|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 382, 2015. g. 15. okt.
Eiropas Latviešu apvienība -
Pirmā rindā no kreisās: Gints Apals (Latvijas vēstnieks Īrijā), Aldis Austers (ELA bijušais priekšsēdis), Inguna Grietiņa, Pēteris Elferts (Diasporas vēstnieks).
Otrā rindā: Agita Arilkēviča, Ilze Zilgalve, Lilija Zobens, Elīna Pinto, Sandra Šūmane, Laura Gailīte.
Trešā rinda: Pēteris Kļaviņš, Annija Senakola, Nīls Ebdens, Iveta Ozola Cīrule.
Ceturtā rinda: Indulis Bērziņš, Kristaps Grasis (jaunais ELA priekšsēdis), Ilze Šakare, Māris Pūlis, Aivars Sinka. FOTO Eiropas Latviešu apvienība.
2015. gada 19. un 20. septembrī Dublinā, Latvijas vēstniecības Īrijā telpās notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju sanāksme.
Piedalījās pārstāvji no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Luksemburgas, Beļģijas, Zviedrijas, Francijas un Austrijas. Sanāksmi atklāja Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts un vēstnieks Īrijā Gints Apals.
Viens no sanāksmes galveniem tematiem bija ELA rīkotie Eiropas latviešu Kultūras svētki ELKS 2015, kas no 18. –21. jūnijam Briselē pulcēja vairāk nekā 800 dalībniekus no 15 valstīm. Sanāksmes dalībnieki vienbalsīgi atbalstīja ELKS turpināšanu un aicina biedru organizācijas iesniegt pieteikumus nākamo svētku rīkošanai 2020. vai 2021. gadā.
Notika arī ELA amatpersonu pārvēlēšana un uz nākamajiem diviem gadiem par Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdi ievēlēja Kristapu Grasi no Latviešu Kopības Vācijā. Kristaps Grasis uzsvēra, ka par vienu no galvenajiem ELA uzdevumiem uzskata turpināšanu darboties pretī latviešu asimilācijai mītņu zemēs, jo tieši tai diasporas latviešu daļai, kas šobrīd ir bērnu un padsmitnieku vecumos, tuvāko gadu laikā savas identitātes jautājumi būs izšķiroši. Svarīgi būs stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu saikni ar Latviju, kā labā jaunais ELA prezidijs vēlas cieši sadarboties ar Latvijas valdību, pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību.
Kristaps Grasis (Vācija) – priekšsēdis; Māris Pūlis (Lielbritānija) – vicepriekšsēdis, kasieris, izglītības referents; Ingūna Grietiņa (Īrija) kultūras referente, ELA mākslinieciskās padomes vadītāja; Elīna Pinto (Luksemburga) – politiskā referente; Ilze Zilgalve (Beļģija) un Maira Ēriksone (Zviedrija).
Ikgadējā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) sanāksmē Rīgā, ELA šogad kopā ar jauno priekšsēdi pārstāvēja Lilija Zobens un Māris Pūlis no Lielbritānijas un Indulis Bērziņš no Vācijas. Sapulces dalībnieki izsaka paldies par veikto darbu līdzšinējiem prezidija locekļiem Aldim Austeram un Ilzei Šakarei. Nākamā ELA sanāksme plānota 2016.gada 19. un 20. martā, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
ELA ir ārpus Latvijas reģistrētu Eiropas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstisko organizāciju apvienība. ELA mērķis ir pārstāvēt latviešu diasporas intereses Eiropas mērogā, tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomā un sadarbības projektu veicināšana starp biedru organizācijām, kā arī ar radniecīgām citu tautību emigrantu organizācijām. ELA ir pārstāvētas latviešu kopienas 14 Eiropas valstīs – Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā, Austrijā un Islandē.
Eiropas Latviešu apvienības 2015. gada 19./20. septembra kopsapulces rezolūcijas:
Eiropas Latviešu apvienība
* Izvilkumi no ANO Bērnu tiesību konvencijas:
20. pants
Bērnam, kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.
Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina šādam bērnam alternatīvu aprūpi.
Šāda aprūpe cita starpā var ietvert nodošanu audžuģimenē, „kafalah“ saskaņā ar islāma tiesībām, adopciju vai, ja nepieciešams, ievietošanu attiecīgās bērnu aprūpes iestādēs. Apsverot visas iespējas, ir jāņem vērā bērna audzināšanas vēlamā pēctecība un viņa etniskā izcelsme, reliģiskā un kultūras piederība, kā arī valoda.
30. pants
Tajās valstīs, kur ir etniskās, konfesionālās vai lingvistiskās minoritātes vai pirmiedzīvotājiem piederīgas personas, bērnam, kas pieder pie šādām minoritātēm vai pirmiedzīvotājiem, nedrīkst liegt tiesības kopā ar citiem savas grupas locekļiem baudīt savas kultūras vērtības, pievērsties savai reliģijai un praktizēt to vai lietot dzimto valodu.