuģimenes, gan jauniešu izglītošanos kā Austrālijā, tā Latvijā. Vītolu fonds var lepoties ar tik uzticamiem draugiem un atbalstītājiem- sadarbība ar Daugavas Vanagu Melburnas nodaļu aizsākās, pateicoties Aivara Saulīša, toreizējā valdes priekšsēža iniciatīvai, tagad to turpina jaunais priekšsēdis Jānis Kārkliņš.

Iet laiks, mainās dārgmetālu vērtības, arī tas zelts, kas rodams zemē un pēc tam dārgās rotās pārvērsts, var zaudēt gan cenu, gan spožumu. Taču ir arī tāds zelts, kura vērtība, gadiem ejot, nemainās – tā kļūst tikai lielāka, un laimīgs var būt tas, kas šai zelta āderei kaut tuvu stāvējis. Šis zelts rodams to ļaužu sirdīs, kuru mūžu vada mīlestība – pret sev tuvajiem, savu tautu un pret ikvienu, kam kādā brīdī nepieciešama palīdzība un atbalsts. Arī Vītolu fondā ir savs Zelta fonds – tie ir cilvēki un organizācijas, kas ar savu uzticību fonda mērķiem daudzu gadu garumā vienlaikus ir apliecinājuši gan savu Tēvzemes mīlestību, gan uzticību Latvijas jauniešiem, mūsu visu kopīgās zemes nākotnes veidotājiem.

Šajos Vītolu fonda pastāvēšanas gados dibinātas vairākas Mūža stipendijas, kuras dāvā iespēju īstenot sapni par izglītību tik daudziem Latvijas jauniešiem: Mairas Zālītes – Turaids piemiņas stipendija, Visvalža un Māras Sniedzes stipendija, Asjas un Berndta Everts piemiņas stipendija. Pateicoties ziedotājiem no Austrālijas, tapušas arī Gada stipendijas: Daugavas vanagu Melburnas nodaļas, Adelaides Latviešu biedrības – Benitas Vembris piemiņas, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Sidnejas Latviešu biedrības, Buduļu ģimenes, Andra un Daces Dārziņu, Jāņa Neiburga un Natālijas Riters-Neiburgas, Bertas Elīzas Pilskalnes (dzim. Bērziņa) piemiņas, LU docenta Jāņa Fridrihsona piemiņas, Elgas Rodzes-Ķīselis piemiņas, Kristīnes un Pētera Saulīšu, Māras Saulītes piemiņas fonda stipendija.

Vītolu fondam ir pamatots iemesls lepoties gan ar saviem ziedotājiem, gan stipendiātiem – ar tiem, kas vēl studē, bet jo īpaši ar tiem, kas studijas beiguši un tagad īsteno fonda novēlējumu Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu palīdzēt citiem. Šogad daļa no Vītolu fonda stipendijām, Draugu stipendijas, dibinātas no bijušo stipendiātu ziedojumiem – viņi beiguši studijas, tikko sākuši darba gaitas, daži vēl mācās rezidentūrā vai maģistratūrā. Ar savu vēlmi palīdzēt tiem, kuriem tas šobrīd nepieciešams, jaunieši ir apliecinājuši, ka no saviem ziedotājiem mācījušies, ka, tikai daloties,cilvēks kļūst bagātāks. Šogad ar Draugu stipendijām studēs 15 jaunieši. Pirmais stipendiāts, kurš atgriezās fondā kā ziedotājs – Mečislavs Maculēvičs, teica: Fonda dibinātāju un atbalstītāju piemērs ir arī maza daļiņa no manas sirdsapziņas, kas uz daudz ko un arī uz paša rīcību aicina lūkoties citādāk nekā pirms tam. Lūkojoties nākotnē, es tiešām neredzu finišu – es nespēju saskatīt finišu manai cieņai un pateicībai cilvēkiem, kas visu ir padarījuši iespējamu.

Ir pienācis rudens, ražas laiks, ir sācies jaunais, 2015./2016. mācību gads, pilns prieka, satraukuma un vēlmes noteikti attaisnot izrādīto uzticību. Šogad 192 Vītolu fonda ziedotāju labā griba un ticība nākotnei ir ļāvusi 670 jauniešiem uzsākt vai turpināt studijas kādā Latvijas augstskolā.

Vai Austrālijas aborigēnu leģendās minētā saule, vārdā Nouvija, vai mūsu pašu saulīt' balta māmuliņa – viss viens – tā ir tā pati Saule, visa sildītāja un gaismas nesēja, un ir gluži vienalga, vai tā dienas vidū spīd ziemeļos vai dienvidos. Pats svarīgākais ir, lai gaismas un siltuma pietiek visiem, jo īpaši tiem, kuri par savu svētu pienākumu uzskata to vairot un tālāk dot.

Vita Diķe
Valdes priekšsēdētāja; nodibinājums „Vītolu fonds“
Laikrakstam „Latvietis“