Jauniešu angļu valodas labās zināšanas pārspīlētas

Lai arī sabiedrībā valda priekšstats, ka jaunieši labi prot angļu valodu un salīdzinoši labi rezultāti ir arī centralizētajos eksāmenos pēc vidusskolas beigšanas, patiesībā tās nebūt nav lieliskas. Jaunajai paaudzei ir laba angļu valodas izruna, bet problēmas ir ar vārdu krājumu, arī gramatiku. Tā secina LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens pēc veiktā eksperimenta, kura laikā vairāki jaunieši, kas jau ieguvuši augstāko izglītību vai drīz to iegūs, tika aicināti uz darba interviju, pretendējot uz mārketinga asistenta vietu.

No 11 pretendentiem tikai divu jauniešu angļu valodas zināšanas tika atzītas par tādām, ar kurām varētu komunicēt starptautiskā tirgū, jau pildot darba pienākumus.

Darba intervijas laikā jauniešiem bija jāraksta angliski motivācijas vēstule, jāpārtulko neliels teksta fragments par kādu ēdināšanas uzņēmumu, kā arī mutiski jāpastāsta par sevi.

„Man bija divi, kas gan valodas zināšanās, gan kā viņi runāja un kā atbildēja uz jautājumiem, vai ne, man bija divi, kurus es tā izceltu, ko būtu vērts. (...) Es domāju, daudzi ļoti nepareizi gaida, ka viss notiksies skolā. Tas nenotiks skolā,“ pēc šī savdabīgā eksāmena secina Juridiskās augstskolas pasniedzēja, profesore Silvija Andernovica, kura šajā augstskolā pasniedz juridisko angļu valodu. Viņa ilgus gadus dzīvojusi Austrālijā, atgriezusies Latvijā. Bijusi Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas vadītāja, strādājusi arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Viņa arī norāda: „Daudzi jaunieši īsti nesaprot, ka to, ka tu vari sarunāties ar kādu pa skaipu vai seju pret seju par kaut kādām ikdienas tēmām, nenozīmē, ka tu varēsi veiksmīgi studēt augstskolā, kur mācību valoda ir angļu vai arī darboties darbu tirgū, kur tev pretī stāv valodas nesējs.“

Viņa arī uzskata, ka, lai bagātinātu valodu, no desmitās klases nevajadzētu angļu valodā būt mācību grāmatām vispār, bet valodu mācīties caur literatūru angliski.

Kritisks ir arī šī eksāmena otrs eksperts, angļu valodas filologs, doktorants, LTV žurnālists Imants Frederiks Ozols: „Nenoliedzami mūsdienu jauniešiem ir ļoti laba skaņu izruna, ja mēs runājam par skaņu izrunu. (...) Savukārt tas, kur ir vajadzīga piepūle – gramatika, papildus leksika, vārdu krājums, kas ļauj labāk, niansētāk izteikties, precīzāk runāt, it īpaši, kur nāk iekšā profesionālā terminoloģija, ko arī intervētāja vairākas reizes norādīja, tur jau ir šīs problēmas. Tātad tas viss, kur jau ir vajadzīga piepūle, tās ir problēmas, un tur ir jūtams diezgan liels trūkums.“

Raidījums veica arī nelielu eksprestestu pie vairākām Latvijas augstskolām, jautājot pirmo kursu studentiem pārtulkot vienu frāzi angliski un krieviski.

„Latvija ir zeme, kur dzīvo unikāla, atvērta, radoša un uzticama tauta. Latvija ir ne tikai vieta, kuras daba ļauj baudīt klusumu un mieru, bet arī kā vieta, kur veidot biznesu.“

Abās valodās to nepārtulkoja neviens jaunietis, krieviski veicās tiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, bet angliski to pārtulkoja tikai retais. Jaunieši atzina, ka pieprot angļu sarunvalodu, bet tulkot šādus teikumus īsti nav gatavi.

LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens“