Oda dziesmai

Palielināt / Enlarge

„Rotas“ koris 1983. gadā. FOTO Artūrs Balodis.

Ar dziesmām saistītas ir visas mana mūža gaitas
Un kā tas dzīvē ir – gan lēnas, gan ar' raitas.
Jau bērna dienās dziesmu nepietrūka man
Un tā arvien man viņas visu mūžu skan.
Jau skolas korī dziesmas dziedāju es pats
Un dziesmās skanēja no gada gads.
Pēc tam vēl daudzos koros dziedājis es biju
Un daudzus skaistu dziesmu ziedus vainagā saviju.
Vēl tagad dziesmas atmiņā man skan,
Kad karavīra gaitās jāstaigā bij man.
Tad nāca laiks, kad pašam kora priekšā man bij stāt.
Un dziesmu skaņās „rokas vicināt.“
No sākuma tur bērnu koris bij, tad Jauniešu un „Kokles“ vīri,
Un visi dziedāja ar sajūsmu un skaņās tīri.
Līdz Melburnā man aicināja koris „Rota“
Un man tad bija atbildība dota
Šo kori apmācīt un dziesmas skandināt
Un visu mūsu sabiedrību priecināt.
Šo kori vadīju es gadus piecdesmit un trīs
Un tā ar dziesmām pagājis man mūžs bij viss.
Un tā ar to bij pagājuši arī sešdesmit un astoņi man gadi,
Kopš pirmo reizi kora priekšā redzēja jau mani.
Un bij man arī panākumi, laime bezgalīga
Un diriģēju dziesmu svētkos Visbijā, Toronto, arī Rīgā.
Kā arī Dziesmu dienas Gaujienā,
Kas atmiņā nāk man kā nomodā, tā arī snaudienā.
Bij „Rotas“ koris varens reiz nudien,
Un skaistas dziesmas dziedāja arvien.
Pat balsis astoņdesmit varēja tur skaitīt
Un skaistu kamolu ar dziesmām vaļā raisīt.
Pat kora himnā vārdi ir, ka gaisma iedegsies,
Kad „Rotas“ kora dziesmas ieskanēs.
Bet gadi iet, to vietā jauni nāk,
Un kora rindas sāka sarauties arvienu jūtamāk.
Bij dažam jāatstāj šīs zemes gaitas,
Kaut spēks vēl bij un arī kājas raitas.
Bet dažam gadu nastā spēki zūd
Un balsij nav vairs skaņas, viņi jūt.
Un negribas tad vakaros vairs atstāt mājas,
Jo kājas gurst un arī acis kļuvušas ir vājas,
Un tādēļ rindas korī sāk kļūt retas,
Kaut bēdas ir par to, un sirdī sāpes metas,
Kur palikuši tie, kam sirdī dziesmu skaņas lietas?
Kas aizpildīt ir varējuši aizgājušo vietas.
Vai mūsu tauta zaudējusi dziesmu garu,
Kas gadu simteņiem tai deva dzīvē sparu?
Reiz meitas teica: „Daiļu dziesmu darināju“
Un: „Jo man grūti, jo man sūri, jo es koši padziedāju...“
Laiki bij, kad visu nakti dziesmas skandināt mēs spējām,
Un tad ar' visas izdziedāt vēl nevarējām,
Bet tagad maz tās skan, kad kopā nākam
Un tikai reti kādu dziesmu uzsākt sākam.
Vai laiki nāks, kad atkal celsies koris „Rota“?
Un jauniem spēkiem būs tad dziesma atskaņota?
Jeb apdzisušas būs nu „Rotas“ kora liesmas,
Kā apdzisa jau Jauniešu un „Kokles“, „Dziesmu varas“, „Kursas“ dziesmas?*
Bet kas ar notiktu, un kādi laiki būtu,
To zinu es un savā sirdī jūtu,
Ka dziesma, kas reiz dziedāta uz zemes šīs,
Tā nekad nebeigs skanēt augšā, debesīs.

Viktors Bendrups
2013. g.

*Kādreizējie kori Melburnā

Melburnas „Rotas“ kora darbība manā 53 gadu darbības laikā

Ir noturēti 2502 reģistrēti mēģinājumi. Publikas priekšā dziedātas 370 reizes. Repertuārā bija 210 zināmu autoru un 43 nenoskaidrotu autoru dziesmas, kopā – 908. Sudraba krūšu nozīmes piešķirtas 258 koristiem, kas korī dziedāja vismaz vienu pilnu gadu. Aktīviem kora darbības atbalstītājiem piešķirtas 20 bronzas kora krūšu nozīmes. Diriģentam piešķirta zelta krūšu nozīme.

Pašos zieda laikos kora sastāvā bija 70, pat līdz 80 dziedātāju. No kora sastāva izaugušas arī trīs jaunas diriģentes. Kora sekmīgai darbībai liela pateicība un atzinība pienākas kora valdei, balsu apmācītājiem un ikvienam koristam.

Viktors Bendrups
Laikrakstam „Latvietis“